Sudraba sprediķo par tautas kustību 25
Bijusi valsts kontroliere Inguna Sudraba bija nolēmusi sasaukt preses konferenci jau iepriekš, taču traģiskais notikums veikalā “Maxima” pārvilka krustu šai iecerei. Sudraba žurnālistus uz tikšanos aicināja vakar, kas, kā vēlāk izrādījās, arī nebija īstā diena šādam pasākumam, jo to aizēnoja cits – daudz nozīmīgāks – valdības vadītāja Valda Dombrovska paziņojums par atkāpšanos no amata.
Žurnālisti un arī neliels pulks citu interesentu gaidīja, kad Sudraba beidzot atklās savus nākotnes nodomus par partijas vai kādas sabiedriskas organizācijas veidošanu, kā tas jau bija izskanējis no uzņēmēja Jūlija Krūmiņa puses. Taču Sudrabas uzstāšanās bija līdzīga mācītāja sprediķim baznīcā, nevis topoša politiķa runai. Viņa savu uzrunu sāka ar pārdomām par 21. novembra traģēdiju, par to, ka pasaulē vienmēr sāpēm un ciešanām līdzi iet mīlestība, jauns sākums un piedzimšana. Un tas jaunais sākums varētu būt tautas kustība, kurai neesot oficiāla nosaukuma, bet kuru Sudraba personīgi nodēvējusi par “Latvija – manas mājas”. Viņa neesot uzstādījusi mērķi kļūt par šīs kustības vadoni. Viņas mērķis esot uzrunāt cilvēkus, jo “tikai katram cilvēkam atmostoties, ir iespējamas pārmaiņas valstī”. Taču kontaktus ar Sudrabu nevajagot meklēt, jo kustības iedīgli var veidot vairāki cilvēki kopā, radot savas mazās kustības, kuras noteikti pāraugšot lielā, kopējā tautas kustībā. Viņa nevarot paredzēt, vai šī kustība kādreiz piedalīsies Saeimas vēlēšanās, bet skaidri zinot, ka viņa gan vismaz pagaidām nebalotēsies ne parlamenta, ne arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Sudraba atzina, ka daudziem cilvēkiem pēc traģiskā notikuma atvērušās acis, ka Latvijai uz mirkli ir jāapstājas un jāpadomā, kur tā aizgājusi un kāds ir tās tālākais ceļš. Viņa nonākusi pie secinājuma, ka cilvēki dzenas pēc maksimālas peļņas gūšanas, to dara ar maksimāli mazākām izmaksām, ekspluatējot citus. Šajā virpulī nokļuvusi arī Latvija, kur daudzi pamet savu māju. Viņa uzskata, ka no šīs vides ir iespējams iziet, “nonākot tādā Latvijā, kur mēs viens otram palīdzam”. Viņa esot gatava vienot tautu, nevienu brīdi nenobīstoties, ja arī pa ceļam gadīsies kāds grūdiens.
Žurnālisti tomēr lūdza Sudrabai izklāstīt skaidrāk tautas kustības vīziju, lai cilvēki varētu saprast, piemēram, kas ir Sudrabas domubiedri, kā šajā kustībā var iesaistīties… Viņa paskaidroja, ka neesot nekādu oficiāli uzrakstītu priekšrakstu, katrs pats varot izdomāt, kā viņš piedalīsies, kā iesaistīsies, lai veidotu citu Latviju. Sudraba jūtot, ka cilvēki vienosies, ka tā būšot viena liela kustība par kopējiem ideāliem, kā Latviju mainīt. Bet kā praktiski tas notiks? Viņa domā, ka laiks pakāpeniski savedīs kopā cilvēkus, kuri vienosies par kopējām idejām, un ka pēc diviem trim mēnešiem cilvēki varētu pulcēties jau kādā lielākā sapulcē.
Uz jautājumu, kur kustība ņems naudu, Sudraba atbildēja, ka cilvēki, kuri iesaistīsies kustībā, naudu saziedošot. Viņa noliedza jelkādu saistību ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu savās sabiedriskajās aktivitātēs – viņa pati pieņemot lēmumus un neatbildot par Krūmiņa izteiktajām domām un spriedumiem.
Konferences noslēgumā viens no klātesošajiem nāca klajā ar pārsteidzošu paziņojumu, ka nupat no amata atkāpies valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, un vaicāja Sudrabas viedokli. Viņa šo rīcību novērtēja kā “soli tajā virzienā, ka cilvēki sāk uzņemties atbildību par to, kas notiek valstī”. Tūlīt pēc šī secinājuma vairāki televīzijas žurnālisti vēlējās Sudrabu intervēt atsevišķi, bet viņa zaudēja samaņu.
