“Subaru XV” – izcils kompromiss? 1
Turpinot ceļu uz iespējami lēta pilnpiedziņas auto izvēli pēc Dacia “Duster” vajadzētu mēģināt kaut ko no Suzuki (“Vitara” vai “SX-4”) vai Fiat (“500x vai pat “Panda 4×4”). To, atceroties “Vitaras” testa tīkamās noskaņas un secinājumus, noteikti vēl darīsim. Bet šoreiz uzvarēja klasikas vilinājums. Nedēļu braucu ar Subaru XV jaunāko versiju.
„Subaru” (japāņu vārds zvaigznājam, kurš attēlots firmas logotipā) nepieder pie lielākajiem pasaules autoražotājiem. Eiropas auto tirgus statistikas kopsavilkuma tabulā šis vārds pat nav atrodams, paslēpies ailītē „citi”. Arī Latvijā tikai reizi, pirms gadiem 12 modeļu „topa” virsotnē pavīdēja „Impreza”. Taču – „Subaru” marka neapšaubāmi pulcē savu ārkārtīgi stabilu klientu (pārāk lietišķs šis vārdiņš, laikam jāsaka „fanu”!) pulku. Neviena cita auto marka Latvijā, arī Baltijā un Skandināvijā nepārdzīvoja finansu krīzes gadus ar tādu pārdošanas skaitļu stabilitāti. Kāpēc? Sports, rallijs, pirmkārt. Slavena ritošās daļas izturība un laba, aktīvā darbībā prognozējama pastāvīga pilnpiedziņa. „Boksera” dzinēju savdabīgā dziesma. Visai augsts, savdabīgs prestižs. Vārdu sakot – „Subaru”. Savējie saprot bez komentāriem. Un cena nav kosmisks „premium”…
Cenu “dakša”
“Bāze” – 22 900. Virsotne – 32 100. Te nu mēs, kā saka, ar joni nonākam lētākā 4×4 meklējumu izšķirošajā zonā. Vilinājumu zonā, kurā auto ražotāji un tirgotāji ir virtuozi. XV gājiens ar melnas ādas un oranžu šuvīšu rotātu salona apdari ir vienkārši ģeniāls. Nu skaisti! Nu gribu – tā saka Viņa. Un kam tad šādos pirkumos ir gala vārds? Bet bet zeltainās vīlītes iespējamas tikai dārgākajā versijā…
Un tā tālāk. Apsildāmu stūri gribu es, jo maniem savulaik apsaldētiem pirkstiem ziemas rītos pat istabā sasildīti cimdi nelīdz tā, kā šī “fīča”, kuras lētākajā versijā nav. Nav tajā automātisko tālo gaismu, nav navigācijas kartes audiobloka displejā, nav bezatslēgas iekāpšanas un iedarbināšanas…
Un pats galvenais āķis, uz kura ķeras puikas un kungi – lētākajam nav divu litru (158 ZS) motora, kura rūcieniņš un lēciens startā ir gluži vai hipnotiski. Tas nekas, ka šīs potences Latvijā ir pilnībā izmantojamas tikai ārpus likumīgo ātruma limitu rāmjiem, tas nekas, ka pēc pirmo nedēļu kaifiņiem tu tās gandrīz vai aizmirsīsi un riposi ar trešdaļu no pieejamās jaudas (zinu, jo ikdienā pārvietojos ar līdzīgi bruņotu Nissan Qashqai). Tas nekas, ka pavisam vienkārši aprēķini rāda, ka mazākā motora (1,6 l, 114 ZS) dotais energobruņojums (81 ZS uz tonnu) ir tikai nedaudz mazāks kā izcili lecīgam BMW X6 ar trīslitru dīzeli (110 ZS/t). Tas nekas, ka vienmērīgam braucienam pa šoseju Latvijā pietiek ar trīsreiz mazāku jaudu… Lētākos nepērk – tā apliecina Subaru dīleris.
Kā pietrūkst lētākajiem?
Bet tiem ir viss patiešām būtiskais un nepieciešamais. Tiem ir klasiskā Subaru pilnpiedziņa, jaunajā XV versijā pat papildināta ar diferenciāļu elektroniskas bloķēšanas sistēmu “X-drive”, kura nepieļaus apstāšanos pat tad, ja pavisam bez saķeres būs palikuši divi no četriem riteņiem. Tiem ir lielākais klīrenss vidēja izmēra krosoveru grupā (21,5 cm). Tiem ir izcili laba bezpakāpju automātiskā ātrumkārba, ekonomiska pilsētā un ātrgaitas šosejā, efektīvāka par jebkuru citu transmisiju, stāvā smilšu kalnā rāpjoties. Un – esmu pārliecināts – lētāko XV var ņemt un baudīt, ja visām iepriekš minētajām superkomplektu ērtībiņām un smukumiņiem naudas nepietiek. Vai vēlaties gandrīz 10 tūkstošus (līzinga variantā tie uzpamps vēl vismaz par pārīti) izlietot citur.
