“Stūra mājas tēls ietekmēs jebkādu biznesa plāna realizēšanu.” Izsolē atkal ēka ar skaisto fasādi, aiz kuras slēpjas briesmīga vēsture 3
Ģirts Kasparāns, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Izsolē tas tiek piedāvāts kā Tetera nams, viens no skaistākajiem namiem visā Rīgā, un tādam noteikti atrastos kāds pircējs.
Taču aiz skaistās fasādes slēpjas briesmīga vēsture, jo vairākums rīdzinieku to pazīst kā Stūra māju, no kurienes padomju čekisti terorizēja vairākas latviešu paaudzes.
Smagā pagātnes mantojuma dēļ ēkas nākotne joprojām ir neskaidra.
Vēsturiskā sešstāvu ēka Rīgā, Brīvības ielā 61, šobrīd tiek tirgota atkārtotā izsolē; pirmā izsole 14. septembrī beidzās bez rezultāta. Sākumā par namu tika prasīti 4,25 miljoni eiro, bet tagad cena samazināta par 20% un ēku iespējams nopirkt par 3,4 miljoniem eiro.
Ēkas pircējiem jārēķinās ar apgrūtinājumu, jo Stūra mājā būs jāsaglabā Okupācijas muzeja ekspozīcija nama 1. stāvā un pagrabā; muzeja nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā līdz 2050. gadam.
Grūti pārdodams objekts
Muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi šobrīd aizņem ap 700 kvadrātmetru, bet tā ir tikai neliela daļa no 8000 kvadrātmetru plašā nama. Ēka ir “Valsts nekustamo īpašumu” pārziņā, kas cenšas atrast namam jaunu lietojumu.
Sākotnēji tika rīkotas vairākas izsoles par nomas tiesībām, kas piedāvāja iznomāt ēku uz 30 gadiem, taču investoriem šis piedāvājums nešķita vilinošs, jo nomas termiņš bija pārāk īss, lai varētu atpelnīt lielos ieguldījumus, kas būs nepieciešami, lai tukšo ēku savestu kārtībā.
Tad tika pieņemts lēmums izlikt ēku pārdošanā, bet ar prasību, ka 1. stāvā un pagrabā tiek saglabāta Okupācijas muzeja ekspozīcija.
Pagaidām arī šis piedāvājums nav guvis atsaucību, jo pirmajā izsolē neviens pircējs nav pieteicies. “Valsts nekustamo īpašumu” nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane vēsta, ka interesi par ēkas iegādi izrādījuši vairāki īres dzīvokļu attīstītāji, kas būtu loģisks risinājums, jo sākotnēji ēka būvēta kā īres nams ar veikaliem, tādēļ telpu plānojums būtu piemērots dzīvokļu veidošanai.
“Pārdošanas process šādiem lieliem objektiem var būt ilgstošs, kas ir normāla prakse, jo investoriem nepieciešams laiks, lai izsvērtu rīcības stratēģiju – veicot ēkas attīstības plānus un tiem nepieciešamo ieguldījumu atdevi.
Pircēji ļoti rūpīgi izvērtē savus ieguldījumus, un nekustamo īpašumu tirgū šobrīd dominē uzskatāms piedāvājuma pārsvars.
Mūsu interese ir, lai valsts iegūtu līdzekļus maksimāli iespējamajā apmērā, vienlaikus ņemot vērā tirgus situāciju un iespējas,” norāda Feldmane.
Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Latio” vadītājs Edgars Šīns spriež, ka Tetera nams būs ļoti grūti pārdodams objekts.
“Nav viegli pārdot nekustamo īpašumu ar tādu vēsturisko auru un morālo slogu. Man grūti iedomāties, ka investori gribēs, lai viņus saista ar Stūra mājas tēlu. Tas neapšaubāmi ietekmēs jebkādu biznesa plāna realizēšanu.”
