Slepkavam nepatīk advokāti 8
Vairākos gadījumos ECT nav saskatījusi valsts pārkāpumus un sūdzības noraidītas. Lūk, daži piemēri.
2004. gada 4. novembrī Vasīlijs Jemeļjanovs tika apsūdzēts slepkavības izdarīšanā. Pēc viņa lūguma tika nodrošināts valsts apmaksāts aizstāvis, kas aizstāvēja apsūdzēto pirmstiesas procesā, kā arī sāka aizstāvību krimināllietas iztiesāšanā pirmās instances tiesā. 2005. gada aprīlī Jemeļjanovs lūdza tiesu atbrīvot aizstāvi no pienākumu pildīšanas, jo nebija apmierināts ar viņa darbu.
Daugavpils tiesa apmierināja Jemeļjanova lūgumu. Taču slepkavam (viņu notiesāja) nepatika arī otrs valsts apmaksātais aizstāvis, no kā viņš atteicās. ECT nesaskatīja valsts vainu, ka apsūdzētajam nepatika valsts nozīmētie un apmaksātie advokāti, par kuru kvalitāti sūdzību nebija. Turklāt Jemeļjanovam bija tiesības izraudzīties un apmaksāt savu advokātu.
Ženijai Upītei bažas radīja, ka viņas tiesvedībā par īpašuma tiesību reģistrēšanu Augstākās tiesas senators bija minēts grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” kā slikts personāžs, līdz ar ko viņš varētu būt neobjektīvs. ECT nekonstatēja nevienu apstākli, kas liecinātu par senatora personisku neobjektivitāti pret iesniedzēju, turklāt grāmatā atspoguļotā viena, iespējams, notikusī saruna starp senatoru un advokātu nekādā veidā nebija saistīta ar Upīti vai viņas izskatāmo lietu.
