Sudrabas partija zem lupas 53
Policija un KNAB sākuši Sudrabas partijas statūtu un finansējuma lietas izmeklēšanu.
Partijas “No sirds Latvijai” biedram bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, rakstot partijas statūtus, neradās ne mazākās aizdomas, ka statūtu lieta nonāks Ģenerālprokuratūrā, Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Prokuratūras pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne nosūtījusi vēstuli VP priekšniekam Intam Ķuzim, kurā lūdz izvērtēt, vai partijas “No sirds Latvijai” reģistrācijas procesā ir saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi. Virsprokurore ir norādījusi 275. pantu (dokumenta (..) viltošana), par ko var sodīt, mazākais, ar naudas sodu, bet, lielākais, ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. VP preses sekretārs Toms Sadovskis pastāstīja, ka šo lietu uzdots izmeklēt VP Rīgas reģiona pārvaldei.
Trīs Ingunas Sudrabas partijas biedri – Liene Cipule, Aivars Rudzāts un Arnis Kauliņš –, kuri, nebūdami droši par šī politiskā spēka vadītājas patiesajiem nolūkiem, izstājās “No sirds Latvijai” un nekavējoties nosūtīja iesniegumu Drošības policijai (DP), Satversmes aizsardzības birojam (SAB), Uzņēmumu reģistram (UR) un zināšanai arī tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram. Tajā norādīts, ka tie partijas statūti, kas reģistrēti UR, neatbilst tiem, kas pieņemti partijas dibināšanas sapulcē. Tajos, nesaskaņojot ar partijas biedriem, veikti būtiski labojumi sadaļā par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu, kā arī grozīti citi panti.
Iesniegumā norādīts, ka bijušais valdes loceklis Viesturs Tamužs esot saņēmis informāciju, ka partijas reģistrācijas laikā UR “esot bijušas problēmas ar statūtiem”, proti, tie neatbilduši politisko partiju likumam. Tomēr partijas vadītāja Inguna Sudraba, valdes loceklis Gunārs Kūtris un, iespējams, 12. Saeimas Kurzemes vēlēšanu apgabala kandidāts, bijušais UR vadītājs Ringolds Balodis “šīs problēmas sakārtojuši” .
R. Balodis sacīja, ka šis esot lēts pirmsvēlēšanu triks, bet piebilda, ka Kūtra kungam tomēr vajadzēja būt uzmanīgākam, rakstot statūtu projektu un pirms partijas reģistrācijas pakonsultēties UR, vai statūti uzrakstīti atbilstoši likumam.
Galvenā valsts notāre Guna Paidere iesnieguma autoriem raksta, ka UR nav tiesīgs pārbaudīt to, vai iesniegtā statūtu redakcija atbilst tai redakcijai, kas apstiprināta partijas dibināšanas sapulcē. Reģistrs varot rīkoties tikai tad, ja saņemšot ziņas no attiecīgajām tiesībsargājošajām institūcijām vai tiesas spriedumu par to, ka UR iesniegtajos dokumentos norādītās ziņas neatbilst faktiskajai situācijai.
No partijas aizgājušie un atskaitītie biedri iesniegumā pauduši bažas arī par partijas saņemtā finansējuma atbilstību likumdošanas normām. Tostarp par iespējamu ārvalstu finansējumu, kura izcelsmei esot neskaidri avoti Krievijā. Izteikti iebildumi arī par 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstu veidošanu un apstiprināšanu, jo sarakstos apstiprināti cilvēki ar apšaubāmu reputāciju.
Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis atbildējis, ka “informācija par iespējamo ārvalstu finansējumu ir pieņemta zināšanai un tiks izmantota atbilstoši Drošības policijas kompetencei”. Savukārt SAB informē, ka tas neveic izmeklēšanas iestādes darbības un ka iesniegumā minētos faktus tiesīgas izskatīt Drošības policija, KNAB un UR.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ņemot vērā iesniegumā minētās aizdomas par iespējamo partijas finansēšanu no ārvalstu avotiem, uzaicinājis Lieni Cipuli ierasties birojā 29. septembrī paskaidrojumu sniegšanai.