Pilsētā un mežā
Labi. Braucu pašlaik ar “vidēju” XV. Domāju, ka viss turpmāk teiktais ir attiecināms arī uz lētāko. Vienā jomā tas varētu būt pat pārāks. Jau šis pa mīļajiem Latvijas ielu un šoseju ielāpiem, viļņiem un bedrēm brauc vienkārši izcili. Piedodiet par ķecerību – labāk par Alfa Romeo “Stelvio”, kurā iemīlējās gandrīz visa “Gada auto” žūrija. Un ar 17 collu riteņiem (šim ir 18) brauktu vēl labāk.
Manevri pilsētā viegli un precīzi (stūre “īsāka” nekā segmenta līderim “Qashqai”). Lielceļa ripojums – komforts ļoti augstā līmenī. Granti martā, protams, nedabūju. Varu vien citēt pirms pāris gadiem iepriekšējā XV testos rakstīto:
“Pateicoties gan dzinēja, gan virsbūves zemākiem smaguma centriem, dzinēja izcilai vilkmei un tikpat labai pilnpiedziņai šis auto neapšaubāmi „kabina” jebkuram savas klases konkurentam grants ātrumposmā. Arī uz līkumota asfalta auto vadāms ar baudu. Šādā braucienā pat dažu vērtētāju peltais skaļums nav trūkums, bet gan priekšrocība. Adrenalīna avots.”
Viss tātad labi. Vienas bažas tomēr māc. Toreiz rakstīju arī šādus kritiskus vārdus:
“ Bet vienkārši meža stigās, vidējas grūtības pakāpes bezceļos „XV” nez vai ir līderis. Traucē neizslēdzamā stabilitātes kontrole. Tā, protams, vidējas vai zemas kvalifikācijas pilotam palīdzēs grants vai sniega līkumos, taču vadāmu slīžu gardēži noteikti pukosies – vai tad nevarēja ļaut mums braukt tā, kā gribam un mākam mēs paši? „Subaru”, taču!”
Vai jaunais XV tāds pats pārāk “muļķudrošs”? To varam pārbaudīt. “Brīvkalni” gaida. Un sagādā patiesu prieku. Jau pirmie apļi (elektronisko kontroli neizslēdzot) ir pietiekami jautri. Dators slāpē tikai ļoti dziļas slīdes, nekaitina, nepadara pārāk lēnu. Bet arī šo uzraugu nu var izslēgt. Uz Subaru XV brauc kā rallija “Imprezas” jaunākais brālis!
Paldies. Mēs esam uzklausīti.
Vai nav par lielu?
Kāds sprīdis vai pat pusotra no garuma 445 cm, stingri un skopi vērtējot, šeit ir par daudz. Bet izmērs nav sliktākais, par ko piemaksājam. Jo dod (ja vien nav smags, un šis nav) šo to labu. Piemēram – aerodinamiku. Garums skrien – tā saka laivotāji. Un teiktais pilnībā attiecināms arī uz auto tālākā šosejas braucienā. Cik paspēju pamērīt – XV ir nedaudz ekonomiskāks par manu “Qashqai”. Rātni ripojot tas palīdīs pat zem sešiem litriem uz simtu.
Un neapšaubāmi ir visai ietilpīgs, kas noderēs ne tikai, kā saka, saimniecībā, bet arī kāroto ceļojumu ērtībām. Šie 440 – 450 cm ir tā robeža, kura ļauj automobilī iekārtot pilna izmēra guļvietu. Un tādā pie ezera nosnausties ir pavisam kas cits nekā telti būvēt vai nolaistā šofera sēdeklī vārtīties. Arī ļoti tālos braucienos šāds dīvāniņš var noderēt. Ir pārbaudīts – otra pilota atpūta šādā pilnībā horizontālā (un piedevām – ar galvu uz priekšu) guļvietā ir daudz efektīvāka nekā klanīšanās labējā krēslā.
Labs izmērs. Gluži kā segmenta līderim “Qashqai”. Bet līderis pēdējā “feisliftā” pats sev pilnpiedziņas kārotājus ir atņēmis. Nav vairs pieejama man tik mīļā versija – 4×4 ar benzīna motoru un variatoru.
