Evija Pavličenko netic, ka slimnīcā darīja visu, lai vīrs izdzīvotu. Biežākās sūdzības par ārstēšanu 0
Eduarda Pavličenko atraitne Evija uzskata, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) nav darīts viss, lai novērstu viņas vīra nāvi, tomēr ārstniecības iestādē veiktajā iekšējā pārbaudē secināts – pacients ir saņēmis diagnozei atbilstošu ārstēšanu, viņam laikus sniegta palīdzība. Lūdzot izvērtēt šo gadījumu, Evija Pavličenko gatavojas rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai (VI), kur ik gadu tiek saņemts desmitiem pacientu sūdzību. Pēc izpētes daudzas atzīst par nepamatotām.
“Noteikti gribu zināt, kāpēc laikus netika sniegta palīdzība. Kādam par savu neizdarību atbildība ir jānes – kaut vai tāpēc, lai vēl kāda ģimene nepaliktu bez tēva, vīra vai dēla,” saka Evija. Viņa vēl pārdomā, kā labāk sagatavot iesniegumu inspekcijai par gadījumu RAKUS saistībā ar vīra ārstēšanu no šā gada 27. janvāra līdz 4. februārim, kad iestājās viņa nāve. Pagaidām atraitne savu stāstu uzticējusi “Latvijas Avīzei”, jo līdz šim pietrūcis spēka un zināšanu, lai sūdzētos par notikušo: viņas apgādībā palikuši trīs bērni.
Pēc Evijas domām, slimnīcā nav darīts viss, lai Eduards dzīvotu. Viņa stāsta – vīram bijis insults, 27. janvārī viņš ievietots slimnīcā, bet pēc dažām dienām – 4. februārī – juties ļoti slikti. Todien viņam neesot pievērsta pietiekama slimnīcas personāla uzmanība, uzskata Evija.
4. februārī pie vīrieša viesojusies viņa māsa Jūlija. Eduarda stāvoklis vēl pasliktinājies, Jūlija centusies nodaļā sameklēt palīdzību, bet sākumā neviens nav reaģējis, kaut gan Eduards saucis pēc palīdzības vairākas reizes. Viņa veselības stāvoklis neesot pārbaudīts, bet palīgā saucienus medicīnas personāls nodēvējis par viltus trauksmi un pacienta kašķēšanos. Kad beidzot uz palātu izdevies atvest dežūrmāsu, viss noticis ļoti kūtri un ar lielu vilcināšanos, atstāsta Evija. Reanimatologa palīdzība pieprasīta ar novēlošanos, pie tam bijusi šāda epizode: reanimatologs iznācis no palātas un Eduarda māsai pajautājis, vai par viņa slimību zinot ko vairāk, jo slimības vēsturē esot ļoti maz informācijas. Arī viņš vairs neesot spējis pacientam palīdzēt – Eduards nomiris.
Evija Pavličenko grib noskaidrot, kāpēc viņas vīram 4. februārī nav operatīvi sniegta palīdzība un kā slimības vēsturē var būt tik maz datu, ka reanimatologs kritiskā situācijā nezina, kā tālāk rīkoties, bet gan jautā pacienta māsai par slimības gaitu.
“Diemžēl ir gadījumi, kad pacienta veselības stāvoklis pēkšņi un strauji pasliktinās, piemēram, pievienojoties citai akūtai saslimšanai – pat izdarot visu iespējamo, ārstiem cilvēku neizdodas glābt,” komentē RAKUS preses sekretāre Aija Lietiņa. “Slimnīca ļoti nopietni izturas pret pacientu un viņu tuvinieku pretenzijām, tās rūpīgi izskatot. Par minēto gadījumu ir veikta pārbaude, kurā secināts, ka pacients ir saņēmis diagnozei atbilstošu ārstēšanu un viņam laikus sniegta palīdzība. Plašāk šo gadījumu slimnīcai liedz komentēt fizisko personu datu aizsardzību regulējošie normatīvie akti. Izsakām līdzjūtību tuviniekiem.”
Ne vienmēr sūdzas pamatoti
Atbildot uz jautājumu, vai inspekcija var izmeklēt gadījumu, pamatojoties uz publikāciju presē, VI vadītāja biroja preses sekretāre Ineta Miglāne atbild – var būt gadījumi, kad VI iepazīstas ar publikāciju, ierosina administratīvo lietu, veic lietas apstākļu pārbaudi un izvērtēšanu pēc savas iniciatīvas.
Katru gadu inspekcija par pamatotiem atzīst vidēji 50 iesniegumus saistībā ar veselības aprūpes kvalitāti Latvijas slimnīcās. Liela daļa pacientu vai viņu pārstāvju sūdzību tomēr izrādās nepamatotas, taču zināms arī, ka daudzi nemeklē taisnību sūdzoties – galvenokārt tāpēc, ka trūkst uzņēmības un zināšanu.
Šā gada pirmajā ceturksnī VI no visiem 30 izskatītajiem gadījumiem par pamatotiem atzīti pieci. Pērn izskatīti kopumā 163 iesniegumi, no kuriem 47 bijuši pamatoti. Līdzīgi dati ir par 2015. gadu: 166 iesniegumi, 55 pamatoti.
“Sūdzību skaits atkarīgs no konkrētās ārstniecības iestādes profila, kā arī pacientu plūsmas tajā,” informē I. Miglāne. Biežāk sūdzas par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti primārajā aprūpē, traumatoloģijā, psihiatrijā, neiroķirurģijā, zobārstniecībā, ķirurģijā u. c. Nozīme ir arī pacientu apgrozījumam: jo vairāk slimnieku iestāde uzņem, jo vairāk iespēju, ka vēlāk par aprūpi tajās sūdzēsies. Tā nu visvairāk iesniegumu tiek saņemts par veselības aprūpi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un RAKUS, tomēr, piemēram, šā gada 1. ceturksnī neviens no iesniegumiem par veselības aprūpes kvalitāti šajās slimnīcās nav atzīts par pamatotu.
