Par jauniešu interesi cīnās ne tikai Latvijas, bet arī augstskolas ārzemēs 0
Aizvien lielāka ārvalstu augstskolu interese par mūsu jauniešiem un Latvijas izglītības iestāžu centieni piesaistīt audzēkņus un studentus ar modernām mācību iekārtām: tās ir divas galvenās tendences, ko varēja saskatīt izglītības iestādē “Skola 2019”.
Izstādē piedalījās vairāk nekā 140 dalībnieku no dažādām valstīm, bet apmeklētāju skaitu organizatori vēl nav aprēķinājuši. Taču vismaz piektdienas pēcpusdienā – dažas stundas pēc pasākuma atklāšanas – šķita, ka jauniešu interese ir lielāka nekā citus gadus. Pie ieejas izstādē ik pa brīdim veidojās rindas. Pērn izstādi apmeklēja teju 21 000 interesentu.
“Paspēlēsim dakteros?”
Izglītības izstāde norit jau 25. gadu, un izglītības iestāžu, jo sevišķi augstskolu izglītojamo piesaistes metodes kļūst aizvien agresīvākas. Daļa universitāšu – kā Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) – sev uzmanību piesaista ar lieliem stendiem. RSU savā stendā piedāvā aizvien plašākas iespējas “spēlēt dakteros”. Agrāk varēja masēt un elpināt gumijas lelles, bet šogad jau varēja pat iemēģināt roku zobu labošanā.
Savukārt LU valstībā interesantākais bija Ķīmijas fakultātes stends, kur demonstrēja, piemēram, alķīmiķu zeltu. Patiesībā tas ir svina jodīds, kas tikai izskatās pēc zelta, bet kādreiz alķīmiķi ar to mānījuši tautu. Ķīmijas studentu pašpārvaldes vadītājs Toms Elvijs Šusts stāstīja: jaunieši aktīvi interesējas par iespējām studēt ķīmiju. Interesanti, ka pārliecinātāki par savu izvēli ir 10. un 11. klašu skolēni, kamēr topošie absolventi par savu izvēli sāk šaubīties.
Vidzemes Augstskola un biznesa un mākslas augstskola “RISEBA” “kāpa debesīs”. Tās bija uzbūvējušas virs sava stenda vēl torņus, no kuriem reklamēja augstskolu. “RISEBA” tas izdevās sevišķi iespaidīgi, jo tornī kāpa reperis, kas skandēja: “Šī ir vislabākā augstskola!”
Liela drūzmēšanās bija ap biznesa augstskolas “Turība” stendu, kas publiku centās piesaistīt ar automašīnas izlozi.
Daudzos stendos bija izvietotas modernas iekārtas, ko izmanto mācību vai studiju procesā. Piemēram, Transporta un sakaru institūta stendā ar robotu varēja sacensties “desu” spēlē. Robots gluži glīti zīmēja krustiņus uz tāfeles. Vēl cits zirnekļveidīgs institūta robots vienbrīd mēģināja patvaļīgi no stenda aizmukt. Ventspils Augstskolas stendā bija robots, kurš mācēja atšķirt un sašķirot dažādu krāsu aplīšus. Šādu robotu studijās izmanto elektronikas studenti.
Izstādē aktīvi reklamēja ar transporta nozari saistītas profesijas. Tā aviācijas pilota profesiju piedāvāja apgūt pat vismaz trijos stendos. Pirmoreiz ar savu pilotu apmācības centru izstādē piedalījās arī nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic”. Kaut mācīties par pilotu ir dārgs prieks, jauniešu interese bija liela un informatīvie bukleti “Air Baltic” stendā ātri izbeidzās.
Tāpat vismaz trijos stendos jauniešus aicināja doties jūriņā. Latvijas Jūras akadēmijas stends bija konservatīvs, rotāts vien ar tankera modeli un senlaicīgu stūri, tomēr tas nemazināja jauniešu interesi: viņi aktīvi iztaujāja akadēmijas pārstāvjus par studiju, prakses un darba iespējām. Savukārt privātās jūrniecības koledžas “Novikonta” stendā varēja vadīt kuģi, izmantojot modernus simulatorus.
