“Stūra mājas” dvaša 0
Parīt, 1. maijā, pirmo reizi publikai tiks atvērta bijusī VDK ēka jeb “stūra māja” ‒ nams Brīvības un Stabu ielas stūrī.
Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts “Stūra māja. Lieta nr. 1914/2014” būs pieejams apskatei līdz 19. oktobrim, piedāvājot pirmā stāva pamatekspozīciju “Izstaigā stūra māju” (bezmaksas), kā arī ekskursiju “Čekas pagrabos” Latvijas Okupācijas muzeja gidu pavadībā. Šajā ekskursijā varēs aplūkot gan no ēkas tapšanas laikiem saglabājušās elegantā interjera detaļas, gan pielāgojumus, kurus savām vajadzībām te ieviesusi baisākā no padomju represīvajām struktūrām: apcietināto reģistrācijas telpu, pratināšanas telpu ar vienpusēji caurredzamo spoguļsienu un, protams, “čekas pagrabus” ‒ VDK ieslodzījuma kameras ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā ar šaurajiem gaiteņiem, smagajām metāla durvīm, grīdai pieskrūvētām gultām un malkas plīti, uz kuras ieslodzītajiem gatavoja ēdienu. Ekskursijas turpinājumā ēkas augšējos stāvos varēs redzēt telpas, kurās 1940. gadā dzīvi pašnāvībā beidza Latvijas robežsardzes komandieris, ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Apskati noslēgs vēstījums par “stūra mājas” pēdējiem akordiem ‒ ”čekas maisiem” jeb VDK kartotēkas daļu.
Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskajā līnijā “Brīvības iela”, kas sākās ar izstādes “1914” atklāšanu “Arsenālā” un “Pieminekļu kariem” Brīvības un Elizabetes ielu stūrī, šī izstāde ir emocionāli drūmākā. Kādēļ vērts to redzēt? Kā teic tematiskās līnijas “Brīvības iela” kurators Gints Grūbe, Latvijai Pirmais pasaules karš beidzās 1991. gadā ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. “Stūra mājas” atvēršana nepieciešama, lai vēsturiskie notikumi atklātos kā dzīvi, jo ir izaugusi vesela paaudze, kurai ar dramatiskajām norisēm Latvijas vēsturē un baisajiem cilvēku likteņiem nav bijis tiešas pieredzes,” uzsver Gints Grūbe. “Turklāt tagad Ukrainas kontekstā mūsu kādreiz piedzīvotie baisie notikumi iegūst vēl citu nelāgu piegaršu.”
Līdz ar minēto Okupācijas muzeja iekārtoto ekspozīciju būs aplūkojamas vēl piecas izstādes, kas no dažādiem skatpunktiem atklās cilvēka un varas attiecības ‒ ”Draudzības (re)konstrukcija”, “Latvieša koferis”, “Par spīti visam”, “Desmit lietu stāsti par cilvēku un varu” un “Liktens lietu muzejs”.
“Draudzības” rekonstrukcija būs starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde, kuras darbus veidojuši mākslinieki no Vācijas, Ukrainas, Kosovas, Igaunijas, Islandes, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas.
Izstādē “Par spīti visam” vairākums eksponēto darbu apskatei būs pieejami pirmo reizi. Paši par sevi runā gadskaitļi ‒ 1941., 1945., 1949., 1956. ‒ un tapšanas vietas: deportācijas vagons, koncentrācijas nometne, karagūstekņu filtrācijas nometne, lēģeris. Tās ir aculiecinieku situāciju un notikumu rekonstrukcijas.
Izstādē “Desmit lietu stāsti par cilvēku un varu” būs skatāmas desmit autentiskas lietas ‒ vācu armijas karavīra zābaki, ermoņikas, smagi ievainotā pacienta karte, rakstāmmašīna, uzvalks, portcigārs, un katra pazudusī lieta vēstīs par pagājušā gadsimta vēstures drāmām un cilvēku likteņiem, kurus kādā mirklī ietekmējusi nepārvarama vara.
“Latvieša koferis” parādīs tos priekšmetus, kas bijuši būtiski, lai ņemtu līdzi dažādos laikos un apstākļos dodoties projām no Latvijas. Galvenais izstādes simbols būs koferis, kura piepildīšana bija aizbraucēju izšķiršanās par vērtīgo un nākotnē mazsvarīgo.
“Liktens lietu muzejā” būs apkopots vairāk nekā piecsimt personisku priekšmetu un lietu, kas pieder rīdziniekiem un apzināti ar tiem saistīti dzīves stāsti. Tie veidos kopīgu vēstījumu par dzīves laiku, kuru kopā esam veidojuši un piepildījuši.
Kamēr vieni varbūt “stūra mājā” gribēs ielūkoties, lai redzētu, kur un kā ritējušas tuvinieku pēdējās dienas, citiem tā būs dzīva vēstures stunda, vēl kādiem atklājums, Gints Grūbe šajā laikā visus aicina domāt un diskutēt par “stūra mājas” nākotni. “Manā uztverē pēc izstāžu aizvēršanas tur varētu iekārtot daļu no Okupācijas muzeja ekspozīcijas,” viņš saka, “bet visbēdīgākais būtu, ja pēc 19. oktobra ēka atkal tiktu slēgta un kļūtu publikai nepieejama.”
