– Veidojas tāds tīkls… 11
– Jā, svarīgi neaizmirst, ka Latvija ir tīklojums, tā nav tikai iedomātas piramīdas augšgals – Rīga.
– Vai visās dzīves situācijās tiekat cauri ar savu eksakto prātu?
– Ar dzīvi ir jātiek galā tādam, kāds tu esi. Daudzās jomās eksaktais prāts ir priekšrocība, un ir jomas, kur tas ir trūkums, jo pārāk racionalizēju lēmumus, ko nemaz nevar pieņemt racionāli. Ir komponentes dzīvē, ko nevar pierādīt un izsvērt labāko, reizēm vienkārši ir jādzīvo. Esmu totāls amatieris cilvēku iekšējās pasaules un cilvēku attiecību jomā. Tās darbojas pēc citiem likumiem, nevis tiem, kam mans prāts ir vislabāk uztrenēts – analizēšanai. Tāpēc šīs jomas mani ļoti fascinē, ka tur ir tik daudz nezināmā un nesaprotamā.
– Jūsu ģimenē labi – esat fiziķis, sieva matemātiķe, varat sarunāties ar formulām…
– Jūs tā esat iztēlojusies? Ne jūs pazīstat mani, ne manu sievu, ne fiziķus, ne matemātiķus. Atvainojiet!
– Nē, man ir jāatvainojas. Doma bija tāda – iespējams, jums ģimenē vieglāk saprasties ar otru eksakta prāta cilvēku, nekā ja sieva būtu “blondīne”?
– Mana sieva ir blondīne! Atvainojos brunetēm, bet manā gaumē ir blondīnes. (Smejas.) Protams, mums ar sievu ir daudz līdzīgā, ne velti abi studējām Fzikas un matemātikas fakultātē, bet ir arī atšķirīgais tik tālu, cik tālu var lietot apzīmējumu “vīrišķīgs prāts” un “sievišķīgs prāts”. Tas ir savstarpēji papildinoši un neizbēgami savstarpēji konfliktējoši, bet tur jau ir tas skaistums.
– Kā sadzīvojat ar slavu?
– Šķiet, esmu jau pieradis. Protams, ir jocīgi, bet ir arī interesantāk dzīvot. Gluži nepazīstami cilvēki nāk klāt un grib parunāties, kaut ko jaunu uzzinu. Jūtu arī lielāku atbildību pret to, ko saku. Par laimi, tik slavens, lai tas kļūtu apgrūtinoši, neesmu.
– Fanu pūļi neseko un negaida pie universitātes durvīm…
– Tur reizēm gaida visādi dīvainu teoriju piekritēji, viņi dzīvo savā pasaulē, lasa Krievijas pseidozinātniskos blogus un grib mani pārliecināt. Tādiem cilvēkiem reti kad var palīdzēt, vienīgi viņus uzklausīt, ja ir laiks.
– Noskatījos interesantu filmu par jums “Kvanta kods”. Kādā epizodē sakāt, ka visam jābūt pierādāmam. Un tad ir aina baznīcā, kas atklāj, ka esat kristietis…
– Kurā vietā es filmā teicu, ka visam jābūt pierādāmam? Vai uzmanīgi skatījāties?
– Jā, es pat pierakstīju.
– Gribētu redzēt kontekstu, un tad mēs varētu runāt. Protams, arī ticībai ir jābūt pierādāmai. Kas tā par štrunta ticību, ja ticu tikai tāpēc, ka visi tā ir darījuši vai man to liek, vai citādi dzīvot baidos. Tikai vārdi “viss” un “pierādījumi” ir plaši un dziļi izprotami. Doma, ka zinātniekam viss ir jāpierāda, bet ticību nevar pierādīt, ir ļoti ierobežojošs domāšanas šablons. Pašā pretstatījumā ir aplamība. Tas sašaurina un degradē zinātni un zinātnieku, kam viss ir jāpierāda. Protams, ka jautājuma kodolā jau ir tā domu atšķirība, jo tik tiešām svarīgākais zinātniskajās zināšanās, uzsveru – zinātniskajās – ir pierādījums, savukārt garīgajā jomā un cilvēku attiecībās svarīgākais ir uzticība, ticība. Lūk, un tāpēc arī tās ir pilnīgi atšķirīgas sfēras. Tas ir vēl viens stereotips par zinātniekiem, pret kuru es aktīvi cīnos, ka viņi ir tādi sausi skeptiķi, kuri nekam neuzticas, kuri visu prasa pierādīt. Un, ja nevar pierādīt, uzskata par muļķiem. Tas ir ļoti bēdīgi, ka diskusijas par garīgiem jautājumiem bieži nonāk līdz šādiem primitīviem stereotipiem.
– Bet daudzi droši vien ir aicinājuši – nu, tad pierādiet Dievu! Ko jūs viņiem sakāt?
– Jautāju – kāpēc tev vajag pierādīt Dievu? Zinātniskā nozīmē pierādīt Dieva eksistenci nevar principā, un par to ir sarakstīti plaukti grāmatu. Bet, ja tu savā dzīvē pierādījumus Dievam vai ticībai nesaskati un uztver ticību kā kaut ko ļaunu un destruktīvu, kā gan es tev varu palīdzēt? Tie ir dziļi, svarīgi un jēgpilnas sarunas jautājumi. Vai ne?
Uzziņai:
Vjačeslavs Kaščejevs (1978), kvantu fiziķis, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors.
Ar izcilību absolvējis LU (dabaszinātņu bakalaura un fizikas maģistra grāds, 2002) un Telavivas universitāti (doktora grāds, 2006).
Apbalvojumi: Ministru kabineta atzinības raksts “Par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā” (2013), “Annual Meeting of the Young Champions” (2013) – prestižs apbalvojums zinātnē, ko pasniedz pasaulē spēcīgākajiem jaunajiem zinātniekiem, kuru zinātniskais ieguldījums un tehnoloģiskās inovācijas ir būtisks pagrieziens pasaules attīstībā; Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” balva nominācijā “Zinātne. Taureņu uzbrukums” (2014).
Šovasar festivālā “Positivus” pirmizrādi piedzīvoja Santas Skuteles dokumentāla filma par Vjačeslavu Kaščejevu “Kvanta kods” (Jura Podnieka studija).
