Stundas laikā saimniecībā Lažas pagastā noplēš 14 aitas 21
Nepilnas stundas laikā naktī no 27. uz 28. maiju Lažas pagasta “Zveju” saimniecības aplokā tika nokostas četrpadsmit un savainotas vēl vismaz sešpadsmit aitas.
Kā stāsta saimnieks Aivars Plinte, pēdējo trīs gadu laikā vilki viņa ganāmpulkam nodarījuši lielus zaudējumus – kopumā noplēsts ap pussimts aitu. Šā gada “uzlidojuma” zaudējumu aitkopis aprēķinājis aptuveni divu tūkstošu eiro apjomā. Vilki apsēduši arī kaimiņu aitkopjus, pērn Aizputes novadā cietušas vismaz četras saimniecības.
Lai izvairītos no iepriekšējo gadu kļūdām, A. Plinte “Zvejās” nupat kā aprīkojis aitu nakts novietni ar gaismas sensoriem, kas reaģē uz kustību. “Zināms, ka vilki uz gaismu reaģē ātri, tā viņiem ir tikpat kā šāviens,” skaidro aitkopis, kurš kā pieredzējis mednieks labi pārzina vilku tikumus un pats ir nomedījis sešus pelēčus. Darbi vēl nebija pabeigti, tāpēc aitas liktenīgajā naktī atradušās iežogotā aplokā pārdesmit metrus no mājas. Vēl vienpadsmitos vakarā saimnieks pārliecinājies, ka ar ganāmpulku viss ir kārtībā, kad jau pēc stundas aplokā ieraudzījis šausmu ainu – deviņas aitas gulēja zemē beigtas ar pārkostām rīklēm un saplosītiem sāniem. Vismaz 15 dzīvnieki bija iedzīti tuvējā Alokstes upē. No rīta uzietas vēl divas beigtas aitas, nākamajā dienā no vilku kodumiem nobeigušies divi dzīvnieki. Saimnieks lēš, ka ar šo aitu upuri vēl nebūs galā, smagas traumas guvušas vēl vairākas aitas.
Sausās zemes dēļ – Aizputē lietus nav lijis kopš marta – vilku pēdas notikuma vietā nav izdevies uziet, taču A. Plinte un apkārtnes mednieki nosprieduši, ka koduma pazīmes liecina par pelēčiem raksturīgu aitu nogalināšanas veidu. “Pirmais kampiens – pie sāniem vai aizmugures, lai upuri pieturētu, nākamais – pie rīkles. Pēc tam ķeras pie sāniem, lai izrautu iekšas,” skaidro A. Plinte. Kāpēc šogad vilki aitām uzbrukuši netipiski agri, jo parasti tie aktivizējas vairāk uz rudens pusi – augustā, septembrī, viņš nespēj izskaidrot.
Arī Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atzīst, ka pavasarī, vasaras sākumā vilkiem nav raksturīgi iet aitās. “Visticamāk, vainīgie varētu būt pusauga vilki, kas padzīti no bara un siro apkārt,” viņš piebilst.
V. Lūsis uzsver, ka šādi gadījumi ir pamatots iemesls, lai izsniegtu papildu licences vilku medībām postījumu vietās arī tā saucamajā saudzēšanas laikā, kas noteikts līdz 15. jūlijam. Taču varbūtība, ka “Zveju” saimniecības tuvumā izdosies sagaidīt un nomedīt aitu plēsējus, ir visai minimāla, viņš nosaka. Par efektīgāku paņēmienu, ko var lietot pēc 15. jūlija, Medību daļas vadītājs nosauc medības ar dzinējiem un piegaudošanu, kas sekmīgāk ļauj nomedīt jaunos vilcēnus. Savukārt “Zveju” saimniecības aitkopim V. Lūsis iesaka pa nakti ganāmpulku sadzīt slēgtā telpā un gādāt par kārtīgiem ganu suņiem.
Kā liecina VMD mājas lapas informācija, pagājušajā medību sezonā visā Latvijā no atļautajām 300 vilku nomedīšanas atļaujām tikušas izmantotas 292, tostarp divas – Aizputes novadā.
Pats būdams mednieks, “Zveju” saimnieks atzīst, ka sezona vilku medībām nav bijusi labvēlīga. “Vilku mūsu apkārtnē ir daudz, taču ziema bija bez sniega, mums ir lieli mežu masīvi, un tādos apstākļos vilku nav tik vienkārši atrast, kur nu vēl nomedīt!” A. Plinte norāda, ka vietās, kur ir vilku pārapdzīvotība, “no valdības puses būtu vēlams rast risinājumu vilku skaita samazināšanai”.
Savu nepilnus divus simtus aitu lielo ganāmpulku A. Plinte, kamēr laiks vēl pavēss, pa nakti sadzen slēgtā ziemas novietnē. “Karstā laikā aitas tur nevar turēt,” nosaka aitkopis un sāk jau rēķināt, cik izmaksās pamatīgāks žogs pusotra metra augstumā un aitu ganu suņu iegāde. “Tie ir lieli ieguldījumi, kas samazina saimniecības rentabilitāti.” Aitkopība līdzās zivkopībai ir “Zveju” saimniecības divas darbības nozares un saimnieku iztikas avots.
