Patvaļīgi samazināja algu. Zem lupas darba devēji sezonas strādniekiem 2
Latvijā sākusies gadskārtējā kampaņa “Atkrāpies!” jeb pret krāpšanu mērķēta kustība, kurā iedzīvotājus aicina neklusēt, tiklīdz mana, ka kāds nemaksā nodokļus, maksā algu aploksnē, mēģina piekukuļot vai nodarbojas ar cita veida krāpšanu, kas samazina valsts budžeta ieņēmumus un vairo sabiedrības nabadzību.
Pērn kampaņas uzsvars tika likts uz kontrabandas preču ieplūšanu tirgū, preču zīmolu viltošanu. Bet šogad kampaņa veltīta darba attiecībām, ņemot vērā vasaras tuvošanos un lielas jauniešu daļas iesaistīšanos sezonas vai pastāvīgā darbā. Kā stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jana Salmiņa, viņiem būtu svarīgi atcerēties, ka nedrīkst piekrist negodīgu darba devēju piedāvājumam strādāt bez darba līguma vai daļu nopelnītās naudas saņemt aploksnē. Pēc viņas teiktā, “Atkrāpies!” kustības ideja ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu.
Kā skaidro Finanšu ministrijā, kas ir viena no kustības iniciatorēm valsts pārvaldē, “Atkrāpies!” esot jaunvārds, kas izveidots, priedēkli “ne-‘ vārdā “nekrāpies” aizstājot ar priedēkli “at-“, kas aicina nepakļauties un pretoties ikdienā pārāk bieži sastopamai krāpšanai.
“Agrāk bieži atklājām darbiniekus bez darba līgumiem un nereģistrētus Valsts ieņēmumu dienestā. Pašlaik arvien biežāk negodīgi darba devēji slēpj nereģistrētu nodarbināšanu, neuzskaitot darbinieka nostrādātās stundas. Darbiniekam nav drošības, ka darba ņēmējs samaksās viņam to, ko solījis sākumā,” teic Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Pēc viņa teiktā, pērn Valsts darba inspekcija saņēmusi vairāk nekā 3000 iedzīvotāju iesniegumu par darba samaksas patvaļīgu samazināšanu, atalgojuma maksāšanu aploksnēs, neapmaksātajām virsstundām un cita veida krāpšanos.
Balstoties uz šī gada janvārī veikto ap 1000 iedzīvotāju aptauju, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka valsts pārvaldē krāpšanās un citas negodīgas darbības esot sastopamas pat biežāk nekā privātajā biznesā. Lielākā daļa aptaujāto liecina, ka visbiežāk krāpšanās notiek tirdzniecībā ar cigaretēm, alkoholiskajiem dzērieniem un degvielu, tātad akcīzes nodokļa precēm.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka negodīgie darba devēji, kuri nemaksā valstij nodokļus, traucē ne tikai darba ņēmējus, bet arī godīgos darba devējus. Uzdarbojoties krāpniekiem, godīgie nespēj izturēt konkurenci un ir spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību. Viņaprāt, ja darbinieks labprātīgi piekrīt piedāvājumam saņemt algu vai tās daļu aploksnē, tad viņš apzog pats sevi. Nesamaksātie nodokļi samazina viņa izredzes saņemt nodokļu atvieglojumus un pensiju.
Pērn pret krāpšanu vērstajā kustībā piedalījās vairāk nekā 20 valsts pārvaldes iestādes, uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas. Šogad tās dalībnieku loks jau palielinājies trīskārt.
