Stukāns: Kriminālprocesā vērtēs Kariņa, Ministru prezidenta biroja un tūrisma aģentūras darbības 88
Kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos tiks vērtētas Kariņa, Ministru prezidenta biroja, Valsts kancelejas (VK) amatpersonu un tūrisma aģentūras darbības, šodien žurnālistiem atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Viņš atgādināja, ka paralēli Valsts kontroles revīzijai pārbaude notika Ģenerālprokuratūrā, un tās rezultātā sākts kriminālprocess, kurš nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Šodien, iepazīstoties ar Valsts kontroles revīzijas skaidrojumu, no prokuratūras un juridiskā viedokļa secinājums būtu vēl bargāks, jo visi līdzekļi, kas izmantoti čaeterreisiem, ir prettiesiski izmantoti, pauda Stukāns.
Tiesiskais regulējums līdz šodienai Latvijā neparedz iespēju premjeram vai kādai citai amatpersonai izmantot līgumreisus. Tiesa gan, Eiropas Savienības ģenerālsekretariāts jau 2019.gadā veica savas institūcijas grozījumus, kur papildus trijiem transporta veidiem iekļāva ceturto – līgumreisus. Latvija to līdz šim nav darījusi.
Ja runā par konkrētu cilvēku atbildību, tad būs jāņem vērā visi Valsts kontroles secinājumi. “Jautājums tiks vērtēts no amatpersonu puses – vai tā ir ļaunprātība, bezdarbība, nezināšana,” uzsvēra Stukāns.
Viņš patlaban vēl nevarēja konkrēti pateikt, vai kādai amatpersonai jau ir konstatēta atbildība, taču viņš citēja Ministru kabineta iekārtas likuma normu, ka “neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem”.
“Citreiz mēs dzirdam par politisko atbildību, taču tas neatbrīvo no jebkura veida citas atbildības, ja persona ar savu rīcību izdarīja likumpārkāpumu,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Patlaban kriminālprocesā tiek veiktas attiecīgas darbības, un prokuratūra ir tiesīga saņemt pilnīgi visu informāciju, kas iegūta Valsts kontroles revīzijas rezultātā. Visi šie iegūtie materiāli esot pierādījumi, kas ievērojami atvieglošot izmeklētājiem darbu.
Stukāns cer, ka KNAB sadarbībā ar prokuratūru saprātīgā un sabiedrībai saprotamā laikā spēs nodrošināt kriminālprocesa izmeklēšanu un virzību. “Šeit ir iesaistītas vairākas amatpersonas, un katras amatpersonas personīgā atbildība tiks vērtēta, un tiks lemts jautājums, vai būs pamats apsūdzību izvirzīšanai,” norādīja Stukāns.
Pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem, šīs amatpersonas ir bijušais premjers, Ministru prezidenta biroja un Valsts kancelejas amatpersonas, kā arī tūrisma aģentūras, kas bija iesaistītas iepirkumos.
Stukāns arī brīdināja, ka, ja kāda persona izdomās pretdarboties izmeklēšanai, tad pret personām tiks vērsti attiecīgi līdzekļi.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā aģentūrai LETA šonedēļ nekomentēja, vai kriminālprocesā birojs ir pieprasījis dokumentus VK un pratinājis VK un toreizējā Kariņa biroja darbiniekus, tostarp, VK direktoru Jāni Citskovski, kā arī pašu Kariņu.
“KNAB pašlaik saistībā ar šo kriminālprocesu nav jaunas publiski sniedzamas informācijas. Lai neietekmētu izmeklēšanas gaitu, par veiktajām vai plānotajām pirmstiesas izmeklēšanas darbībām, tostarp informācijas pieprasījumiem un personu pratināšanām, KNAB komentārus nevar sniegt. Papildus KNAB norāda, ka visas darbības veic atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām,” informēja birojā.
Jau ziņots, ka marta beigās Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Kariņa komandējumos.
Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.
Ņemot vērā minēto, Ģenerālprokuratūras prokurore ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.
Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.
