“Stulba” un “bezkaunīga” investīcija 1
Pirms pāris nedēļām Latvijas biznesa eņģeļu tīkla valdes loceklis Juris Birznieks, stāvot finanšu institūcijas “Altum” zālē kopā ar saviem biznesa partneriem Uldi Ūsīti un Guntaru Stabulnieku, publikai stāstīja anekdoti par jaunuzņēmumu investoriem.
“Jaunuzņēmumu investori,” viņš teica, “no visiem pārējiem investoriem atšķiras ar savu stulbumu un bezkaunību.” Ieturējis aktiera cienīgu pauzi un ļaujot, lai šī doma nokļūst līdz visu klausītāju smadzenēm, viņš turpināja: “Stulbumu tāpēc, ka viņi investē jaunuzņēmumos, zinot neizdošanās statistiku. Bet bezkaunību tāpēc, ka, zinot šo statistiku, viņi tomēr cer nopelnīt.”
Vispārējos smieklus vēl pastiprināja Guntars Stabulnieks, piebilstot, ka bez minētajām vēl divas svarīgas jaunuzņēmumu investora īpašības esot krietna deva naivuma un bezgalīga uzticēšanās. “Jo mazāk tu zini, kas notiek uzņēmumā, kurā esi investējis, jo mierīgāk naktīs guli,” viņš piebilda.
Pieņemot, ka visi trīs biznesa eņģeļi teikto attiecina ne tikai uz citiem, bet arī uz sevi, “LB” nolēma noskaidrot, kā izskatās “stulbu unbezkaunīgu” investoru ieguldījumi.
Izskatās tā. “Swedbank” ēkā esošajās koprades telpās “DoBe” manā priekšā sēž divi vīri – uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Mirošnikovs un uzņēmuma pārdošanas vadītājs Andris Lūkins, kurš zināms arī kā SIA “Riga Spirits & Wine outlets” (veikalu tīkls “Spirits & Wine”) valdes priekšsēdētājs.
“Jau diezgan ilgu laiku strādāju tirdzniecībā un labi zinu tās problēmas,” stāsta Andris Lūkins, “viena no tādām ir cenu nomaiņa. Caurmērā veikalā mēnesī jānomaina ap tūkstoti cenu zīmju, lielveikalos vēl daudz vairāk. Tas ir liels darbs.
Sāku pētīt, kādas alternatīvas tirgū pieejamas. Elektroniskās cenu zīmes, kas aizstāj papīru, tirgū ir pieejamas jau diezgan sen, taču radās jautājums – kāpēc neviens nav padomājis soli tālāk?
Proti, ne tikai vienkāršas cenu zīmes, bet interaktīvas, ar skārienjutīgu ekrānu, kas varētu ko vairāk pastāstīt par produktu. Tieši tajā laikā Ivars man palīdzēja IT sistēmām, tad nu uzrunāju viņu un vēl vienu manu paziņu ar zināšanām finansēs un loģistikā Alvilu Mežalu.
Vienu vakaru sēdējām, runājām un radās jautājums – kāpēc neviens to nedara? Pieņēmām traku lēmumu – pamēģināt uztaisīt pašiem.”
Traka ideja
Tā apmēram pirms četriem gadiem entuziastu grupa ķērās pie domāšanas, zīmēšanas un projektēšanas, kurā tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi.
Tādējādi pilnībā “no nulles” tika radīts interaktīvais plauktu displejs un to apkalpojošā informācijas sistēma, kas piedāvā pārvaldīt saturu, analizēt pircēju uzvedību, veidot atskaites, mainīt valūtas un valodas cenu zīmē.
Ivars Mirošņikovs stāsta, ka uzņēmums savuproduktu pozicionē kā trīs vienā – cenu zīme, digitālā reklāma (proti, zīmols cenu zīmē var ievietot jebkāda veida reklāmu, piemēram, plakātus) un analītika.
Cenu zīmēs ir iestrādāts analītiskais sensors, kas nosaka attālumu līdz cilvēkam, attiecīgi var uzzināt, cik daudz cilvēku irpagājuši garām produktam, cik ilgu laiku pavadījuši pie tā.
Tāpat tiek ievākta informācija par to, kas tiek skatīts pašā cenu zīmē, respektīvi, uzņēmums var sniegt atpakaļ ražotājam detalizētu informāciju par to, kas produktā ir interesants, kas nav, ko vajadzētu pamainīt vai, tieši otrādi, uzlabot.
Risku samazināšanas dēļ displejus ražo ārpakalpojuma uzņēmums, kurš gan netiek atklāts, taču atrodoties Baltijā. Vēl izmaksaspalīdz samazināt “Swedbank” piedāvātās koprades telpas “DoBe” jaunuzņēmumu attīstībai.
Pareizā klienta meklējumos
“Sākotnēji mums likās, ka grūtākais būs atrisināt ražošanas jautājumus, taču izrādījās, ka tā tas nav.
Īstās grūtības sākas tad, kad jāieiet tirgū, jāpozicionē sevi, jāsaprot, kas ir pareizais klients,” saka A. Lūkins.
Šobrīd uzņēmums uzskata, ka pareizais klients viņu ražojumiem ir pašapkalpošanās ēdināšanas uzņēmumi, kam svarīgi norādīt informāciju par ēdieniem, tajos esošajiem alergēniem u. c. sastāvdaļām, veikalu tīkli, kas nodarbojas ar mārketingu veikalos, kā arī aptiekas, kurās ir pašapkalpošanās zona, kur tirgo pārtikas piedevas, kā arī veikali ar lielu ārvalstu tūristu plūsmu, kas spētu izmantot displeju piedāvātās valodas izvēles iespējas.
