Stūra mājā grib izvietot valsts iestādes 17
Bijušajā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas mītnē, tautā sauktā par Stūra māju, nākotnē vispiemērotāk būtu izmitināt ar valsts pārvaldi saistītas iestādes, kamēr pagrabs un pirmais stāvs tiktu saglabāti kā muzejs – šādu versiju vakar Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izteica VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. Tam visumā piekrita arī komisijas deputāti.
Par Stūra mājas jeb Tetera nama, kā to sauc VNĪ apritē, izmantošanas izredzēm nākotnē skaidrības trūkst kā Saeimas deputātiem, tā sabiedrībai. Pēc Ingunas Rībenas (NA) rosinājuma uz sarunu Augusta Brigmaņa (ZZS) vadītajā komisijā tādēļ bija aicināts VNĪ valdes priekšsēdētājs Tols, Kultūras ministrijas (KM) Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris, jo Stūra māja ir divkārt aizsargājama – tā ir gan valsts nozīmes vēsturisku notikumu vieta, gan vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Par ēkas pirmā stāva un pagrabstāva telpu nomu VNĪ līdz 2017. gada 31. decembrim ir spēkā līgums ar Okupācijas muzeju, kas ar Kultūras ministrijas atbalstu uztur šīs vietas baisajai pagātnei veltīto ekspozīciju. Aizvadītajā gadā ar muzeja bezmaksas izstādi iepazinušies vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, bet 20 tūkstoši piedalījušies gidu vadītajās tūrēs pagrabos. Garjāns atzīmēja, ka KM arī turpmāk atbalstīšot muzeja darbību ēkā. Jautājums par visa Okupācijas muzeja pārcelšanos uz Stūra māju netiek apspriests, jo telpas muzejam nav piemērotas.
Muzeju var uzskatīt par stabilu nomnieku, taču ar citu nomnieku atrašanu VNĪ ir problēmas. Platība no otrā stāva uz augšu, ap 7000 m², šobrīd ir tukša. Pēc VNĪ valdes priekšsēdētāja teiktā, līdz šim telpas minētajā ēkā piedāvātas piecām valsts institūcijām, taču konkrētas atbildes nav saņemtas. Tols neprecizēja, tieši par kādām institūcijām ir runa. Viņš informēja, ka ēkas remontā ieguldīti 480 tūkstoši eiro. Tie tērēti fasādes remontam un jumta nomaiņai. Tālākā Tetera nama iekštelpu rekonstrukcija varētu izmaksāt ap 8,7 miljoniem eiro. Kaut šobrīd VNĪ tādas naudas nav, līdz iespējamajam remontdarbu sākumam nākamajā gadā līdzekļi “remontdarbu apjomā” varētu iekrāties. Ja viss ritēs, kā domāts, šogad sagatavos Tetera nama projektēšanas uzdevumu, sāks projektēšanu un nākamā gada pavasarī pabeigs. Kopējos rekonstrukcijas darbus tad varētu noslēgt 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā. “Augšējos stāvos es redzu valsts iestāžu birojus. Dzīvokļus es tur neredzu galīgi,” sacīja Tols, informējot, ka tuvākais ar Rīgas centra namu Brīvības ielā 61 saistītais uzdevums tāpat ir pabeigt visas ēkas arhitektonisko, tehnisko un vēsturisko izpēti. Līdz šim Stūra māja pētīta tikai kā arhitektūras objekts, bet ne kā vēstures piemineklis. Svarīgi noteikt, kuri elementi un virsmas ir svarīgas no vēstures, no tur notikušā viedokļa. “Pieļauju, ka šajā vietā vēl ir daudz nezināmā. Un tas būtu tas, ko sadarbībā ar Okupācijas muzeja vēsturniekiem, kam ir dokumentālā bāze, kā arī piesaistot arheologus un būvniecības speciālistus, vajadzētu noskaidrot,” izteicās Jānis Asaris. VKPAI attiecībā uz to jau esot izteikusi priekšlikumus VNĪ un muzejam. Savukārt inspekcijas vadītājs Dambis aizrādīja, ka svarīgi pēc iespējas ātrāk iegūt ēkas ilgtermiņa izmantošanas vīziju, domājot par to, kas šajā ēkā būs pēc desmit divdesmit gadiem.
Kad deputāti taujāja, kāpēc tad nomnieki vairās no “tik izcilas vietas”, VNĪ galva kā pirmo nosauca faktu, ka ēkas augšstāvi vēl nav izremontēti un tādos grūti kādu “iemānīt”. Komunikāciju atjaunošana visam namam būtu tuvākais uzdevums. Un tas attiecas arī uz Okupācijas muzeja šobrīd izmantoto daļu: “Skaidrs, ka pagrabstāvs un pirmais stāvs ir īpaša vēsturiska vieta, taču funkcionēt nākotnē tās varēs tikai tad, ja tiks atjaunotas komunikācijas – elektroinstalācija, ugunsdrošības sistēmas. Apkures sistēmas, ūdensvads ir katastrofālā stāvoklī.” Otrs, ar ko jārēķinās, – pagaidām nav skaidrības par nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem ēkas renovācijā, līdz ar to nevar precīzi aprēķināt nomas maksu par kvadrātmetru. Nams būvēts 1912. gadā, kad starpstāvu pārsegumus veidoja no koka. Kādā stāvoklī tie atrodas šobrīd, vēl noskaidrojams. Par augšstāvu telpu potenciālo izmantojamību varēs ko vairāk pateikt tikai tad, kad noskaidrosies mājas nestspēja un vai pārsegumus nepieciešams pastiprināt. “Ja nav jāpastiprina starpstāvu pārsegumi, tas ir mīnus 1,2 miljoni no kopējās summas,” tā Tols. Viņš atzina, ka nomniekiem atturošs varētu šķist arī ēkas “sabiedriski politiskais jūtīgums”. Skaidrs, jebkurai tajā ienākušajai institūcijai vai firmai jārēķinās ar Stūra mājas auru un kā uz šo vietu skatās sabiedrība. Tāpat izskanēja, ka Tetera nams nevarēs konkurēt ar privātajām biroju ēkām, jo tam nav autostāvvietas.
Inguna Rībena sprieda, ka ēkā iederētos ar valsts drošību saistītas institūcijas. Līdzīgus prātojumus izteica arī citi deputāti. Tā Romualds Ražuks (V) bilda, ka Viļņas centrā bijušajā VDK ēkā pirmajā stāvā un pagrabā arī ir muzejs, taču augšējos stāvus aizņem dažādas Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas. Ražuks piedāvāja Stūra mājā izvietot KNAB. Tols atbildēja, ka KNAB vajadzībām jau tiekot remontētas telpas Citadeles ielā, agrākajā muitā. Arī prokuratūras nodaļu vajadzībām tiekot remontētas ēkas citur.
