Stūra mājai vēl daudz noslēpumu. Vai DNS pēdas palīdzēs noskaidrot šautuvē nogalināto vārdus? 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Okupācijas muzejs noslēdzis līgumu ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru par organisko materiālu pēdu meklēšanu bijušās Stūra mājas (bijušās Valsts drošības komitejas ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā) šautuvē, kurā 1941. gadā komunistiskā terora laikā un, iespējams, arī pēckara gados, kā uzskata, čekisti izpildīja nāvessodus.
Muzeja direktore Solvita Vība spriež, ka šī izpēte varētu nest krietni svarīgāku informāciju, nekā nesen medijos izskanējusī ziņa par liela daudzuma patronu čaulīšu atklāšanu Stūra mājas kanalizācijas sistēmā.
Pirms trim gadiem atsegtajos Stūra mājas pirmā stāva šautuves sienu koka paneļos saskaitīti vairāk nekā 200 ložu caurumi un atrastas arī tajos iestrēgušās lodes.
Vēsturnieki uzskata, ka no 1941. gada sākuma līdz jūnija beigām čekas mājā nošauti 188 cilvēki, kam okupācijas režīma iestādes bija piespriedušas nāvessodu.
Tiesu medicīnas eksperti šautuves izpētē iesaistīsies tuvāko nedēļu laikā. Ja ložu vietās pietiekamā daudzumā atradīs organisko vielu pēdas, kas neapstrīdami liecinātu par cilvēku nogalināšanu, tad sekos iegūto paraugu tālāka izpēte, izdalot DNS materiālu.
S. Vība gan atzina, ka iespējamā DNS iegūšana pati par sevi nenozīmēs, ka tuvākā nākotnē varētu noskaidrot to cilvēku personības, kuru dzīvi Stūra mājā aprāva čekistu lodes, jo nebūs zināms, kam šis DNS piederējis, līdz ar to nevarēs arī sameklēt radiniekus, ar kuru DNS salīdzināt.
“Latvijā tādu plašu salīdzināšanas projektu līdz šim nav bijis un labākajā gadījumā iegūto DNS materiālu varētu vienkārši nolikt uzglabāšanā līdz laikam, kad būs lielākas iespējas un finanses,” ieceri skaidroja muzeja direktore.
Čaulīšu pārsteigums
Oktobra vidū speciālistiem apsekojot Stūra mājas kanalizācijas sistēmu, pagraba daļā, kur nav ne apkures, ne elektrības, nosēdumiem paredzētā kanalizācijas kolektora padziļinājumā tika atklāts lielāks daudzums patronu čaulīšu.
Muzeja ļaudis atradumu atzīst par interesantu, taču norāda, ka čaulīšu tālāka izpēte, ja tāda notiks, pati par sevi neko daudz atklāt nespēs.
Šajā vietā saplūst kanalizācijas ūdeņi no visas ēkas un čaulītes tur vienkārši uzkrājušās. Nelielā telpa, no kuras var piekļūt kanalizācijas kolektoram, nav uzskatāma par eksekūcijas vietu, kaut agrāk tur atradusies cietuma kamera.
Vēsturnieks Jānis Goldšmits stāsta, ka no padziļinājuma izceltas dažas saujas – ap 200 – čaulīšu, taču kanalizācijas sistēmā to palicis vismaz trīsreiz vairāk.
Čaulīšu vairums ir klāts ar rūsu; tās nāk no dažādu kalibru ieročiem. Datējums šobrīd nav zināms. Tas varētu būt ļoti plašā amplitūdā no 1944. līdz pat 2008. gadam, kad ēku atstāja Latvijas Valsts policija.
Pastāv liela iespēja, ka čaulītes tiešām ir itin jaunas un attiecas uz Latvijas policijas saimniekošanas laiku Stūra mājā pagājušā gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā.
J. Goldšmits ir skeptisks par varbūtību, ka atradums attiecas uz 1941. gadu. Proti, pēc vācu ienākšanas savāktie materiāli vēsta, ka čekisti Stūra mājā cilvēku nogalināšanai lietojuši 6,35 mm patronas – tam atbilda gan tolaik šautuvē atrastās čaulītes, gan lodes.
