Sudrabas pēkšņās rokādes 27
Politiskās organizācijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba par pārsteigumu daudziem saviem sekotājiem sestdien partijas kopsapulcē atteicās no kandidēšanas uz prezidenta amatu. Tādēļ viņas vietā uz valsts galvas amatu “NSL” virzīs bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.
Pirms kongresa partijas vadības sejās bija manāms satraukums, jo pirms pasākuma bija izskanējušas baumas, ka “NSL” kopsapulce varētu arī nenotikt kvoruma trūkuma dēļ. Tomēr bažas izrādījās veltas – viesnīcas “Mercure” konferenču zāle pamazām piepildījās ar partijas biedriem un ar nelielu nokavēšanos kopsapulce varēja sākties. Ieradās 129 delegāti.
I. Sudraba savu uzrunu biedriem sāka ar ģeopolitiskās situācijas vērtējumu. Interesanti, ka “NSL” līdere Ukrainā notiekošo devēja par “pilsoņu karu”, nevis kā citādi. Viņa arī pārmeta, ka mūsu politiķi izmanto “Krievijas faktoru” par attaisnojumu ikvienai bezdarbībai.
Turpinājumā bijusī valsts kontroliere pievērsās nelietderīgiem tēriņiem valsts pārvaldē: “No vienas puses, valstij nav līdzekļu pedagogu atalgojumam, veselības aprūpei, sociālās nevienlīdzības mazināšanai, bet ir nauda dažādiem neefektīvi vadītiem projektiem un nesaprātīgi lielām atsevišķu ierēdņu algām.” Sudraba arī kritizēja Latvijas drošības dienestu varu, piešķirot un atņemot pielaides augstām amatpersonām: “Ja tā turpināsies, tad arī Ministru prezidenta kandidātu drīz nosauks nevis Valsts prezidents, bet zināmie un nezināmie drošības dienesti.”
Lielākā daļa kopsapulces laika tika veltīta, lai apstiprinātu teju 80 dažādus tehniskus grozījumus partijas statūtos. Tajos lielākoties tika skarti dažādi iekšējās organizācijas jautājumi, piemēram, biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtība, priekšvēlēšanu sarakstu sastādīšanas principi, valdes pilnvaru apmērs un tamlīdzīgi. Vairākumā partiju šādos gadījumos delegāti vienkārši automātiski un paklausīgi nobalso par valdes piedāvātiem grozījumiem, bet “Sudrabas partijas” pārstāvji patiešām diskutēja par dažādiem risinājumiem un balsojumos domas dalījās.
Rezolūcija par Valsts prezidenta kandidātu intrigas uzturēšanai tika atstāta pašām sapulces beigām. “Šajos ģeopolitiskajos apstākļos vajadzīgs prezidents – valsts līderis, nevis marionete, kas raudzīsies, lai gadsimta projekts “Rail Baltica” un dažādi nozīmīgi valsts uzņēmumi nonāk “pareizo draugu rokās”. Prezidents, ar kura viedokli rēķināsies un ņems vērā,” deklarēja Sudraba, kura sākotnēji pati tika minēta kā ticamākā kandidāte augstajam amatam. Tomēr vairāki delegāti savās runās norādīja, ka Sudraba esot nepieciešama partijai, un aicināja prezidenta amatam virzīt kādu citu partijas biedru. Uzklausot šos viedokļus, Sudraba paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru un lūdza atbalstīt Gunāru Kūtri. Delegāti šo lēmumu sveica ar aplausiem.
Gan Sudraba, gan Kūtris pēc kongresa apgalvoja, ka nekāda iepriekšēja sarunāšana neesot bijusi. Sudraba savu lēmumu atteikties esot pieņēmusi kopsapulces laikā: “No rīta, ienākot šajā telpā, man vēl nebija viedokļa par savu kandidēšanu. Vēlējos sajust biedru domas un kopsapulces atmosfēru un uz šiem novērojumiem arī balstīju savu lēmumu.”
Debatēs vairāki delegāti pauda bažas par pārlieku mazo partijas biedru skaitu. Cilvēku trūkums varot apdraudēt partijas veiksmīgu startu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Tamdēļ izskanēja aicinājums, ka katram no 255 “NSL” biedriem gada laikā būtu jāpiesaista partijai vismaz viens jauns biedrs. Līdzšinējā statistika gan uzrāda, ka “NSL” jaunus biedrus piesaista apmēram tādā pašā tempā kā zaudē vecos – pirmajā darbības gadā partijā iestājies 51 cilvēks, bet 48 izstājušies vai izslēgti. Tostarp arī vairāki valdes locekļi, tādēļ sestdien kongresā tika ievēlēti viņu pēcteči. Valdē turpinās darboties Inguna Sudraba, Diāna Novicka, Gunārs Kūtris, Raimonds Nipers, Aivars Meija, bet klāt nāks Jānis Neimanis, Ineta Stabulniece, Guntis Rolis, Inese Vārslavāne.
