Sūdzības palīdz uzlabot darbu 0
“Saprotam, ka katra sūdzība kādam pacientam vai ģimenei nozīmē lielu sāpi, taču, ja raugās procentuāli pret slimnīcā uzņemto pacientu skaitu, inspekcijai iesniegto sūdzību skaits par veselības aprūpi RAKUS ir neliels, turklāt tikai neliela daļa no sūdzībām atzīta par pamatotām,” akcentē A. Lietiņa. “RAKUS, kas ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, ik gadu veselības aprūpes pakalpojumus diennakts stacionārā saņem aptuveni 70 000 pacientu, dienas stacionārā – vairāk nekā 20 000, ambulatori – vairāk nekā 300 000.”
Šajā slimnīcā ļoti rūpīgi izvērtējot visas pacientu un viņu tuvinieku sūdzības. Tās nereti palīdzot ieraudzīt kādas nepilnības un uzlabot darbu.
“Pacientu sūdzības ir ļoti dažādas, piemēram, par finansiāliem jautājumiem: pacients uzskata, ka viņam pienākas valsts apmaksāts, nevis maksas pakalpojums. Sūdzas arī par personāla komunikāciju ar pacientu, par, pacientaprāt, pārāk ilgu gaidīšanu. Sūdzības par nepilnībām ārstēšanā ir vienas no retākajām,” informē Aija Lietiņa.
Katrs gadījums, par ko saņemta sūdzība, RAKUS tiek rūpīgi izskatīts. “Ja noskaidrojas, ka sūdzība ir pamatota, seko atbilstoša rīcība. Piemēram, ja runa ir par finansiāla rakstura sūdzību, pacients tiek atbrīvots no rēķina apmaksas vai saņem jau samaksāto naudu atpakaļ. Ja bijusi neatbilstoša komunikācija, gadījums tiek pārrunāts, iesaistītajiem atgādinot, ka pacients ir mūsu prioritāte. Ja atklājas nepilnības ārstēšanas procesā, tas tiek rūpīgi izanalizēts un pārrunāts, lai turpmāk tamlīdzīga kļūda netiktu pieļauta.”
Līdz sertifikāta zaudējumam
Salīdzinot statistikas datus par pārējām Latvijas slimnīcām, redzams, ka šogad 1. ceturksnī par vairākām saņemtas viena līdz trīs sūdzības, no kurām VI divas kā pamatotas atzinusi Daugavpils reģionālajā slimnīcā, bet pa vienai – Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Rīgas 1. slimnīcā un Vidzemes slimnīcā.
Pagājušajā gadā 11 iesniegumi bijuši par veselības aprūpes kvalitāti Latvijas Cietumu slimnīcā, bet par pamatotu atzīts tikai viens. Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu saņemti deviņi iesniegumi (pamatoti – pieci), par Daugavpils reģionālo slimnīcu – seši (pamatoti – pieci), par Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu seši (pamatoti – četri), par Vidzemes slimnīcu pieci (pamatots – viens), par Tukuma slimnīcu pieci (pamatoti – divi).
I. Miglāne norāda, ka bieži vien vienā iesniegumā minētas vairākas ārstniecības iestādes un personāla pārstāvji. Noteikt, par kuru mediķu darbu vairāk sūdzas, neesot iespējams, jo VI neveido statistiku par konkrētām ārstniecības personām.
Ekspertīzes procesā ārsts eksperts apkopo un detalizēti analizē pacienta medicīniskos dokumentus, iegūst procesā iesaistīto ārstniecības iestāžu viedokļus, kā arī uzaicina iesnieguma iesniedzēju vai trešo personu sniegt savu skatījumu.
Pēc informācijas un paskaidrojumu apkopošanas eksperts sniedz atzinumu par iesniegumā minēto problēmu. Pēc iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem, konfliktsituācijā iesaistīto pušu skaidrojumiem, ārstu ekspertu atzinumu un argumentiem lēmumu pieņem inspekcijas amatpersona. VI atzinums tālāk var kalpot kā pierādījums tiesā, ka veselības traucējumi ir radušies, ka tie varētu būt saistīti ar noteikto ārstēšanu, nozīmēto terapiju, ko veikusi kāda konkrēta persona konkrētā ārstniecības iestādē.
Sankcijas var būt dažādas, piemēram, VI vainīgajai ārstniecības personai var izteikt brīdinājumu vai piespriest administratīvo naudas sodu līdz 350 eiro. Par atkārtotiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti gada laikā pēc iepriekšējā soda, naudas sods pieaug līdz 700 eiro ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam. Savukārt par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē naudas sods ir no 140 līdz 700 eiro. Ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs ir no 700 līdz 1400 eiro.
Ja VI saskata iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, lietas materiāli var tik pārsūtīti tiesībsargājošām institūcijām. Inspekcija var arī lūgt Latvijas Ārstu biedrību izvērtēt konkrētā ārsta sertifikāta atbilstību.