Tās nāca no TK markas pusautomātiskām pistolēm, ar kādām PSRS Iekšlietu tautas komisariāta jeb NKVD darbiniekus apbruņoja no 1926. gada līdz 50. gadiem.
Nav izslēgts, ka starp atrastajām ir arī šāds kalibrs, taču šobrīd to grūti pateikt. Vēsturnieka skatījumā, negaidītā čaulīšu atraduma lielākā nozīme ir pierādījums, ka Stūra mājā vēl ko pētīt ir ļoti daudz: “Varētu kaut vai noņemot kādās telpās daļu no apdares virskārtas. Tur varētu daudz kas atklāties. Tas, ka kanalizācijā bija čaulītes, tikai kārtējo reizi apliecina, ka ēka ir nevis pārdodama, bet reāli pētāma!”
Namu neizdodas pārdot
Okupācijas muzeja biedrība izstādes “Čekas vēsture Latvijā” vajadzībām daļu Stūra mājas pirmā stāva un pagraba īrē kopš 2015. gada. Nama saimnieks VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) apliecinājis, ka pēc divām neveiksmīgām nama izsolēm pasludinās trešo, kārtējo reizi samazinot izsoles sākuma cenu par 1911. gadā celto sešstāvu ēku Brīvības ielā 61, “VNĪ” apritē sauktu tās sākotnējā vārdā par Tetera namu.
Otrā izsole noslēdzās 21. oktobrī bez rezultātiem, neskatoties uz to, ka īpašuma vērtība bija samazināta līdz 3 397 600 eiro.
Pirmā izsole noslēdzās 14. septembrī. Tajā izsoles sākumcena bija 4,247 miljoni eiro.
Vēsturnieks J. Goldšmits, izsakot privātu viedokli, atbalsta bijušā Okupācijas muzeja direktora Gunāra Nāgela medijos pausto, ka ir nepareizi pārdot Stūra māju, pirms nav veikta tās rūpīga izpēte: “Valstiskā interese būtu šo ēku saglabāt un pētīt, nevis pēc iespējas ātrāk no tās atkratīties.”
Līdzīgās domās ir Okupācijas muzeja vadība, cerot, ka savu vārdu ēkas rūpīgākas izpētes un saglabāšanas lietā teiks Kultūras mantojuma pārvalde, kurai drīzumā tiks iesniegta atskaite par atrastajām čaulītēm. Šobrīd valsts aizsardzības statuss ir nama daļai, kas ietilpst muzeja izmantotajā vēsturiskā notikuma telpu kompleksā, taču čaulīšu uziešanas vieta tur neatrodas.
Līgums jāpārslēdz
Līgums par Stūra mājas telpu izmantošanu Okupācijas muzeja vajadzībām ir spēkā līdz 2050. gada beigām. Šobrīd “VNĪ” aicina to pārslēgt, piedāvājot muzejam izmantot vairāk telpu. Muzejs pret līguma pārslēgšanu neiebilst, jo tūrēs pa bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas mītni tiešām tiek izmantots vairāk telpu, nekā tas paredzēts pašreizējā līgumā.
“Protams, esam ieinteresēti līgumu sakārtot, jo, ja Stūra māju pārdos izsolē, sarunas ar jauno īpašnieku varētu būt grūtākas,” atzīst direktore S. Vība.
Viņa uzsver, ka lemšana, “samērojot vēlmes ar iespējām”, ir Okupācijas muzeja biedrības valdes kompetence. Lēmums jāpieņem pēc iespējas ātrāk.
Jāpatur prātā, ka “VNĪ” plāno nākamajā gadā paaugstināt maksu par telpu īri vairāk nekā divas reizes. Stūra mājas gadījumā tas nozīmētu pieaugumu no 15–16 tūkstošiem eiro gadā (šobrīd gan ir spēkā Covid-19 laika nomas atlaides un īre ir mazāka) līdz aptuveni 35 tūkstošiem nākamgad. Maksas pārskatīšana neattiecas tikai uz Stūra māju vien, bet uz visiem “VNĪ” apsaimniekotajiem objektiem, kuros telpas īrē dažādas iestādes.