Nevēlamas asociācijas
Alternatīvs risinājums būtu saglabāt Stūra māju valsts īpašumā un ierīkot tajā plašāku muzeju vai arī izvietot valsts iestāžu birojus. Taču neviena no valsts iestādēm nav izrādījusi interesi par pārcelšanos uz šo ēku, iespējams, baidoties no negatīvā tēla.
“Viens no ierosinājumiem bija pielāgot Stūra māju, lai tajā varētu izvietot mūsu Valsts drošības dienestu. Tas būtu simbolisks solis, jo šajā ēkā jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā darbojās dienesti, kas rūpējās par Latvijas drošību. Taču mūsu specdienestu vadība noraidīja šo ideju, jo viņiem nepatīk asociācijas, kas saistās ar Stūra māju un tās vēsturi,” vēsta arhitekts Pēteris Bajārs.
“Šeit negribēja ievākties arī Okupācijas muzejs, kas labāk vēlas palikt Strēlnieku laukumā, kā vienu no argumentiem minot to, ka tur vieglāk uzņemt oficiālās vizītes un ārvalstu viesus. It kā šiem viesiem rastos milzīgas grūtības, ja vajadzētu aizbraukt pāris kvartālu līdz Stūra mājai!”
Vēsturnieks un Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) norāda, ka Stūra mājas vēsture uzliek šim namam zināmu slogu, kas būs jāņem vērā, mēģinot to pielāgot citām vajadzībām.
Tam piekrīt arī Pauls Rēvelis, kurš darbojies kā Stūra mājas gids, apmeklētājiem stāstot par namu un tā vēsturi.
“Šaubos, vai ēkas pircēji, it sevišķi, ja tie būs ārzemnieki, tā īsti varēs saprast, ko latviešiem nozīmē Stūra māja,” secina Rēvelis.
Viņš iesaka sadalīt namu zonās: pirmos stāvus varētu atvēlēt muzeja vajadzībām un ekspozīcijai par Stūra mājas vēsturi, trešajā un ceturtajā stāvā varētu ierīkot birojus vai viesnīcu, savukārt ēkas augšstāvos atkal varētu būt dzīvokļi, kā tas bija nama pirmsākumos.
Labāk būvē gaisa pilis
Vaicāta, vai viņa gribētu dzīvot namā ar šādu vēsturi, Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane spriež, ka viņai nebūtu iebildumu.
“Man nešķiet, ka šajā namā ir slikta gaisotne. Kad šeit ierīkojām muzeja ekspozīciju, nebija nekādu negatīvu sajūtu, pat sākumā, kad namā nebija elektrības un nācās staigāt ar kabatas lukturīti.”
Dreimane iezīmē kādu citu problēmu, kas varētu atturēt iespējamos investorus.
“Mēs redzam, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks. Biroji un iestādes pārvācas uz citiem rajoniem, jo centrā nav iespēju novietot darbinieku un klientu automašīnas. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Valsts policija izvācās no Stūra mājas, jo transporta piekļūšana ēkai bija apgrūtināta.”
Pauls Rēvelis norāda, ka Rīgā ir daudz nolaistu un pamestu ēku, ko vajadzētu atjaunot un pielāgot mūsdienu vajadzībām.
“Piemēram, es savu bērnību pavadīju netālu no skaistā jūgendstila nama Kalnciema ielas sākumā, kas pirms pāris gadiem izdega un pārvērties par graustu. Ļoti žēl uz to noskatīties. Protams, ēkas īpašnieki ar privātīpašumu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tomēr pašvaldībai jābūt kādam plānam, lai novērstu vēsturisko ēku sabrukšanu vai nojaukšanu.”
Pēc arhitekta Pētera Bajāra domām, Stūra māja nav vienīgais vēsturiskais objekts, ar kura saglabāšanu valsts netiek galā.
“Mēs redzam, ka Kultūras ministrija vēlas nojaukt kādreizējo Latvijas kompartijas ēku Elizabetes ielā, lai tās vietā būvētu koncertzāli. Tagad parādījusies iecere tērēt līdz pat 60 miljoniem eiro, lai uzbūvētu jaunu ēku Latvijas Televīzijas un Radio vajadzībām.
