“Būs jāmaina darba stils un pieeja tam!” Stukāna pirmie iespaidi un solījumi 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmo reizi, kopš Latvija atguvusi neatkarību, Saeima ir atklātā balsojumā ievēlējusi ģenerālprokuroru, turklāt ar absolūto balsu vairākumu. Par Tieslietu padomes virzīto Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu nobalsoja 92 koalīcijas un opozīcijas deputāti.
Saeimas deputāti uzteica Tieslietu ministriju, pateicoties kurai ir izveidota un ieviesta demokrātiska un tiesiska ģenerālprokurora amata kandidātu izvērtēšanas un izraudzīšanas kārtība. Deputāte Inese Voika (“Attīstībai/Par”) aicināja deputātus izvērtēt atklātā balsojuma lietderību, izraugoties arī Latvijas Bankas prezidentu un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.
Juris Stukāns pirms balsojuma tika iztaujāts gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī frakcijās, un, kā sacīja komisijas pārstāvis Andrejs Judins (“Vienotība”), neesot bijis neviena jautājuma, kas būtu palicis bez atbildes.
Judins uzskata – lai Juris Stukāns varētu reālajā dzīvē īstenot Ģenerālprokuratūras attīstības vīziju, kuru viņš izklāstīja deputātiem, viņam ir nepieciešama spēcīga komanda. “Gribas ticēt, ka Stukāna kungam izdosies tādu izveidot,” vēlēja Judins.
Savukārt Regīna Ločmele-Luņeva (“Saskaņa”) ir novērojusi, ka “Stukāna plāns izskatās cerīgs tieši viņa rakstura dēļ”. Bet Krišjānis Feldmans (JKP) tic, ka Stukāns, pateicoties savam stingrajam mugurkaulam, spēšot Latvijā uzturēt augstu tiesiskuma latiņu.
Aldis Gobzems (pie frakcijām nepiederošs) Stukānam deva jau pavisam konkrētu uzdevumu. Proti, deputāts viņa spējas jaunajā amatā vērtēšot pēc tā, vai Stukāns atcels Šveices advokātu Rūdolfu Meroni no mantas glabātāja statusa vienā konkrētā kriminālprocesā. Spēja to paveikt būšot ģenerālprokurora vizītkarte.
Arī Aleksandram Kiršteinam (NA) bija savs redzējums par ģenerālprokurora uzdevumiem. Viņš norādīja, ka vēl nesenā pagātnē, 1972. un 1973. gadā, Rīgā notikusi paraugprāva, kur izskatītas nacistu okupācijas laika 21. policijas bataljona policistu lietas un tika piespriesti deviņi nāvessodi, kaut gan, kā vēlāk izrādījies, neviens no notiesātajiem un nošautajiem neesot bijis vainīgs.
Deviņdesmitajos gados prokuratūra veikusi pārbaudes šajā lietā un konstatējusi aplamības, bet līdz galam darbs neesot padarīts. Kiršteins pieskārās arī jautājumam, cik lietderīgi ir turpināt prokuratūras atjaunoto izmeklēšanu par Herberta Cukura iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Šie jautājumi tika aktualizēti, arī iztaujājot topošo ģenerālprokuroru Saeimas Juridiskajā komisijā. Stukāns sacīja, ka viņam pagaidām neesot informācijas par šīm lietām un, lai paustu savu viedokli, ar tām ir jāiepazīstas. Viņš atgādināja, ka pēc likuma kara noziegumiem nav noilguma, tāpēc šādas lietas varot pārskatīt, ja atklājas kādi jauni apstākļi.
Pirmais, kam Stukāns pievērsīšoties pēc stāšanās amatā, būs prokuroru lomas nostiprināšana pirmstiesas izmeklēšanā, kur prokuroram jāstrādā ciešā sadarbībā ar policiju un jāuzņemas vadošā loma kriminālprocesa izmeklēšanā.
“Ja es realizēšu to, kas ierakstīts manis sagatavotajā koncepcijā, tad prokuratūru sagaida lielas reformas un pilnīgi būs jāmaina darba stils un pieeja darbam. Prokurora loma pilnīgi jāmaina gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesā,” uzsvēra Stukāns, tiekoties ar deputātiem Juridiskajā komisijā. Viņš arī uzskata, ka prokuratūrai aktīvāk jāsadarbojas ar presi, lai mainītu sabiedrības uzskatus par prokuratūru un tās veikumu.
Stukāns solīja aktīvi un profesionāli iesaistīties gada nogalē veidojamajā Eiropas prokuratūrā, kuras uzdevums būs izmeklēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumus. Ne mazāk svarīgs būšot darbs pie “e-lietas” platformas ieviešanas, tās gudras un lietderīgas izmantošanas, lai uzlabotu dokumentu apriti un darba procesu.
Vizītkarte. Juris Stukāns
* Dzimis 1972. gada 16. maijā Ludzā, mācījies Ludzas vidusskolā.
* 1992.–2000. g. Latvijas Policijas akadēmija, tiesību zinātnes maģistra grāds. 1996.–2000. g. – Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds ekonomikā.
* 2019. gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais grāds krimināltiesību apakšnozarē (Dr. Iur.).
* Strādājis Tieslietu ministrijā, bijis Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, kopš 2016. gada Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, tiesnesis.
* Svešvalodu zināšanas: krievu, angļu un vācu valoda.