Izglītību Kanādā reklamē karavīri
Aizvien aktīvāk arī šajā izstādē par Latvijas jauniešu uzmanību cīnās dažādas ārvalstu augstskolas: bija redzami gan dažādu ārvalstu universitāšu stendi, gan valstu stendi, kur varēja uzzināt par studiju iespējām, piemēram, Vācijā vai Kanādā. Kanādieši valsts izglītības iespēju reklamēšanā bija iesaistījuši pat Latviju sargājošos Kanādas karavīrus.
Tieši izstāžu zāles vidū plašu teritoriju bija aizņēmis starptautiskais konsultāciju centrs “Kalba”, kas informē par dažādām izglītības iespējām ārzemēs, jo sevišķi studijām Nīderlandē, Lielbritānijā un Dānijā. Te varēja satikt arī dažādu universitāšu pārstāvjus.
Plaši pārstāvētas bija arī Krievijas augstākās izglītības iestādes, un daļa no tām cer piesaistīt ne tikai krievvalodīgos latviešu jauniešus. Piemēram, Augstākās ekonomikas skolas pārstāve Darja stāstīja, ka augstskolā var studēt arī angliski. Šobrīd no Baltijas valstīm tur jau mācās 73 jaunieši, 30 ir no Latvijas. Augstskolā iespējams studēt gan Maskavā, gan Pēterburgā, gan Nižņijnovgorodā un Permā.
Maskavā visdārgāk – studijas var izmaksāt līdz pat 800 000 rubļu gadā, kas ir teju 11 000 eiro, bet Permā dārgākās studijas izmaksātu vien 170 000 rubļu, kas ir nedaudz vairāk par 2000 eiro. Arī kopmītnes Maskavā ir vismaz divas reizes dārgākas nekā Permā.
Darja gan teic: labākajiem studentiem, arī tad, ja viņi ieradušies no ārzemēm, ir iespējams mācīties par Krievijas valsts līdzekļiem, turklāt vēl saņemt stipendijas. Tāpat esot dažādas studiju maksas atlaides. Krievu augstskolu stendi bija izkaisīti pa visu izstāžu zāli: vienā galā bija Imanuēla Kanta Kaļiņingradas universitāte, vēl citā Tautu draudzības universitāte.
Pieredze. Vai izstādes apmeklējums palīdzēja izlemt, kur tālāk mācīties?
Līza Gustiņa, mācās Rīgas Valsts Āgenskalna ģimnāzijas 12. klasē: – Attiecībā uz nākamajām studijām vairāk skatos ārzemju – Dānijas un Nīderlandes – virzienā. Tieši tās universitātes, ko esmu noskatījusi, te nebija, taču runājām ar jauniešiem, kuri arī studē ārzemēs. Tāpēc uzzināju ne tik daudz par izglītības iespējām, bet praktisku informāciju: kā atrast dzīvesvietu, iegūt stipendiju. Tas arī ir ļoti svarīgi. Es gribētu studēt ekonomiku vai starptautisko biznesu. Ārzemēs gribu mācīties tāpēc, lai sastaptu jaunus cilvēkus, iepazītu citu kultūru, labāk apgūtu svešvalodas.
Patriks Slaidiņš-Slaidītis, mācās Rīgas Valsts Āgenskalna ģimnāzijas 12. klasē: – Man līdzīgi: esmu noskatījis specifiskas augstskolas ārvalstīs, un tās te nebija pārstāvētas. Taču noderīgi bija parunāties ar kādas Dānijas augstskolas absolventu. Bijām “KALBA” stendā. Tur arī uzzināju daudz svarīga. Patika, ka tur ne tikai reklamēja studijas ārzemēs, bet arī stāstīja par grūtībām, ar ko var nākties saskarties. Biedēja, ka būs ļoti grūti. Tas ir pareizi, lai mēs nesadomātos, ka viss būs vienkārši, un pēc tam nenāktos vilties. Taču ir arī skaidrs: kad izdosies atrast dzīvesvietu un dabūt stipendiju, kļūs vieglāk.
Gribu studēt biznesa informātiku, lai vienlaikus iegūtu zināšanas gan uzņēmējdarbības vadībā, gan programmēšanā, bet Latvijā šādu studiju programmu nav, tāpēc nāksies studēt ārzemēs.
