Par meiteņu masāžu ar slotiņām 8
Tā bija ļoti sensitīva sūdzība. 1992., 1993. un 1995. gadā dzimušās meitenes 2008. un 2009. gadā apmeklēja nodarbības sporta skolā Rīgā. 2010. gada sākumā meiteņu vecāki vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, ka nodarbību laikā nepilngadīgās meitenes esot cietušas no galvenā trenera netiklām darbībām. Sporta nodarbībās ietilpa pirts apmeklējums, kurā galvenais treneris viņas pēra ar pirtsslotām, kā arī veica sporta masāžu.
Policija sāka kriminālprocesu pret galveno treneri uz aizdomu pamata par pavešanu netiklībā. Ar 2010. gada 18. oktobra Valsts policijas lēmumu kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Iesniedzēju vecāki vērsās prokuratūras iestādēs, kas pēc kriminālprocesa materiālu izvērtēšanas atstāja spēkā sākotnējo lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tomēr 2011. gada 20. aprīlī iesniedzēju vecāki iesniedza civilprasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret galveno treneri, lūdzot atlīdzināt meitenēm nodarīto morālo kaitējumu – kopsummā 7000 latus. Tiesa piedzina no trenera 700 latus.
Tomēr meitenes vērsās ECT, apgalvojot, ka tiesībsargājošās iestādes nebija pienācīgā kārtā izmeklējušas viņu sūdzības par sporta trenera darbībām, kuras viņu ieskatā bija uzskatāmas par netiklām. Ar piecām balsīm pret divām ECT secināja, ka lietā nav noticis Konvencijas pārkāpums. Kriminālprocess tika sākts nekavējoties pēc iesnieguma saņemšanas Valsts policijā, aizdomās turētais tika drīzumā aizturēts un nopratināts.
Turpmāko mēnešu gaitā policija nopratināja virkni liecinieku, tajā skaitā arī iesniedzējas, kurām tika piešķirts cietušo personu statuss, kā arī veica citas nepieciešamās darbības pierādījumu iegūšanai. ECT arī atzina, ka šajā gadījumā tiesībsargājošās iestādes bija saskārušās ar ļoti sarežģītu lietu, kurā figurēja divas savstarpēji pretrunīgas versijas par notikušo un bija ļoti maz tiešo pierādījumu.
Neraugoties uz šiem sarežģījumiem, ECT ieskatā izmeklētāji bija izdarījuši visu no tiem saprātīgi sagaidāmo, savlaicīgi sākot izmeklēšanu un iegūstot visus iespējamos pierādījumus, kas ļāva pienācīgi pamatot secinājumu, ka lietā nebija noticis noziedzīgs nodarījums. Tiesībsargājošās iestādes bija izpildījušas pozitīvo pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu, tādējādi aizsargājot iesniedzēju privātās dzīves neaizskaramību.
