Studijā vien nosēdēt nevaru. Saruna ar Arni Krauzi 0
Tos Latvijas televīzijas fanus, kas ikvakara “Panorāmā” bija pieraduši redzēt žurnālistu Arni Krauzi, gaidīja liela vilšanās, kad viņš no TV ekrāniem pēkšņi pazuda. Nu jau gadus piecus Arnis ir telekompānijas MTG kanāla TV3 ziņu seja, veido dokumentālas filmas par ievērojamiem Latvijas kultūras darbiniekiem un pēdējos gados piedalās arī raidījuma “Latvijas lepnums” veidošanā un vadīšanā.
Daudzi cilvēki bija nepatīkami pārsteigti par tavu negaidīto pazušanu no LTV iemīļotā ziņu raidījuma “Panorāma” un jutās, it kā būtu zaudējuši tuvu cilvēku. Kāds tam bija iemesls?
Latvijas Televīzijā es sāku strādāt tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, kad mācījos Latvijas Universitātes Žurnālistikas fakultātes pirmajā kursā. Domas, ka savā radošajā dzīvē vajadzētu kaut ko mainīt, vairāk nekā piecpadsmit darba gados man uzradās ik pa laikam. Jo ilgāk es Zaķusalā biju, jo vairāk ar to saaugu, un vienubrīd pat šķita, ka no turienes aiziešu arī pensijā kā daudzi citi pieredzējušie kolēģi no “Panorāmas”. Tad saņēmu piedāvājumu no TV3, kas sakrita ar kārtējo juku laiku Latvijas Televīzijā, un es no ieilgušās neziņas par Zaķusalas nākotni biju noguris. Tās bija gada beigas, un sev apsolīju, ka nākamo gadu iesākšu citādi. Protams, sākumā, ienākot jaunā kolektīvā, bija liela nedrošība, jo nekad agrāk nebiju strādājis privātā medijā. Bet tagad pats brīnos, cik ātri paskrējis laiks. Ir sajūta, ka vēl aizvakar sēdēju “Panorāmas” studijā, bet ar mums, ziņu cilvēkiem, tā ir, ka notikums seko notikumam un darba ritms ir ļoti straujš.
Patiešām pagājuši teju pieci gadi TV3? Vai nerodas vēlme atkal kaut ko mainīt?
Nē, tādu domu nav. Turklāt ziņu cilvēkiem, tā sauktajām TV sejām, nav pieņemts ik pārdienas mainīt darba vietu. Ja tiešām kaut ko gribi mainīt, tad lēmumam jābūt ļoti izsvērtam, apdomātam, kas tiek pieņemts ilgtermiņā.
Būdams ziņu moderators, cik lielā mērā tu pats piedalies ziņu veidošanā, to atrašanā?
Sākšu ar to, ka pats galvenais cilvēks ziņu dienestā ir producents, kurš jau no rīta aptuveni izplāno, kāds izskatīsies vakara ziņu raidījums, sadala uzdevumus korespondentiem un ik minūti seko līdzi ziņu lentei ar notikumiem Latvijā un pasaulē. Tā kā “Panorāmā” pats kādu laiku biju producents, tad manī tas ziņu nervs joprojām ir iekšā, un, pamanot kādu notikumu, es uzreiz zvanu savam producentam un saku: “Man šķiet, te ir stāsts, vai par to būtu jātaisa sižets?” Nereti man galvā iešaujas kāda ideja, ko arī cenšos īstenot. Pēdējā laikā gan retāk, tomēr cenšos mēnesī vismaz vienu divus stāstus pats izveidot, lai nezaudētu savas reportiera iemaņas. Jo neesmu ar mieru visu laiku tikai smuki sapucēts gozēties TV ekrānā. Man patīk arī ziņu korespondenta darbs – veidot stāstus, montēt uzfilmēto materiālu, tādēļ esmu priecīgs pēdējos gados palīdzēt raidījuma “Latvijas lepnums” radošajai komandai, ne tikai kopā ar Evelīnu vadot balvu pasniegšanas ceremoniju, bet arī veidojot stāstus, tiekoties ar to varoņiem – brīnišķīgiem, nesavtīgiem cilvēkiem. Tā, no vienas puses, ir laba atslodze no nemitīgās ziņu plūsmas, bet, no otras – arī darbs, kam sanāk veltīt pat vairākus mēnešus.
Tu esi veidojis arī vairākas dokumentālas filmas?
Jā, filmas ne tikai TV3, bet arī sērijas “Latvijas faili” formātā, kas parādītas LNT – par Maestro Raimondu Paulu, Imantu Kalniņu, Jāni Peteru un ir vēl vairākas ieceres priekšdienām. Cenšos atrast arī citas aktivitātes, kur pielikt roku, piemēram, pērn kopā ar komponistu Raimondu Tigulu īstenojām ideju par kompaktdisku ar Saules dainām, kuras lasa un dzied mūsu eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
