Studiju programmu vērtējumi esot sarakstīti “uz dullo” 0
Dalot valsts apmaksātās studiju vietas, tomēr neņems vērā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidoto studiju programmu ranžējumu. Tā vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ministrija pirms divām nedēļām, analizējot Augstākās izglītības padomes (AIP) organizēto studiju programmu vērtējumu, secināja, ka aptuveni 150 studiju programmas nebūtu pelnījušas saņemt valsts budžeta finansējumu. Tas izraisīja asu pretreakciju augstskolās un studentu vidū. Latvijas studentu apvienība (LSA) un vairāku augstskolu senāti pat prasīja ministra demisiju.
Taču vismaz oficiālā versija ir tāda – IZM veidotā analīze budžeta vietu sadalē netiks izmantota ne jau tāpēc, ka ministrs būtu nobijies no daudzajām demisijas prasībām, bet gan tāpēc, ka AIP organizētais un ekspertu veiktais studiju programmu vērtējums, iespējams, veidots uz viltotu datu pamata. Neatkarīgi analītiķi, izvērtējot publiskotā vērtējuma izejas datus, secinājuši, ka no 836 programmām ceturtdaļai atzīmes visos 62 kritērijos ir vienādas. Tas matemātiski neesot iespējams un liekot domāt, ka vērtējumus izlikuši nevis eksperti, bet gan kāds tos sarakstījis “uz dullo”, sacīja R. Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.
AIP vadītājs Jānis Vētra tikmēr viltojumus kategoriski noliedz – visi ekspertu sniegtie atzinumi ir parakstīti, viss atbildis metodoloģijai, proti, ar dokumentiem viss ir kārtībā.
Cik pārliecināts par savu taisnību ir R. Ķīlis, īsti nav skaidrs. Ceturtdien ministrs solīja vērsties Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tomēr pagaidām tas nav noticis. Tagad R. Ķīlis sola, ka AIP veikumu izvērtēs neatkarīgi auditori, un draud, ka, iespējams, valstij būs jāatmaksā Eiropas Savienībai viens miljons latu, kas no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem izlietots studiju programmu vērtēšanai. Tas varētu notikt, ja auditori atzītu, ka vērtēšana patiesībā nav notikusi.
No ministra biroja puses arī izskanējuši pārmetumi AIP, ka tā joprojām nav iesniegusi priekšlikumu par to, kā nākamajā studiju gadā būtu dalāmas tā sauktās budžeta vietas. Normatīvie akti paredz, ka ministrs nav brīvs, lemjot par budžeta vietām, viņam jāvadās pēc AIP priekšlikuma. J. Vētra noraida arī pārmetumu par kavēšanos ar priekšlikuma izteikšanu. Par budžeta vietu sadali AIP parasti vienojas decembrī, un IZM savu lēmumu paziņo pašās gada beigās.
R. Tukišs atzīst, ka budžeta vietas jādala atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā vakar tika paziņots, ka par budžeta vietu sadali IZM spriedīs “divpusējā sarunā ar katru augstskolu atsevišķi”. Princips, ka par valsts naudu varēs studēt tikai kvalitatīvās studiju programmās, netikšot atmests.
Uz valsts naudu varēs cerēt tikai tās nekvalitatīvās studiju programmas, kuras ir vienīgās konkrētajā studiju nozarē, ja darba devēji sacīs, ka nepieciešams turpināt to finansēšanu.
Katrai augstskolai nākamajā studiju gadā būšot aptuveni tikpat daudz naudas, cik pērn, taču tā būs jāsadala par labu kvalitatīvākajām studiju programmām.
Pēc kādiem kritērijiem tad tiks vērtēta kvalitāte, ja AIP dati esot viltoti? R. Tukišs skaidro, ka sarunās ar augstskolām tikšot izmantoti tie vērtējumi, par kuriem nav šaubu, ka tos tiešām izteikuši eksperti. Cik programmu, pēc R. Ķīļa domām, izvērtētas godīgi, tātad arī to, cik daudz datu ir izmantojami, R. Tukišs nevarēja pateikt.
Tikmēr R. Ķīļa pretinieki meklē atbalstu pie augstākajām valsts amatpersonām. LSA tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un pēc šīs sarunas lems, vai studenti dosies protesta gājienā pret R. Ķīli.
Gan LSA, gan AIP lūguši tikšanos arī ar premjeru Valdi Dombrovski. J. Vētra neslēpj, ka sarunas laikā mēģinās panākt, lai V. Dombrovskis “uzspiež uz R. Ķīli” – lai viņš sāk risināt lietas, kas patlaban aktuālas augstākajā izglītībā.
Piemēram, daļa studentu studē programmās, kurās akreditācija beigusies, bet IZM par maz rosās, lai tiktu sākta sen gaidītā studiju virzienu akreditācija.
Abas augstās amatpersonas, kuras mēģinās iesaistīt konflikta risināšanā, pārstāv “Vienotību”, kas kopumā pagaidām pret R. Ķīļa darbību ministra amatā izturējusies diezgan neitrāli. Tikmēr trešā koalīcijas partnera Nacionālās apvienības pārstāvji lielākoties neslēpj savu kritisko attieksmi pret ministru.
