Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgts 1
Sakarā ar likumiski nostiprinātiem apgrūtinājumiem uz 13. Saeimu varēs pretendēt tikai partijas (vēlēšanu apvienības) ar skaitā ne mazāk kā 500 dvēselēm, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms noliktās vēlēšanu dienas. Līdz ar to stunda ir situsi, saraksts slēgts, politiķi pletē baltās blūzītes un mīņājas uz priekšvēlēšanu kampaņu braucamās daļas un vairs nav sagaidāma, piemēram, Gosupes velna izdzinēju partijas līdzdalība skriešanās sacīkstē.
Ar ko mierīgajiem iedzīvotājiem 2018. gadā būs darīšana, atskaitot jautru izklaidēšanos?
Skaidrs, ka Saeimā veģetēšanu vēl četrus gadus turpinās makāni no sociķu “Saskaņas”, kuriem Latvijas valsts apmaksā dzīvošanu, ēšanu un guļvietas uz nodokļu maksātāju rēķina.
Citas parlamenta mēbeles, jau lietotās partijas. Diezgan stabila elektorāta atbalsta un Māra Kučinska visai sapratīgas valdīšanas dēļ savas vietas dabūs Zaļo zemnieku savienība, bet cik krēslu tieši būs – atkarīgs, kā ZZS tiks galā ar dažām neērtībām. Jaunatne, kas sēj vārpu kūlīšus uz lauka un lecektīs audzē agros dārzeņus, ar pateicību pieminēs Zemnieksavienības devumu, atceļot pilnu nodokli Latvijai raksturīgām dārza veltēm un saknēm. Tai pašā laikā atradīsies balsotāji, kam būs nopietni iebildumi, ja nācijas intereses brigmanieši stādīs zemāk par atsevišķu apsūdzētu privātpersonu egoistiskajām. Stāvoklis vēl vairāk sarežģīsies, ja vēlētāji sajutīs ko nelabu attiecībā uz ZZS un “Saskaņas” iespējamu saošņāšanos, kooperēšanos un divpusējām attiecībām “draudzības un partnerības garā”.
Par Nacionālo apvienību arī klāra bilde, ka viņi nekļūs par ikdienas politikas noteicējiem, bet būs ar svaru, un, jo vairāk sabiedriskajā domā norūgs bažas par ZZS/”Saskaņas” projekta tuvināšanos, jo vairāk balsu kritīs Dzintara latviešu pūrā.
Kāds provinces zobgals, starp citu, “Vienotībai” draudzīgi noskaņots vīrs, pēc pēdējā kongresa ar Ašeradena ievēlēšanu nopūtās un žēli rezumēja – nupat iet kā Politbiroja laikos! Brežņeva vietā nāca Čerņenko, to nomainīja ar Andropovu… Nudien, beidzamajā laikā agrāk valdošais un varenais spēks vecuma nespēkā arvien biežāk nosebo un atklibo purināt plūmju kokus, kad citi plūmju ražu jau nolasījuši. Sākums ar Arvilu nav sevišķi labs, varbūt beigas būs labākas.
Tālāk ir stratēģisko rezerves politiķu lēģeris ar nemierpilnām tieksmēm gāzt pastāvošo iekārtu. Jauni pulkveži saprotamā kārtā vēlas paaugstināties par ģenerāļiem, bet ne visiem padotais pulks ir pietiekami labi uztrenēts un kaujas spējīgs uzņemties cīņu ar vecās gvardes spēkiem, kam ir tehniskais un administratīvā resursa dāvāts pārsvars.
Pietiekami štengri konkurencē jūtas vien Jaunā konservatīvā partija, kas, Bordāna, Strīķes, Juraša vadīta, dodas antikorupcijas uzvaras gājienā uz Jēkaba ielu izpostīt Saeimā iemājojušo trekno runču idilli. Citiem zaļoksniem spēkiem – kā mātišķais instinkts mudina palīdzēt bezpalīdzīgajiem, tā politiskā nojauta liek vākties švakākām partijām kopā. Nav ko cerēt, ka uz vēlēšanām cietējus atbalstīs Jēzus un nāks dievpalīgs – labus panākumus dod kopošanās vēlēšanu apvienībās. Konsolidējušās platformas, kas ar sekmēm nostartējušas vēlēšanās, kļūst par ilglaicīgām savienībām. Tāda ir ZZS, galu galā arī “Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Saskaņa” nav nekas cits kā sastiķēti veidojumi. Tāpēc pie apvāršņa jau rēgojas svaigas līgumslēdzējas puses, politiskās mīlas trīsstūri un uz četrām kājām uzstutējamas jaunbūves. Būs sarunas un partnerības eksperimenti, kā priekšplānā ar tautai nododamu augstāko būtņu vēstījumu parādīsies pagaidām politiskajā dzelmē mītošais bentoss. Varbūt radīsies varenā kopa ar “Latvijas attīstībai”, “Kustības Par”, Reģionu apvienības, vēl nenoformētā Smiltēna sešnieka, progresīvo un perifēro partiju sastāvdaļām, kur maisījuma nosaukumu vien kopā liekot, sanāk burkšķis uz goda – balsojiet par “Par/Var/Dar/Lar/Vidzemes partijas” listi! Nu – tur galvenais, lai eksperiments nebeidzas ar ekskrementu.
Bet skaistākais, ko gribam sagaidīt, – ja visas partijnieku domas piederētu tēv-zemei, nevis tiktu izniekotas savstarpējās ķildās, mūsu Latvija zeltu un būtu labklājīgāka.
