Studēt Latvijā: nav ieguldītās naudas vērts? Ko par mums domā ārvalstu studenti 4
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut pēdējos gados Latvijā strauji pieaudzis ārvalstu studentu skaits, izrādās, viņu viedoklis par studiju kvalitāti mūsu valstī ir diezgan kritisks un liela daļa šo studentu citiem studēt Latvijā neieteiktu.
Šādus datus parāda Starptautiskais studentu barometrs. Tā ir starptautiska ārvalstu studentu aptauja, kas tiek veikta jau 15 gadus. Šo gadu laikā aptaujāti aptuveni trīs miljoni studentu. Pēdējā barometra aptaujā piedalījās gandrīz 180 000 ārvalstu studentu no 215 augstskolām 19 valstīs. Latvijā aptaujāti 1399 ārvalstnieki no 17 augstskolām. Visvairāk aptaujāto bija Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – 418, seko Rīgas Tehniskā universitāte, kur apjautāja 216 ārvalstniekus, un Biznesa augstskola “Turība” ar 132 aptaujātajiem. Barometrs ļauj salīdzināt ārvalstu studentu apmierinātību dažādās valstīs.
LLU ārvalstu studenti – visapmierinātākie
Ar savu studiju pieredzi Latvijā bijuši apmierināti 70% aptaujāto ārvalstnieku, bet 20% atzinuši, ka ir neapmierināti.
Savukārt pasaulē vidēji ar savu studiju pieredzi apmierināti ir 87%, bet Eiropā – 85% ārvalstu studentu. Kaimiņvalstī Igaunijā apmierināti bijuši 86% ārvalstu studentu. Latvijā visapmierinātākie ar studijām bijuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti – 93% snieguši pozitīvas atbildes. Viskritiskāk studiju pieredzi vērtējuši “RISEBA” studenti, kur apmierināti ar studijām ir tikai 63%.
Analizējot sīkāk studentu atbildes, redzams, ka visaugstāk Latvijā piedāvātajās studijās viņi vērtē iespēju studēt kopā ar citu kultūru studentiem, mācībspēku zināšanas un studējošo grupu lielumu, taču viszemāk vērtē iespēju pēc šīm studijām atrast labu darbu, studiju programmā ietverto praksi, kā arī mācībspēku padomus un norādījumus par ilgtermiņa darba iespējām un karjeru.
Kritiķi studē RSU un LU
Pasaulē kopumā 66% ārvalstīs studējošo uzskata, ka studijās tiek labi sagatavoti nākotnes karjerai, bet Latvijā studējošie ārzemnieki tā domā 49% gadījumu. Tiesa, LLU ārvalstnieki 76% gadījumos uzskata, ka tiek labi sagatavoti karjerai. Viskritiskākie toties bijuši Latvijas Universitātē (LU) studējošie: tikai 26% uzskata, ka studijas būs noderīgas.
Salīdzinot ar citās valstīs studējošajiem ārvalstniekiem, uz Latviju atbraukušie kritiski izsakās arī par studiju darbu izvērtēšanu, augstskolu telpām, studiju kursu saturu un mācībspēku angļu valodas zināšanām. Piemēram, viskritiskākie par telpām un mācībspēku angļu valodas prasmi ir RSU studenti, mācību tehnoloģijas viszemāk vērtē “Turībā” studējošie, par savu darbu godīgu izvērtēšanu visvairāk bažījas LU ārvalstu studenti.
Studentiem jautāts par viņu kopīgo apmierinātību ar studijām Latvijā. Apmierināts izrādījies 81%, kas nav daudz mazāk kā Eiropā vidēji, kur apmierināti ir 87%. Pozitīvi atkal izceļas LLU ar 94%, bet vismazāk – 70% – ir augstskolā “RISEBA”.
Augstāk nekā pasaulē vidēji Latvijā studējošie ārvalstnieki vērtē veselības aprūpes pieejamību un grāmatvedības un finanšu pakalpojumus augstskolās.
24% ieteiktu studijām Latviju
Gala secinājumi gan nav tik pozitīvi: pasaulē vidēji 36% ieteiktu citiem sekot viņu pēdās uz ārvalstu augstskolu, bet 22% neieteiktu. Savukārt Latvijā studējošie ārvalstnieki tikai 24% gadījumu ieteiktu studēt mūsu valstī, bet 35% mēģinātu atrunāt no šādas idejas.
