“Stūra mājā” dzīvot negrib 0
30. septembrī līdz pavasarim apmeklētājiem tiks slēgta Okupācijas muzeja uzturētā ekspozīcija “Stūra māja” agrākajā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61. Pauze nepieciešama, lai, pēc muzeja ļaužu teiktā, atjaunotu kopš 2014. gada “padilušo” ekspozīciju, nedaudz uzlabotu telpu stāvokli un iekārtotu tualetes. Joprojām atklāts ir jautājums, kas apdzīvos pārējos nama stāvus, jo pagaidām īrnieki rindā uz Stūra māju nestāv.
Īsi pirms sezonālās slēgšanas Okupācijas muzejs valstij piederošajā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apsaimniekotajā ēkā bija sarīkojis konferenci, kurā viens no centrālajiem jautājumiem bija Stūra mājas nākotne. Muzeja pārstāvji uzsver, ka koncepcija par nama tālāko izmantošanu ieinteresētajām pusēm būtu jāizstrādā jau tuvāko mēnešu laikā. Ne Kultūras ministrijai, ne VNĪ nav šaubu, ka Stūra māja kā vēstures liecība jāsaglabā un izstāde–muzejs tajā ir ilglaicīgs, nevis īslaicīgs projekts. Zināms, ka šajā ēkā 1941. gada pirmajā pusgadā čekisti nošāvuši vismaz 186 cilvēkus. Kādu laiku apritē bija ideja, ka sliktā aura no 1912. gadā kā veikalu un īres dzīvokļu ēkas “Tetera nams” celtās mājas jākliedē, iekārtojot un izīrējot tur biroju telpas. Šobrīd plāns apstājies – problēma izrādījusies ne tik viegli atrisināma.
Katru gadu muzejs ekspozīcijas uzturēšanai kā dotāciju no Kultūras ministrijas saņem 78 tūkstošus eiro, kas sedz daļu nepieciešamo izdevumu, un kopš atvēršanas 2014. gadā Stūra māju apmeklējuši ap 200 tūkstošiem interesentu. “Stūra māja liek cilvēkiem pārdomāt, kas iespējams, ja mūsu nevīžības vai neuzmanības dēļ atdodam savu valsti citam,” – tā Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels. “Kā mēs visi zinām, atskaitot tās telpas, kuras apdzīvo muzejs, pārējā māja stāv tukša. Tā nevar ilgi turpināties. Ņemot vērā ēkas unikalitāti, ir jāatrod pastāvīgs risinājums, kā sadzīvot Stūra mājai un Tetera namam. Koncepcijas izstrādāšanā jāsadarbojas Okupācijas muzejam, Kultūras ministrijai un Valsts nekustamajiem īpašumiem,” viņš uzsvēra.
Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietniece attīstības lietās Līga Strazda uzsvēra, ka atlikušās ēkas daļas tālākā izmantošanā kopš 2014. gada praktiski nekāda progresa nav bijis. Stūra māja nevar turpināt ilgstoši strādāt pagaidu režīmā, kādā tā šobrīd atrodas, jo tas rada apgrūtinošus apstākļus kā muzeja darbiniekiem, tā apmeklētājiem. Muzeja priekšlikums ir: “Pieņemt, ka šī ēka ir nevis valstij piederošs īres nams ar vēsturisku apgrūtinājumu, bet valstij svarīga simboliska vieta, kurā primāri jābūt muzeja ekspozīcijai ar iespēju ēkā darboties valsts iestādēm. Esam ieinteresēti, lai valsts atrastu veidu, kā to izdarīt. Latvijas Okupācijas muzeja valde ir uzdevusi direktoram vest sarunas ar visām valsts institūcijām, kas gatavas risināt šo jautājumu.” Piemēram, Viļņā bijušajā VDK ēkā zem viena jumta ar Genocīda upuru muzeju turpina darboties vairākas tiesas. Strazda atgādināja, ka kopš 2008. gada, kad ēku atstāja Valsts policija, neviens komerciālo telpu īrnieks nav izrādījis par to interesi.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājam Ronaldam Neimanim par ēkas nozīmību un muzeja atrašanos tajā šaubu nav. Pēdējos gados celtnei atjaunots jumts un fasāde, veikta mākslinieciski arhitektoniskā izpēte un tehniskā apsekošana: “Šobrīd ēka tiek apsaimniekota atbilstoši tās pašreizējam piepildījumam. VNĪ sadarbībā ar Okupācijas muzeju gatavo iespējamos ēkas attīstības scenārijus, veicam aprēķinus iespējamajām celtniecības un nomas izmaksām, lai ēkā varētu izvietot valsts pārvaldes iestādes.” Kas attiecas uz valsts pārvaldes iestādēm, kuras tur varētu pāriet, tad par to, pēc Neimaņa sacītā, “notiek diskusijas”. Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem izskanēja, ka Tetera nams nekad nevarēs konkurēt ar privātajām biroju ēkām, jo tam nav autostāvvietas. 2016. gadā Saeimas Pieprasījumu komisijas locekļi ieteica pārvietot turp KNAB un prokuratūras nodaļas, taču šie piedāvājumi zaudējuši aktualitāti, jo attiecīgās iestādes mājvietu jau atradušas. Neoficiāla informācija liecina, ka valsts iestādes no Tetera nama pagaidām atbaida potenciāli lielās īres maksas, jo ēkas iekštelpu remonts no VNĪ prasītu milzu līdzekļus (2016. gadā tika minēti 8,7 miljoni eiro), kuri tai būtu jāatgūst īres naudā.
