FOTO. Sudrabotais spoks – Veimāras putnusuns 1
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Viktorijas un Ilgmāra Spārbergu ģimenē dzīvo divi Veimāras īsspalvainie putnusuņi – Berils un Diors. Viktorija stāsta, ka tolaik, kad izlēmuši par labu savam pirmajam veimārietim, viņi nav domājuši, ka šis suns tik ļoti mainīs abu dzīvi.
Viktorija uzsver, ka veimārieši kopā ar saimnieku vēlas darboties un iemācīties visu, ko tiem piedāvā. “Abi mūsu puikas ar lielāko prieku vienmēr ir gatavi doties garās pastaigās, peldēt, skriet blakus velosipēdam, piedalīties kanikrosā, doties medībās, kā arī, protams, piedalīties suņu izstādēs,” stāsta veimāriešu saimniece. Runājot par riteņbraukšanu, Viktorija akcentē, ka veimārietis ir atzīts kā viens no “Top 10” ātrākajiem suņiem pasaulē. “Mūsu pašu suņu personīgais ātruma rekords, skrienot blakus velosipēdam, ir 50 km stundā, ko patiesībā ierobežoja arī mūsu pašu attīstītais ātrums ar riteni. Viņi varētu skriet pat vēl ātrāk. Protams, šis ir ļoti intensīvs ātrums, tomēr vidēji braucam ar 15–20 km/h, un veimārietis pavisam viegli šādu tempu var izturēt pat vairākas stundas no vietas,” stāsta suņu saimniece.
Aktīvs, zinātkārs un drosmīgs
Veimāras putnusuns ir ļoti enerģisks un aktīvs, tajā pašā laikā – zinātkārs un drosmīgs. Tāpat kā visi putnusuņi, ļoti orientēts uz cilvēku un vienmēr gatavs darīt jebko kopā ar savu saimnieku. Tāpēc viņi samērā grūti pārdzīvo atšķirtības brīžus no sava cilvēka. Šie suņi fiziski ir ļoti spēcīgi un izturīgi, tāpēc ar suņa audzināšanu un socializāciju jānodarbojas jau kopš kucēna vecuma. Der arī atcerēties, ka lielo šķirņu kucēni, kāds ir arī veimārietis, aug ļoti ātri un, lai arī salīdzinoši agri izskatās augumā pieauguši, tomēr psiholoģiski līdz vismaz divu gadu vecumam ir “bērna prātā”, ko raksturo vieglprātība, neizsīkstoša vēlme rotaļāties un iepazīt pasauli.
Ar savu viedokli
Viktorija stāsta, ka veimārieši mācās ātri un komandas apgūst veikli, tomēr mēdz būt neiecietīgi, it īpaši, ja uzdevums ir jāatkārto vairākas reizes pēc kārtas.
“Šie ir ļoti gudri suņi, kuriem ir savs viedoklis par visu. Šī iemesla dēļ, ja saimniekam trūkst pieredzes suņu audzināšanā un skološanā, tas ir jādara pieredzējuša kinologa pavadībā,”
saka Viktorija.
Neskatoties uz to, ka Veimāras putnusuns izmēros ir iespaidīgs – pieaudzis suņu puika var sasniegt svarā pat līdz 40 kg un 70 cm skaustā, šis suns nav piemērots dzīvošanai ārā vai voljērā. “Viņam nepiemīt sargsuņa īpašības, tomēr kritiskās situācijās viņš spēj aizsargāt savu saimnieku. Pret svešiem cilvēkiem izturas ļoti rezervēti, taču agresija pret svešiniekiem šai šķirnei nav raksturīga,” skaidro suņu saimniece. Veimārieši lieliski ģimenē prot sadzīvot ar bērniem un citiem dzīvniekiem, tajā skaitā – kaķiem.
Jābūt atbildīgiem
Nav noslēpums, ka daudzus fascinē Veimāras putnusuņi to vizuālā izskata dēļ – iespaidīgs izmērs, samtam līdzīgs pelēkas krāsas kažoks un zilas acis kucēna vecumā. Tomēr svarīgākais, kas ir jāizvērtē, vai šāds suns jūsu ģimenei un dzīvesveidam ir piemērots, ir šī dzīvnieka raksturs. “Lūdzu, izvērtējiet šīs šķirnes raksturīgo uzvedību un ikdienas vajadzības! To veido ģenētiskā iedzimtība no vecākiem, vēsturiskās šķirnes funkcijas un šķirnes specifiskā uzvedība, kas pareizajos apstākļos var izpausties atbilstoši šķirnei. Visas šīs īpašības, kas kādreiz ļāva šķirnei izdzīvot, vēl joprojām izpaužas suņa uzvedībā arī ikdienā un var traucēt, ja suns ir izvēlēts nepareizi vai pat drīzāk nav piemērots konkrētam dzīvesveidam. Jābūt ļoti atbildīgiem un kritiskiem pret sevi – vai spēsiet apmierināt suņa vajadzības ikdienā un viņam nepieciešamo slodzi!” akcentē Viktorija.
Mednieks pilsētā?