Atkal gan izceļas LLU ārvalstu studenti, kas citiem savu augstskolu ieteiktu 89% gadījumu.
Latviju 67% ārvalstu studenti uzskata, ka studiju kvalitāte atbilst cenai (Eiropā vidēji 84%). Atkal visbiežāk – 82% gadījumu – pozitīvi izsakās LLU studenti ārzemnieki, bet RSU studenti – tikai 48%.
Patīk praktiskas studijas
Kāpēc tieši LLU šajā barometrā izskatās tik labi? LLU Starptautiskās sadarbības centra vadītājs Voldemārs Bariss pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka veikti nozīmīgi ieguldījumi augstskolas infrastruktūrā, piemēram, izveidota viena no modernākajām veterinārajām klīnikām Eiropā. Tāpat ārzemnieki apbrīnojot topošajiem pārtikas tehnologiem sagādātās iekārtas un labā līmenī ir studentu viesnīcas.
“Turklāt vismaz pagaidām ārvalstu studentu mums nav daudz. 2015. gadā mums bija pirmie deviņi ārzemnieki, bet tagad ir mazliet zem diviem simtiem. Joprojām varam nodrošināt individuālu atbalstu katram studentam,” teic V. Bariss.
LLU ārvalstnieki pārsvarā studē veterinārmedicīnu, pārtikas tehnoloģiju, ainavu arhitektūru, kā arī informācijas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības vadību.
“Lielākoties šīs studijas ir praktiskas: ir daudz laboratorijas darbu, ir prakšu iespējas. Iespējams, tāpēc studentiem šīs studijas šķiet vērtīgas,” tā V. Bariss. Viņš gan atzīst, ka arī LLU ir ko uzlabot, piemēram, vietējo studentu vidē vairāk integrējot ārvalstniekus, kuri atzīst, ka latvieši ir toleranti, bet ne draudzīgi.
Stingrāk jāvērtē arī studenti
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone cer, ka ar laiku arī citu augstskolu ārvalstu studentu pieredze kļūs labāka. Ir piešķirts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums augstskolām, lai tās varētu izstrādāt labākas studiju programmas angļu valodā, kā arī varētu uzlabot pasniedzēju angļu valodas prasmes. Tomēr arī pašām augstskolām būtu stingrāk jāvērtē studenti, ko uzņem: “Ik pa laikam konstatējam, ka pret ārvalstniekiem ir zemākas prasības nekā pret pašmāju studentiem. Augstskolas uzņem arī tos, kam mītnes valstī nebūtu tiesību studēt.”
Students no Nīderlandes: Labākais, ka te ir ļoti mazas studentu grupas
Jorns van Soests, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes 3. kursa students: “Esmu no Nīderlandes. Tur ir diezgan grūti iestāties veterinārmedicīnas studiju programmās. Divreiz mēģināju, neizdevās. Sapratu, ka jāmēģina laime kādā citā valstī.
Zinu, ka daudzi no Nīderlandes dodas studēt uz Beļģiju, taču turp doties nevēlējos. Pazinu dažus, kas studēja Rīgā, un uzzināju par LLU. Pieteicos, tiku uzņemts un domāju, ka esmu ieguvējs. Studiju kvalitāte, manuprāt, ir augsta. Labākais, ka te ir ļoti mazas studentu grupas – tikai ap pieciem cilvēkiem –, kas ļauj veidot labāku kontaktu ar pasniedzēju un tāpēc vairāk iemācīties.
Augstskolas atbalsts ir ļoti labs. Uz katru e-pastu un jautājumu ātri tiek atbildēts.
Sākumā man šķita, ka cilvēki te ir aukstas dabas un distancēti, taču tagad esmu saticis arī atvērtus cilvēkus un ieguvis draugus vietējo iedzīvotāju vidū. Tas gan nav viegli, jo dzīvoju studentu mītnē, kur lielākoties ir ārvalstnieki, un arī lekcijas ārvalstniekiem notiek atsevišķi.”
