Studenti Covid-19 laikā dzīvo mājās, bet RTU par kopmītnēm tāpat prasa naudu 7
Rīgas Tehniskā universitātē, tāpat kā citās lielākajās augstskolās, lekcijas notiek attālināti. Līdz ar to daļa studentu izvēlas doties atpakaļ uz savu dzimto pilsētu, nevis uzturēties kopmītnēs.
Pie raidījuma Bez Tabu vērsusies kāda pirmkursnieka mamma, kuras dēls dzīvo RTU kopmītnēs Ķīpsalā.
Viņa norāda, ka dēls šobrīd atgriezies vecāku dzīvesvietā, taču par kopmītnēm tāpat esot jāturpina maksāt.
Arī sastaptie studenti norāda, ka daļa no kursa biedriem devušies mājup un kopmītnēs šobrīd nedzīvo, tomēr tas viņus neatbrīvo no maksāšanas.
“Vaicāju, vai nevar samazināt īres maksu. Pateica, ka ir studenti, kas šajā laikā strādā, kuriem kopmītnes ir nepieciešamas, viņi arī mācās, tādēļ nevar. Vai nu jāatsakās no kopmītnēm, lai pēc tam no jauna pieteiktos, bet nav nekādu garantiju, ka būs brīvas vietas. Tad vienkārši nav iespēja dzīvot kopmītnēs,” stāsta studenta mamma Inga.
Pie kopmītnēm sastaptā pirmkursniece Una atklāj, ka arī labprāt dotos uz savu dzimto pilsētu.
Dienesta viesnīcas vadība piedāvājusi līgumu lauzt, kas nozīmē, ka, atsākoties lekcijām klātienē, neviens nevar garantēt, ka pašreizējiem kopmītņu iedzīvotājiem būs iespēja dzīvot kopmītnēs.
RTU dienesta viesnīcās ir vieta 2007 studentiem, kā atklāj Dienesta viesnīcu departamenta direktore Iveta Sveržicka, pašreiz divi studenti ir covid pozitīvi, kā arī četri studenti noteikti par kontakpersonām.
Universitāte atvēlējusi atsevišķas kopmītnes tiem studentiem, kuriem nepieciešams ievērot pašizolāciju.
Ņemot vērā augsto pieprasījumu, RTU vadība nolēmusi nesamazināt maksu tiem studentiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā kopmītnēs nedzīvo. Vienīgā pretimnākšana- iespēja kaut nākamajā dienā pārtraukt līgumu bez sankcijām.
“Kopmītnēs brīvas ir tikai dažas vietas. Visi studenti strādā, ja viņam ir darbs, tad viņš paliek dienesta viesnīcā, kur arī mācās attālināti. Tāpat studenti turpina maksāt, jo vēlas saglabāt savu vietu.
Visi darbinieki strādā, par siltumu, elektrību maksājam. Uz kā pamata, lai mēs samazinātu maksu?
Kas mums samazinās? Nekas. Kas mums segs šo starpību? Šobrīd mēs ļaujam līgumu lauzt bez sankcijām, atkāpjoties no līgumā rakstītā. Pavasarī mēs piešķirām atlaides, bet šoreiz sapratām, ka to nedarīsim,” teic RTU Dienesta viesnīcu departamenta direktore Iveta Sveržicka.
Bez Tabu uzrunā vairākas universitātes Latvijā un konstatē, ka šajā jautājumā ir dažāda pieeja. Ja Latvijas Universitātes students vēlas saglabāt konkrēto istabiņu un tajā atstāt mantas, taču tajā nevēlas dzīvot līdz pat nākamajam gadam, viņam jāmaksā 22 eiro 52 eiro vietā.
Līdzīgi ir Vidzemes augstkolā, kur jāmaksā 33 eiro 66 eiro vietā. Kā norāda augstskolas pārstāve Iveta Grīnberga, pašreiz teju katrs otrais dienesta viesnīcas iedzīvotājs šādu iespēju izmanto.
Daugavpils Universitāte studentus pilnībā atbrīvojusi no maksas par kopmītnēm, ja students izvēlas tajās šobrīd nedzīvot un saglabā iespēju atgriezties konkrētajā istabiņā.
Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve Ieva Nora Gediņa skaidro, ka tie studenti, kuri šajā laikā izvēlas nedzīvot dienesta viesnīcā var “iesaldēt” savu līgumu un maksāt tikai 25 % no īres maksas.
Bet, ja īrniekam jāievēro pašizolācija vai sekojoša izolācija ārpus dienesta viesnīcas un iepriekš noslēgtā īres līguma termiņš ir vismaz 3 mēneši, skaitot no pašizolācijas sākuma, īres maksa netiek aprēķināta. Līdz šim “iesaldēti” 120 īres līgumi, bet apturēti 47.
Turpretī Ventspils augstskolā par dienesta viesnīcu nav jāmaksā tiem studentiem, kuri līdz 8. novembrim atbrīvoja istabiņas no savām privātajām mantām. Šo iespēju šobrīd esot izmantojuši jau vairāki desmiti studenti.
“Augstskolas, protams, var nākt pretī. Arī studējošais var uzrunāt augstskolu. Varbūt pieejami kādi atvieglojumi- bez sankcijām izbeigt līgumu, mēneša maksas samazinājumi. Jāsaprot, ka otrā pusē ir augstskolas ar saviem argumentiem.
Iespējams ir ņemti kredīti, tāpat jāmaksā komunālie maksājumi. Es teiktu, ka tas ir tāds sadarbības jautājums starp studentiem un augstskolu,” skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.
Šobrīd no valsts pārvaldes puses nav norādes par to, vai un kā jānāk pretī dienesta viesnīcās dzīvojošajiem. Visticamāk, ka šādas vadlīnijas arī netiks izstrādātas.
