Jāpasaka, ka noklausīšanās akceptēta 8
2005. gada aprīlī aptieku tīkla “Rudens aptieka” īpašnieku Vladimiru Labazņikovu izsauca paskaidrojumu sniegšanai uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Tikšanās laikā Labazņikovs uzstāja uz satikšanos ar KNAB darbinieku ārpus dienesta telpām, kur piedāvāja 50 000 latu kukuli apmaiņā pret KNAB “aizsardzību” un jebkādu pārbaužu “Rudens aptieka” tīklā izbeigšanu. Saruna starp viņu un KNAB darbinieku tika fiksēta Ģenerālprokuratūras sankcionētā operatīvā eksperimenta ietvaros.
Labazņikovs sazinājās ar “Rudens aptieka” valdes locekli Liliju Šantari, kurai lūdza sagādāt skaidrās naudas līdzekļus no uzņēmuma kases. Telefonsaruna starp Labazņikovu un Šantari tika ierakstīta, pamatojoties uz Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Abus aizturēja, tika sākts kriminālprocess, abi iesniedzēji savu vainu atzina. Tikai problēma, ka tolaik bija prakse, ka kriminālprocesa laikā aizdomās turamajiem neko neteica par telefonsarunu noklausīšanos likumību, ja tas bija izmeklēšanas interesēs (tagad ir norma, kas noteic, ka kriminālprocesa laikā jāpaziņo, ka noklausīšanās bijusi likumīga, ko apliecina īpaša krimināllietā iekļauta izziņa no Augstākās tiesas).
Šantare un Labazņikovs par šādu neteikšanu lūdza piespriest viņiem kompensāciju par morālo kaitējumu – kopsummā 150 000 eiro. Labazņikovs arī lūdza atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus 64 029 eiro, kā arī tiesvedības izmaksas 8163 eiro. ECT katram piešķīra 1500 eiro plus vēl Labazņikovam 800 eiro par tiesāšanās izdevumiem.