Uzņēmuma biznesa modelis ir balstīts uz displeju nomu. Viena displeja noma klientiem mēnesī izmaksā astoņus eiro. Šajā cenā ietverts viss pakalpojumu spektrs – pats displejs, informācijas sistēma, nepieciešamās licences, uzstādīšana, kā arī turpmākāapkalpošana. Lielākos apjomos cena būtu runājama, saka uzņēmuma pārstāvji.
Pērn bija uzņēmuma pirmais aktīvās darbībasgads. Tā saturs galvenokārt bija pārdošana un pieejas meklējumi klientiem, sagatavojotkompleksu piedāvājumu katram no tiem.
Pirmais lielais klients bija “Spirits & Wine”, displeji uzstādīti visos šī tīkla veikalos. Tāpat interaktīvo displeju sniegtās iespējas jau var izmantot restorāna “Lido” apmeklētāji “Spicē”. Ar vēl vairākiem klientiem šobrīd notiek sarunu process. Vienlaikus izveidots izplatītāju tīkls septiņās Eiropas valstīs – Norvēģijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Austrijā un Vācijā.
Meklē stāstus un receptes
“Lai gan interaktīvie plauktu displeji ir jauns produkts tirgū,cilvēki tos jau izmanto – skatās informāciju, dažādās tās sadaļas, vērtējumi ir pozitīvi. Displeji piesaista uzmanību, mūsu statistika liecina, ka precei, kurai tiek izmantots interaktīvais displejs, pārdošanas apjomi pieaug aptuveni par 30%,” stāsta I. Mirošnikovs.
“Ar displeja palīdzību par katru produktu ir iespējams pastāstīt stāstu, ietekmējot preces izvēli tieši pie plaukta. Šī informācija gan atkarīga no produkta ražotāja, bet var pamanīt, ka, piemēram, alkohola tirdzniecībā relatīvi populārākiem dzērieniem pircējus interesē kokteiļu receptes ar šo dzērienu, bet dārgiem dzērieniem pircēji vēlas uzzināt stāstu par šo dzērienu, leģendu.
Daudzos gadījumos dārgākie dzērieni tiek pirkti dāvināšanai, displejos atrodamā informācija palīdz radīt stāstu, kas tiek pastāstīts dzēriena dāvināšanas brīdī. Otrs pieredzē balstīts novērojums – izmantot interaktīvos displejus mēneša īpašo produktu izcelšanai.
Visbeidzot trešais – cenu iespējams mainīt pa stundām. Novērojumi liecina, ka vīrieši un sievietes iepērkas dažādos laikos, un sievietes ir krietni jūtīgākas pret cenām un vairāk reaģē uz atlaidēm nekā vīrieši. Arī to veikals ar interaktīvajām cenu zīmēm var izmantot.”
Par to, cik investīcijas “Vivid Tech” ir stulbas un bezkaunīgas, lai spriež lasītājs pats. Taču jāpiebilst, ka dažas sekundes pirms ievadā minētās anekdotes stāstīšanas Juris Birznieks, Uldis Ūsītis un Guntars Stabulnieks bija saņēmuši balvu par 2019. gada labākoinvestīciju privāto investoru segmentā, novērtējot viņu investīciju objekta – uzņēmuma “Vivid Tech” – nākotnes perspektīvas.
Uzziņa:
2014. gadā entuziastu grupai, kurā ietilpst A. Lūkins, I. Mirošņikovs un
A. Mežals, rodas ideja izstrādāt interaktīvu cenu zīmi, kas ļautu ne tikai atvieglot cenu nomaiņas procesu veikalos, bet pasniegt reklāmas informāciju un analizēt pircēju uzvedību. Tā kā šādu piedāvājumu tirgū nav, tad nolemts projektēt pašiem.
Projekta komandā iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki, darbs ilgst vairāk nekā trīs gadus. Rezultātā radīts krāsains interaktīvais displejs un to apkalpojošā informācijas sistēma. Saražotas pirmās displeju partijas. Projekta veidotāji tajā ieguldījuši ap 100 tūkstošiem eiro savu līdzekļu.
2019. gada sākumā pirmie 50 displeji uzstādīti “Spirits & Wine” veikalos, vēl 50 – kādā konceptveikalā Zviedrijā.
Tiek piesaistīts papildu finansējums – 76 tūkstoši eiro no biznesa eņģeļiem J. Birznieka, U. Ūsīša un G. Stabulnieka, vēl 114 tūkstošu eiro liels līdzaizdevums no finanšu institūcijas “Altum”. Izveidots sadarbības partneru tīkls septiņās valstīs, kas piedāvā interaktīvo cenu sistēmu veikaliem.
Vērtējums: Ļauj īstenot mārketingu
“Spirits & Wine” pārdošanas vadītāja Elita Štellbrinka: “”Vivid Tech” sniegtais risinājums ir devis iespēju būtiski uzlabot produktu mārketinga saturu un īstenot cenu automātisko atjaunošanu.
Pateicoties “Vivid Tech” risinājumam, esam pilnveidojuši sadarbību ar ražotājiem. Tas ir ļāvis īstenot ļoti daudzas veiksmīgas mārketinga aktivitātes, tādējādi palielinot uzņēmuma ieņēmumus.”
