Stūra mājai draud slēgšana – 92% ēkas gadiem stāv tukša, naudas remontam nav 45
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) represīvajai darbībai veltītā Okupācijas muzeja ekspozīcija vēsturiskajā Stūra mājā Brīvības ielā 61, Rīgā, 2024. gada 7. maijā būs jāslēdz, ja līdz tam laikam netiks veikti remontdarbi 700 tūkstošu eiro apmērā, vakar preses konferencē atklāja Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatējis, ka Stūra māja atrodas pirmsavārijas stāvoklī.
“Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) apsaimniekotajā ēkā muzejs šobrīd nomā 690 kvadrātmetrus, kamēr sešstāvu nama kopējā telpu platība ir 8500 kvadrātmetru. 92% Stūra mājas jeb Tetera nama gadiem stāv tukši. Problēma ar čekas noziegumus atspoguļojošās ekspozīcijas nākotni lielā mērā radusies tādēļ, ka joprojām nav skaidra redzējuma, kā šos 92% nama atdzīvināt, līdz ar to arī VNĪ nav gatavi tajā ieguldīt.
Savukārt BVKB norāda uz būtisku remontdarbu nepieciešamību, pārsegumu maiņu un ugunsdrošības risku novēršanu, citādi pienāks brīdis, kad apmeklētāju ielaišana Stūra mājā kļūs riskanta. Kopš pērn februārī BVKB atzina pagalma pārsegumu kritisko stāvokli, interesentiem šī būves daļa jau ir slēgta.
Taču sabiedrības un tūristu interese par bijušo VDK ēku kopš tās atvēršanas apmeklētājiem 2014. gadā vienmēr bijusi liela. Muzeja direktore Vība norādīja, ka pirms pandēmijas tie bijuši vairāk nekā 40 tūkstoši apmeklētāju gadā. Šogad pēc apmeklētāju plūsmas atjaunošanas tie jau ir teju 30 tūkstoši. “Mēs negribētu 2024. gada 7. maijā šo ēku pamest un Stūra mājas projektu slēgt,” tā Vība.
Muzejs Stūra mājā jau 2021. gadā saņēmis brīdinājumus par dažu sīkāku remontdarbu nepieciešamību tā nomātajā daļā. Šos darbus muzejs par saviem līdzekļiem arī paveicis, taču 700 tūkstošu eiro Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai, kuru lielākoties uztur ziedojumi, nav un pārskatāmā nākotnē nebūs.
Kopš ēku (1912. gadā celta pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta) 2008. gada vasarā atstāja Valsts policija, tā gadiem VNĪ sagādājusi tikai zaudējumus. Nomnieku meklējumi nav sekmējušies, tāpat vairākkārtējie mēģinājumi piedāvāt tukšo namu valsts iestāžu un Rīgas pilsētas pašvaldības vajadzībām, arī izsolīt nomas tiesības uz 20–30 gadiem. 2020. gada nogalē ar valdības lēmumu, ņemot vērā nama vēsturisko nozīmību, pēc Okupācijas muzeja un tā pārraugošās iestādes – Kultūras ministrijas – lūguma izsoļu procesu pārtrauca. Drīz pēc tam Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) Stūra mājai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu – “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja””, jo tūlīt pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un pēc tam no 1944. līdz 1991. gadam namā mitinājās Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk VDK.
Kopš izsolīšanas procesa apturēšanas ēkas liktenī nekas nav mainījies, ja neskaita kopējā tehniskā nolietojuma palielināšanos. Trūkst arī redzējuma un ideju par nama ilgtermiņa attīstību. “Mēs, protams, ļoti ceram, ka notiks šīs ēkas funkcionālā transformācija un tās tālākā attīstība piepildīsies arī finansiāli. Diemžēl šobrīd kopš atstāšanas valsts īpašumā, es teiktu, kopīgs plāns, kā ēku attīstīt tālāk un kam šeit būtu jābūt, vēl nav piedāvāts,” konstatēja Vība.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs atklāja, ka kopējā summa visas ēkas sakārtošanā patlaban būtu 13–14 miljoni eiro, taču ieguldīt naudu būvē, kuras nākotne un pielietojums ir neskaidri, būtu valsts līdzekļu izšķērdēšana. Griškevičs kā maldīgu noraidīja priekšstatu, ka investoriem par Stūra māju visus šos gadus nebūtu intereses. Piedāvājumi iegādāties ēku esot bijuši, arī rēķinoties ar apgrūtinājumu – muzeju. Tomēr 2020. gada nogales valdības lēmums apstādināt izsoli padarīja virzienu neaktuālu, nekādam citam valdības lēmumam par izmantošanu nesekojot. VNĪ vadības skatījumā tagad risinājums būtu nodot visu namu ilgtermiņa nomā Okupācijas muzejam.
Muzejs tik dāsnam piedāvājumam piekrist nav gatavs. “Mēs šobrīd esam nomnieki konkrētā apjomā un ar to rēķināmies kā finansiāli, tā saturiski. Mūsu apjoms ir 690 kvadrātmetru. Tas ir tas, ko varam piepildīt. Lielāku apjomu pārņemt neplānojam,” atbild muzeja direktore. Tajā pašā laikā viņa ir pārliecināta, ka, labāk pameklējot, institūcijas, kuras vēlētos nomāt attiecīgi pielāgotas telpas Stūra mājā, atrast varētu. Taču jāmeklē ne jau privātam muzejam, bet visām ieinteresētajām pusēm kopā, iesaistoties valdībai. Bet vispirms visiem kopā beidzot būtu jāizstrādā Stūra mājas tālākās izmantošanas un piepildīšanas scenāriji, aprēķinot, cik katrs no tiem izmaksātu. Laika, lai to izdarītu, vēl pietiek.
Savukārt NKMP vadītājs Juris Dambis uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā šogad Stūra mājas nozīmību un tematikas svarīgumu tikai palielinājuši. Dambis kā iespējamus iezīmēja četrus nākotnes scenārijus. Pirmais – ēku iekonservēt, kas tomēr nebūtu vēlamākais. Otrais – iekonservēt tikai šobrīd neizmantoto daļu. Trešais – atjaunot daļu ēkas, ceturtais – visu ēku. Pēc Dambja domām, 14 miljonus eiro ēkas atjaunošanai varbūt pat nevajadzētu, jo kapitāls remonts nāktu par sliktu pieminekļa autentiskumam un vēstījumam. “Protams, ja kāds pārsegums savu nestspēju zaudējis, to var nomainīt. Taču var arī pastiprināt ar balstiem. Pārsegumu nomainot, zūd oriģinālā substance, daļa stāsta,” sprieda pieminekļu eksperts.
Tikmēr Okupācijas muzeja direktore Vība ir apņēmības pilna vērsties pie jaunās valdības, tiklīdz tā būs izveidota, ar ierosinājumu likt prātus kopā, lai pusgada vai gada laikā kopā ar ekspertiem izstrādātu Stūra mājas nākotnes scenārijus.
