Studiju kredīti kļūs pieejamāki, bet mazāk cerību uz parāda dzēšanu 0
Studentiem, kuri uzsāks studijas pēc gada un ņems studiju vai studējošā kredītu, vairs nebūs nepieciešams meklēt galvotāju, jo caur finanšu institūciju “Altum” valsts galvos kredītu pilnībā.
Tā 16.jūlijā nolēma valdība, kas grasās ieviest jaunu studiju kreditēšanas sistēmu. Taču šim lēmumam ir arī ēnas puse: visticamāk, nākotnē valsts vairs nedzēsīs studiju kredītus ārstiem, skolotājiem un citu valstij nepieciešamāko profesiju pārstāvjiem.
Tieši bažas, ka nākotnē skolotāji vairs nevarēs pretendēt uz studiju kredītu dzēšanu, lika pret gaidāmajām izmaiņām iebilst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA).
Tās priekšsēdētāja Inga Vanaga gan sacīja, ka kopumā jauno kreditēšanas sistēmu atbalsta, bet, ņemot vērā, ka skolās ir ap 500 pedagoga vakanču un ir ļoti nepieciešams piesaistīt darbā skolā jaunos pedagogus, vajadzīgs arī turpmāk nodrošināt kredītu dzēšanu vismaz šai profesiju grupai.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska toties uzskata: pie jautājuma par studiju kredīta dzēšanu skolotājiem varēs atgriezties arī nākotnē, ja tas būs aktuāli. Tomēr vispār esot jādomā par citiem mehānismiem jaunu skolotāju piesaistē.
“Vidējais ar studijām saistīto kredītu maksājums mēnesī ir 25 eiro. Diez vai tas ir liels slogs,” teica ministre.
Jāpiebilst, ka valdības atbalstītā koncepcija par jaunu studiju kreditēšanas sistēmu paredz, ka arī turpmāk studiju kredīts tiks dzēsts invalīdiem un jaunajiem vecākiem: par katru piedzimušo bērnu tāpat kā līdz šim tiks dzēsti 30 procenti no nenomaksātās kredīta summas.
Turklāt: ja līdz šim uz kredīta dzēšanu varēja pretendēt viens no vecākiem, tad turpmāk kredītu varēs dzēst abiem vecākiem.
Latvijas Studentu apvienībā (LSA) uzskata, ka izmaiņas kreditēšanas sistēmā palielinās studiju kredītu pieejamību. Kā valdības sēdē norādīja LSA prezidente Justīne Širina, sevišķi pieejamību veicinās tas, ka pietiks ar valsts galvojumu.
Šobrīd kredītu studijām ņem tikai 10 procenti no tā sauktajiem maksas studentiem, pārējie rod citas iespējas finansēt maksas studijas. Studentu apvienībā secināts: tik mazs pieprasījums pēc studiju kredītiem lielā mērā saistīts tieši ar grūtībām piesaistīt galvotāju. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savieno studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus.
Arī banku interese par iespējām izsniegt studiju kredītus nav liela, tādēļ ka jātērē resursi galvotāja maksātspējas pārbaudei.
Paredzams, ka nākotnē tiks mazināts arī administratīvais slogs, kas saistās ar studiju kredītu saņemšanu. Arī tas varētu vairot banku interesi par iespējām izsniegt studiju kredītus. Savukārt, ja bankas konkurēs par tiesībām piedāvāt šos kredītus, studenti tos varētu iegūt maksimāli ērti.
Iecerēts arī atteikties no studiju kredītu griestiem, kas patlaban dažkārt liedz ar kredītu finansēt studijas pilnībā.
Studiju gada maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa. Arī studiju kredīta maksimālais iespējamais apmērs ir atkarīgs no izvēlētās studiju programmas. Piemēram, studējot tiesību zinātni, ar studiju kredītu pilnībā nosegt gada studiju maksu varēs gadījumā, ja tā nebūs lielāka par 1680 eiro. Savukārt dabaszinātņu studiju programmās kredīta griesti ir 4870 eiro.