Mēs par katru cenu gribam būvēt kaut ko jaunu, lai gan Rīgas centrs ir pilns ar pustukšām ēkām, no kurām liela daļa ir valsts vai pašvaldības īpašums. Valsts iestādes nemaz necenšas atrast šīm ēkām citu lietojumu; labāk būvē gaisa pilis, tērē miljonus jaunu ēku celšanai, lai gan pēc tam bieži vien rodas grūtības segt milzīgo ēku uzturēšanas izmaksas.”
Laiks dziedē visas brūces
Bajārs spriež, ka laiks dziedē visas brūces un pēc 50 gadiem Stūra māja cilvēku apziņā vairs nebūs tik ļoti saistīta ar čekas zvērībām, kas tur notikušas. To, ka laika gaitā Stūra mājas tēls varētu mainīties, neizslēdz arī vēsturnieks Edvīns Šnore.
“Nākotnē šis nams nesaistīsies tikai ar čekas noziegumiem. Piemēram, ja mums piedāvā apmeklēt interneta portālu “SS.lv”, kādam varētu rasties jautājumi par portāla saturu, jo burtu savienojums “SS” daudziem galvenokārt saistījās ar nacistisko Vāciju, taču mūsdienās mēs zinām, ka tas ir tikai pirkšanas un pārdošanas sludinājumu portāls, un neviens to nesaista ar nacistiem.”
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns uzskata, ka vairāk būtu jādomā ne tikai par Stūra māju, bet par visu Latvijas vēsturiskā mantojuma infrastruktūru.
“Stūra māja nevar ieņemt centrālo lomu šajā infrastruktūrā; tā varētu kalpot kā Okupācijas muzeja palīgēka. Pietiek, ja tiek saglabāta Okupācijas muzeja ekspozīcija nama pirmajos stāvos, bet nedomāju, ka valsts pienākums ir uzturēt visu ēku. Tas būtu zināms kompromiss starp pagātnes mantojuma saglabāšanu un saimnieciskām interesēm.”
Kaprāns spriež, ka ne katra ēka, kur darbojušies padomju okupācijas režīma dienesti, obligāti jāpārveido par muzeju.
“Kādēļ neviens nepiedāvā ierīkot muzejus ēkās, kur Otrā pasaules kara laikā bija izvietoti nacistu okupācijas dienesti? Manuprāt, daudz svarīgāk ir sakārtot vēsturiskās atmiņas infrastruktūru ārpus Rīgas, piemēram, saglabāt nacionālo partizānu bunkurus. Latvijas vēsture nav koncentrēta tikai Rīgā.”
Uzziņa
Stūra mājas izsole notiek elektronisko izsoļu vietnē “izsoles.ta.gov.lv” no 2020. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim. Sākuma cena – 3,4 miljoni eiro. Izsoles solis – 5000 eiro. Vairāk informācijas par izsoli un tās nosacījumiem: “www.vni.lv”.
Stūra mājas vēsture
Vēsturiskā ēka uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres–tirgotāju nams ar veikaliem un galerijām. Nams atspoguļo neoklasicisma stila estētiku, tā kopējais mākslinieciskais tēls iekļaujas jūgendstila formu estētikā.
Tajā atradās mūzikas skola, bibliotēka, grāmatu veikals, saldumu, augļu, piena produktu un puķu veikali, aptieka. Pirmās brīvvalsts laikā ēkā kūsāja dzīvība, šeit atradās dažādu laikrakstu redakcijas, Latvijas Pretalkohola biedrība, krājaizdevu kases.
Ēkā bija izvietotas arī valsts iestādes: Sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, daļu ēkas izmantoja Iekšlietu ministrija.
Padomju okupācijas laikā namu aizņēma Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja (“čeka”), kas īstenoja represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.
90. gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēku sāka izmantot Valsts policija, kas tur atradās līdz 2008. gadam. Daļā ēkas ir izveidota Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā.
Avots: Valsts nekustamie īpašumi
