Egils Līcītis: Stulbi sanāca… Kā Ilzīte un Baibiņa gandrīz partiju nogremdēja 11
Nezin gan, pie kura daktera derētu apārstēties un kādas drapes ieteikt padzert mūsu veselības ministrei, bet kaut kas redzami ar Viņķeles kundzi nav kārtībā. Ilze cēlusies no ievērojamas Austrumlatvijas politiskās dzimtas, kalpojusi Latvijai četrās piecās partijās, turklāt pēdējā piestātne – kustība “Par” – dzemdināta Viņķeles dzīvoklī. Rēzekniete ir domātāja un darītāja ar kūsājošu cīņas garu, rāda klasi ministres postenī, iet kā ideju ģenerators, bet tad strāva pazūd, piepeši kaut kas mehānismā samaitājas, čuš – un Ilze sāk virzīties klupšus krišus atsprākleniski, kāpjot uz grābekļiem, veļoties no kalna lejā.
Veciem cilvēkiem kāpj arteriālais asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība, atminoties Viņķeles neilgo karjeru labklājības ministres postenī, kad ministre sensacionālā, lētiem efektiem pārpilnā intervijā žurnālā “Playboy” atzīmēja, ka Latvijas valsti nav būvējuši padomju gados dzīvojošie pensionāri.
Ne velti pat tā neveselo vēlētāju pasuga, kas Saeimas vēlēšanās atbalstīja liberālismā zaigojošo “Attīstībai/Par” sarakstu, pateica kustības “Par” dibinātājai škic, tiš un čau, noraidot Viņķeli galīgi listes dibenplānā! Vēlētāju griba ne vienmēr ir patiesība pēdējā instancē. Viņķeles iecelšana nederīgo politiķu kategorijā izrādījās kā atspēriena tramplīns, lai apvienības vadība deleģētu parlamentā neievēlēto Ilzi augstam kāpienam valdības sastāvā.
Pārcelta darbā veselības novadā, liberālisma ikona – kā bij solījusi neiecietīgai publikai – pūlējās pierādīt profesionālās kvalitātes. Viņķeles kundzei tika piedoti pat izšķērdīgie tēriņi pāri 1200 eiro apmērā, nakšņojot Ņujorkā, Manhetenas viesnīcas karaliskajos apartamentos.
Vispirms ministri kā personu, kurai pēc rupja vārda kabatā nav jāmeklē, atklātības stundā uz skatuves izveda dr. Fūrmanis, kurš sāka stāstīt, ka reiz Stradiņos trauksmes situācijā viņu neglīti apsaukājusi par “visgarāko krānu”. Ātrās palīdzības dakteris nepaguva pateikt sakrālos vārdus “katrā civilizētā valstī par tādiem izteikumiem sekotu…”, kad Viņķeles kundze izplūda asarās un noliedza saltos melus. Konflikta vērotāji raudošai sievietei gandrīz noticēja, ja ne jauna liecība, ka Ilze mīt maldu un ilūziju pasaulē.
Amerikā gadu apmācītai študentei vajadzēja zināt, kas pēc definīcijas ir politiķis, bet Viņķele vai nu seboja lekcijas, vai studējusi un papildinājusies kursā “demagoģija”, jo šajās dienās viss tviteris ņēmās stundu kavētāju pārmācīt. Iepriekš publiski daudzinājusi, ka “slimnīcu padomes nebūs izklaides vietas politiķiem”, Ilze izlikās par nezinīti, ka uz Stradiņa slimnīcas padomi virzītā Baiba Rubesa ir partijas biedrene, kura aizņem amatiņu kustībā “Par” un kandidējusi vēlēšanās pirmajā trijniekā uz Eiroparlamentu!
Ilze ar sametušos, ieķīlējušos domāšanas aparātu vēsā mierā nepakļāvās šantāžai un mobingam un deklarēja – “partijas biedrs un pat vēlēšanās piedalījies automātiski nenozīmē politiķi”. Pat ne katrs Saeimā ievēlētais esot politiķis!
Nu atlika noplātīt rokas un atkāpties. Bet lai divas femīnas nesagrautu apvienības prestižu un nenolaistu reitingu pusmastā, acīmredzami ierunājās vadības saprāta balss, deva rīkojumu atcelt pirātiskās ambīcijas, un Baibiņa, sakodusi zobus, pirmdien atkāpās no pretenzijas uz amatu Stradiņos.
Kā Viņķelei klājas profesionālās aktivitātēs? Arī pa vidam. Jauna diena nes jaunus triecienus – vakar Valsts kontrole sodījās par Veselības ministriju, kura neuzlabojot pieejamību ģimenes ārstiem, un atzinuma lasītāju, pacientu bēdīgs slēdziens – ministri jāpatriec!
Arī premjers Kariņš paziņojis, ka nepotismu (čomu likšanu amatos) necietīs, līdz ar to “Attīstībai/Par” jāštuko, kur likt savu taisnprātīgo valdības locekli. Tā atkal Ilzes Viņķeles sniegums paliks nenovērtēts. Šķiet, māte daba radījusi Ilzi krišanai no augstiem krēsliem.