Ainars Balcers: Studentiem jāaizņemas mūsdienīgāk 0
Autors: Ainars Balcers, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā
Lai gan banku sektorā Latvijā pērn ir notikušas strukturālas pārmaiņas un atsevišķas bankas ir strādājušas pie stratēģijas izmaiņām, privātpersonu kreditēšanu tas būtiski nav ietekmējis. Gluži pretēji, Finanšu nozares asociācijas sagatavotais privātpersonu kreditēšanas indekss uzrādīja, ka pērn pieaugusi gan iedzīvotāju vēlme, gan spēja aizņemties.
To pozitīvi ietekmējuši vairāki faktori – gan veselīgāka kreditēšanas vide un objektīvi ārēji apstākļi, kas liecina par labklājības pieaugumu, gan vēlme un vajadzība pēc dzīves apstākļu uzlabošanas. Kā vēl vienu pozitīvu faktoru gribētos atzīmēt to, ka lēmumus par kredīta ņemšanu šobrīd iedzīvotāji pieņem daudz izsvērtāk, nekā tas bija pirms desmit gadiem. Ir mainījusies gan aizņemšanās, gan aizdošanas kultūra.
Lai gan kredītu izsniegšanas nosacījumi privātpersonām iepriekšējā gada laikā būtiski nav mainījušies, to aizņemties gribētāju skaits, kas, piemēram, vēlējās iegādāties mājokli, stabili pieauga. Būtiska loma, protams, bijusi arī dažām valsts īstenotām aktivitātēm. Piemēram, 2018. gadā tika paplašināta ALTUM atbalsta programma mājokļu iegādei, kas ļauj saņemt hipotekāro kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem. Neraugoties uz optimistisko noskaņojumu, lēmumu par kredīta ņemšanu cilvēki pieņem daudz rūpīgāk, izvērtējot tā ietekmi uz mājsaimniecības budžetu. Bankām ir pieejama aizņēmēju kredītvēsture, kas ir disciplinējis pašus aizņēmējus atbildīgāk izturēties pret finanšu jautājumiem.
Tomēr atsevišķās jomās, piemēram, studiju un studējošo kreditēšanā, nepieciešami uzlabojumi. Vairāk nekā 50% studentu maksā par savām studijām, bet tikai 10% no tiem izmanto Valsts galvoto studiju kredītu mācību maksas segšanai. Pārējie ir spiesti meklēt alternatīvus finansēšanas avotus, turklāt studiju laikā ir arī nepieciešami naudas līdzekļi dažādu ikdienas vajadzību segšanai, tāpēc daudzi studenti apvieno darbu ar studijām, no kā attiecīgi var ciest mācību procesa kvalitāte. Latvijas Studentu apvienības veiktā studentu aptauja liecina, ka tikai puse no studijas uzsākušajiem vispār ir izskatījuši iespēju aizņemties no komercbankām. Tikai 40% no šīs puses ir reāli vērsušies bankās.
Pašreizējā studentu kreditēšanas sistēma ir izstrādāta aptuveni pirms 20 gadiem, tā atbilda sava laika kreditēšanas praksei un situācijai. Taču šobrīd situācija ir citāda, aizņemšanās un kreditēšanas pieredze ir lielāka, pieejami jaunāki un modernāki finanšu risinājumi. Mūsdienām pašreizējā studentu kreditēšanas sistēma ir administratīvi par smagu un diezgan laikietilpīga.
Kā galveno šķērsli kredīta saņemšanai daudzi min nepieciešamību valsts galvojumam piesaistīt arī privāto galvotāju, kas nereti neatbilst noteikumos izvirzītajām prasībām nepietiekamu vidējo ienākumu, vecuma barjeras vai nenokārtotu parādsaistību dēļ.
Risinājums ir modelis, kurā tiktu iekļauts finanšu institūcijas ALTUM portfeļgarantijas instruments, kas līdz šim veiksmīgi izmantots, piemēram, piedāvājot atbalstu uzņēmējiem. Tiek vērtēta arī iespēja atteikties no papildu privātpersonas galvojuma. Portfeļgarantijas instruments pēc būtības ļautu ar mazākiem valsts līdzekļiem nodrošināt kredītus plašākam studentu skaitam, jo pret katru eiro, ko nāktos garantēt no valsts puses, šajā gadījumā bankas varētu izsniegt aptuveni četrus eiro kredītos studentu vajadzībām. Turklāt, nodrošinot nepieciešamo datu apmaiņu starp bankām un attiecīgajiem reģistriem, ieviešot iespēju pieteikties studiju vai studējošā kredītam attālināti un vienkāršojot administratīvo procesu, divu mēnešu vietā studenti kredītu varētu saņemt vien pāris dienās. Taču tam būtu nepieciešama ne tikai sistēmas maiņa, bet arī lielāka uzticēšanās sabiedrībai.