Veimārietis ir sena vācu medību šķirne, kas tika selekcionēta ar mērķi radīt universālu medību suni, kurš spēj gan medīt, gan atrast medījumu, gan to pienest medniekam. “Šo darbu suns veic ārkārtīgi skaisti – ar kaisli, grāciju un stilu. Suns pārmeklē lauku pa labi un pa kreisi no mednieka un, saožot putnu, ar stāju norāda medniekam tā atrašanas vietu. Pēc mednieka komandas suns izceļ putnu gaisā, ļaujot medniekam pabeigt savu darbu. Pēc mednieka komandas suns atrod un pienes nošauto putnu. Šādam mērķim ir selekcionēts veimārietis, tāpat kā līdzīgās šķirnes – ungāru vižla, angļu pointers un citi. Šāds darbs no suņa prasa enerģiskumu, kustīgumu, augstu aktivitātes līmeni, ciešu sadarbību ar saimnieku (mednieku) un aktīvas prāta spējas,” stāsta Berila un Diora saimniece.
Taču, ja paredzēts, ka suns ikdienā dzīvos pilsētā, viņš savas gadsimtiem izkoptās prasmes centīsies lietot tur, kur tas iespējams, – uz pīlēm pie kanāla vai pat baložiem. “Ir svarīgi apzināties, ka medību suni, kuru ir pārņēmis azarts un kurš tobrīd pakļaujas saviem instinktiem, centieni to kontrolēt bez atbilstošas pieredzes un zināšanām būs ļoti vāji vai vispār nekādi. Instinktu vadīts suns neredz un neapzinās pilsētas vides riskus, savā interesē par putniem, ja tuvumā ir ceļš, viņš var viegli pakļūt zem automašīnas riteņiem. Ar šķirnei specifisko uzvedību noteikti ir jārēķinās, un medībām nepiemērotajos apstākļos suns jākontrolē, turklāt jāprot to darīt pareizi.
Jārēķinās arī ar to, ka augsts aktivitātes līmenis paredz biežas, regulāras, garas pastaigas ar suni, kur drošā vidē sunim ir iespēja izskrieties bez pavadas.
Ar veimārieti dienā jāstaigā vismaz 2–3 stundas un pastaigai ir jābūt aktīvai,” skaidro Viktorija.
Mūsdienās, kad medībās savu enerģiju iespēja iztērēt ir ne katram sunim, saimnieki veimārieša aktivitātes veiksmīgi var novirzīt suņiem paredzētajos sporta veidos, kā, piemēram, kanikrosā (suns skrien kopā ar saimnieku ar speciālu aprīkojumu), adžilitī (suns pēc komandām uz laiku pārvar dažādus šķēršļus speciāli aprīkotā laukumā), baikdžoringā (suns skrien ar speciālu aprīkojumu “savienots” ar velosipēdu) u. c.
Uzziņa:
Turēšanas apstākļi: šķirne nav piemērota dzīvošanai ārā. Suns ir piemērots dzīvošanai gan privātmājā, gan dzīvoklī, ja vien tam nodrošina nepieciešamo ikdienas fizisko slodzi.
Veselības problēmas: jāuzmanās no kuņģa sagriešanās. Var būt iedzimta gūžu displāzija, tas nozīmē – kucēns jāiegādājas tikai no pārbaudītiem vecākiem, kuriem ir “tīri” displāzijas testi.
Kopšana: veimārietim ir īss apmatojums, kas ir ļoti viegli kopjams un neprasa nekādu īpašu kopšanu.
Augums skaustā: suņiem – 59–70 cm,kucēm – 57–65 cm
Svars: suņiem ap 30–40 kg, kucēm ap 25–35 kg
Vidējais dzīves ilgums: 10–12 gadi
Vidējā cena Latvijā: 1200 līdz 1500 EUR (suņiem ar FCI sistēmas ciltsrakstiem)
Priekšrocības:
• Sabiedrisks un aktīvs.
• Gudrs un viegli apmācāms.
• Viegli kopjams.
Trūkumi:
• Pieprasa pastāvīgu uzmanību no saimnieka.
• Grūti pacieš vientulība, jāmāca palikt vienam.
• Mēdz būt neiecietīgs.
Par škirni:
• Radusies Vācijā 19. gadsimta sākumā un oficiāli atzīta 19. gadsimta beigās. Šķirne tika nosaukta par godu Veimāras hercogam Kārlim Augustam, kura uzraudzībā tā tika selekcionēta.
• Veimārietis vairāk nekā 100 gadu tika selekcionēts stingrā vācu mednieku uzraudzībā un kontrolē. Suns netika pārdots ārpus Vācijas, un kucēnus varēja iegādāties tikai medību kluba biedri jeb aristokrāti – mednieki. Tikai pēc Otrā pasaules kara vācieši atļāva veimāriešus pārdot un izvest ārpus Vācijas.
• Šķirnes attīstības laikā Veimāras putnusuns ir piedzīvojis gan popularitātes kāpumus, gan kritumus. Viens no straujākiem popularitātes uzplaukumiem notika 20. gadsimta vidū, kad veimārietis tika eksportēts uz Ameriku. Šā ceļa sākumā veimārietis kādu brīdi kalpoja kā statusa apliecinājums – rets, skaists, dārgs suns bija turīguma apliecinājums. Suņus iegādājas, neņemot vērā šķirnes augsto aktivitātes līmeni, fiziskās slodzes nepieciešamību un selekcijas mērķi, rezultātā bija arī tādi suņi, kas bieži nonāca patversmēs.
