Sūdzas par Krievijas kanāliem 14
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieļauj iespēju izveidot īpašu darba grupu, kas pētītu problēmas, kas saistītas ar Krievijas televīzijas kanālu ietekmi Latvijā.
Darba grupā varētu būt iekļauti mediju un drošības eksperti. Ieceri par tās izveidi pauda komisijas deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”), kurš atzina: “Vācijā nacionālsociālisma propaganda ir aizliegta, taču Krievijas televīzijas kanālos mēs redzam staļinisma propagandu un to nostāja radikalizējas.” Viņš piebilda, ka situācija ir nopietna, jo caur Krievijas kanāliem plūstošā informācija var ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus. Krievijas mediju ietekmes apspriešana komisijā notika tāpēc, ka tajā vairākkārt ar zvaniem un vēstulēm vērsušies Latvijas iedzīvotāji, norādot uz Krievijas televīzijas kanālu saturu. Sēdē par Krievijas mediju ietekmi savu viedokli izteica Austrumeiropas Politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, kurš norādīja – Krievijai raksturīgs, ka mediji tiek izmantoti ārpolitikas veidošanai un savas vēstures interpretācijas skaidrošanai. Tie ir valsts kanāli kā, piemēram, “Pervij Kanal”, “RTR Planeta” un Maskavas pašvaldībai piederošais “TV Centr”. No Krievijas kanāliem jūtama nicīga attieksme pret Latviju un arī pret Eiropas Savienību, kas parasti tiek kariķēta. Pašlaik Krievijā, reorganizējot vairākus plašsaziņas līdzekļus, tiek veidots mediju uzņēmums “Golos Rosii”, ko vadīs Kremlim tuvs žurnālists Dmitrijs Kiseļevs. “Krievijas kanālus nevaram skatīt tikai kā biznesa projektus, tie ir Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa,” teica A. Kudors, piebilstot, ka analīze bieži tiek sapludināta ar emocionāliem vēstījumiem. Viņš gan izteicās, ka demokrātiskā valstī šos kanālus nevar “aizslēgt”.
Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sēdē sacīja, ka Krievijas kanāli uztur spriedzi un veic nesankcionētu iejaukšanos saliedētības procesos mūsu valstī. Tikmēr komisijas deputāts Boriss Cilevičs izteica repliku, ka esot vairāki Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kas apliecinot, ka vārda brīvība attiecas arī uz plašākai sabiedrībai nepieņemamu uzskatu paušanu, un jautāja A. Kudoram, vai Krievija vienīgā grēkojot ar “maigās varas” lietošanu. A. Kudors atbildēja, ka Ķīnai arī esot savi mediju kanāli citās valodās, taču to ietekme ir minimāla, bet Krievijas televīzijas kanāli ar informācijas atspoguļošanu grēkojot vairāk. “Ja notikumus Kijevas Neatkarības laukumā atspoguļo Krievijas kanāli, tad tie izvēlas parādīt to pusi, kas par Krievijas darbībām izsakās pozitīvi, bet pārējos – kariķētā veidā,” kā piemēru minēja pētnieks. Kā pozitīvo piemēru viņš izcēla liberāli orientēto telekanālu “Doždj”.
Lielākā televīzijas apraides tirgus spēlētāja “Lattelecom” juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis uz sēdi bija sagatavojis pārskatu, kas rāda, ka “Lattelecom” piedāvājuma pakās Krievijas kanālu īpatsvars nav nozīmīgs. Tāpat viņš teica, ka Krievijas izcelsmes vai vietējos krievu valodā translējošos kanālos cilvēki lielākoties skatoties izklaidējošus raidījumus. Sēdes noslēgumā T. Meisītis skaidroja, ka lētāk no biznesa viedokļa ir iekļaut Krievijas kanālus, bet, ja veidotu kanālu paketi bez tiem, tā patērētājiem izmaksātu krietni dārgāk.
