Par ko sūdzas Eiropas tiesā? Daudzi tiek cauri sveikā, arī “pliko meiteņu pirtnieks” 8
Kopā – 1,6 miljoni eiro
Pagājušajā gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijas lietās pasludinājusi 23 nolēmumus (16 spriedumus un septiņus lēmumus). Deviņās lietās ECT konstatējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumus un lēmusi par labu (vai daļēji par labu) sūdzību iesniedzējiem, vienā lietā noslēgts mierizlīgums, četras lietas svītrotas no izskatāmo lietu saraksta. Bet situācija nav tik bēdīga valstij, kā varētu likties. 80–90% ECT piesūtītās sūdzības līdz iztiesāšanai nemaz nenonāk: neatbilst ECT kompetencei, nav pamata sūdzēties, nokavēti termiņi vai tehniski nepareizi noformētas.
Latvijas pārstāve ECT Kristīne Līce atgādina, ka ECT nav Latvijas ceturtā tiesu instance – tajā vēršas, kad izsmeltas Latvijas tiesu sistēmas iespējas un ir sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem. Amatpersona uzsver, ka valstij tiesāšanās ar ECT nav pašmērķis – galvenais, ka tiesvedība ļauj saskatīt gan tiesu sistēmas kļūdas, gan normatīvo aktu neprecizitātes un neatbilstības, tāpat vairākās lietās ir maza prakse, kā dēļ arī rodas kļūdas. Daudz kas no tā redzams arī 2016. gada ECT nolēmumos, un valsts no tiem mācās un kļūdas novērš.
Vai no kļūdām mācās arī Latvijas tiesneši? Ik gadu K. Līce Tiesnešu mācību centrā lasa lekcijas par ECT nolēmumiem. “Jūtu, ka tiesneši ieklausās, mēs pārspriežam un analizējam lietas. Tāpat Rīgas Juridiskā augstskola ik gadu rīko īpašu konferenci, kas veltīta ECT lietām. Tiesneši mani arī uzmeklē, ja vēlas kaut ko noskaidrot. Taču vēlos uzsvērt, ka ne jau no tiesnešiem viss ir atkarīgs. Iemesls, kāpēc Latvijas valsts zaudē ECT, bieži ir normatīvie regulējumi,” saka K. Līce, kura tiek aicināta arī uz Saeimas komisijām, kad notiek darbs pie likumprojektiem.
Kopš 2012. gada ECT vairs nepieņem sūdzības par apstākļiem cietumos, jo uzskata, ka Latvijas tiesu sistēma ar šīm sūdzībām objektīvi tiek galā. Tāpat vairs nav nolēmu par garo tiesvedību krimināllietās – ECT ieskatā Latvija ir izveidojusi efektīvu mehānismu, kā šādas sūdzības atrisināt bez ECT iesaistes.
Atlīdzībās par labu sūdzību iesniedzējiem Latvija pagājušā gadā kopā izmaksājusi 37 245 eiro.
Bet kopumā no 2010. gada līdz pagājušā gada 31. decembrim Latvija kompensācijās par ECT spriedumos konstatētajiem pārkāpumiem izmaksājusi 1 609 380 eiro, informē Ārlietu ministrija.
Lielākās summas, kas izmaksātas šajos gados, ir 1 219 664 eiro Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā (2014. gada spriedums), 50 000 eiro lietā “Jasinskis pret Latviju” (2010. g.), kur atzina valsts pārkāpumu lietā par Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem policijas atskurbtuvē, un 20 000 eiro lietā “Nagla pret Latviju” par policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā (2013. g. spriedums).
