Studenti aicina Latviju turēties pie ES 0
Latvijai ekonomikā un politikā cieši jādarbojas Eiropas Savienībā un jābūt arvien vairāk vērstai uz Rietumiem – šāds skatījums uz Latviju ir pasaulē respektablās Londonas Ekonomikas augstskolas (LSE) starptautisko attiecību un vēstures studentiem no “Grimshaw” biedrības, kuri nesen viesojās Latvijā.
Daudziem no viņiem informācija par Latviju un Baltijas valstīm pirms došanās uz šejieni bija minimāla. Latvijā jaunieši tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un citām amatpersonām, kā arī apmeklēja Karostu Liepājā un Okupācijas muzeju Rīgā. “Starp Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk krievu valodā runājošu cilvēku. Esot Lietuvā, mēs nerunājām par piekto kolonnu. Krievijai Latvijā ir vairāk sviru, un viena no tām ir krievvalodīgie,” sacīja LSE starptautisko attiecību students Nīlss van Vanrojs no Nīderlandes. Viņš arī uzsvēra – lai gan Lietuvai un Latvijai ir sarežģītas attiecības ar Krieviju, Lietuvā tās vairāk jūtamas ekonomiski, jo Lietuvas enerģētikas politika var apdraudēt “Gazprom” pozīcijas. Nīlss arī akcentēja, ka Krievija nav atzinusi padomju laikā pastrādātos noziegumus. “Bija skaidrs, ka arī padomju režīms veica noziegumus pret cilvēci. Ja jau Krievija ir PSRS mantiniece, tad tai par tiem būtu jāatvainojas. Vēl joprojām Vācijas politiķi atvainojas par nacistu pastrādātajiem noziegumiem,” sacīja Nīlss. Kā mazas valsts pilsonis viņš Latvijas nākotni redz ciešā integrācijā Eiropas Savienībā un NATO. “Tas ir vienīgais veids, kā varat izvairīties no Krievijas ietekmes. Tāds kaimiņš kā Krievija var būt apdraudošs,” ir pārliecināts Nīlss.
Lai izzinātu Latvijas vēsturi, jaunieši apmeklēja arī Okupācijas muzeju. LSE studente no Singapūras Svana Jē Anga atzīst, ka tas bijis interesants, taču ekspozīcija izvietota tā, ka bez gida viņa tajā apmaldītos. Jauniete teic, ka ir grūti salīdzināt Singapūru, kuru Japāna bija okupējusi trīs gadus, ar Latvijā 50 gadus ilgušo padomju okupāciju, taču viņa aicina ņemt piemēru no savas valsts.
“Pēc kara mēs likām uzsvaru uz ekonomiku, tas bija praktisks solis. Latvijai tas arī jādara un jādodas uz priekšu, taču tas nenozīmē, ka jums jāaizmirst notikušais,” sacīja studente no Singapūras. Savukārt Nīlss teic, ka Okupācijas muzejs lieliski parāda, kas ar Latviju noticis abu okupāciju laikā.
“Muzejs pasaka vairāk par padomju okupāciju. Tas bija ļoti smags laiks Latvijai,” atzīst Nīlss.
LSE starptautisko attiecību studente Tanja Pritula, kura dzimusi Ukrainā, bet ir Kanādas pilsone, arī domā, ka Latvijas virziens ir ciešāka iekļaušanās ES. “Ar Krieviju ir jārod kompromiss, jo ekonomiskajā sadarbībā ir liels potenciāls. Krievijai arī jāuzlabo attiecības ar Latviju. Taču, manuprāt, Latvijai vispirms “jāpieķeras” Eiropas Savienībai un tad jāatrisina attiecības ar Krieviju,” sprieda Tanja. Pēc viņas domām, Latvijai paveras lielas ekonomiskas iespējas, pievienojoties eirozonai, un šajā ziņā viņa aicina ņemt piemēru no Igaunijas, kura esot ekonomiski attīstītāka. Gan Tanja, gan viņas ukraiņu izcelsmes studiju biedrs Jūdžins Kondratovs no ASV uzskata, ka Latvijai jādod vairāk iespēju krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. “Krievu valodas referendums Latvijā bija grūts temats. Es redzu, ka pašlaik Latvijas sabiedrībā ir pro-blēmas ar krievvalodīgo pārstāvniecību valsts iestādēs. Nepilsoņi varētu daudz iegūt un arī dot, ja viņi kļūtu par pilsoņiem,” sprieda Jūdžins.
Jaunieši Latviju raksturo kā plaukstošu un rietumniecisku ekonomiku, kas spējusi pārvarēt ekonomisko krīzi. Viņi arī atzīst, ka kontrasts starp Rīgu un Liepāju bijis pamatīgs. Padomju apbūve Karostā esot jauniešus patiesi pārsteigusi.
Nīlss domā, ka, esot ES, Latvijai paveras liels tirgus – vairāk nekā pusmiljards cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir labi situēti, un Latvijai šajā tirgū vajadzētu atrast savu nišu. LSE students Žans Marī Vekers no Francijas novērojis, ka Latvijai ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju, kur tai jau ir savs “enkurs”, taču tai jābūt vairāk vērstai uz Rietumiem. “Latvijai jāintegrējas eirozonā, un Latvijas identitāte būs vēl ciešāk saistīta ar Rietumeiropu. Pēc izjūtām man šķiet, ka Latvija atrodas tajā pašā kontinentā, kur Francija, un es šeit nejūtos kā svešinieks,” teica Žans Marī. Savukārt, runājot par Latvijas iespējām sevi ekonomiski attīstīt, Nikolass Vongs no Honkongas piekrīt, ka Latvijai jādodas ES virzienā. “Jums jāuzsver sava baltiešu identitāte, taču jābūt arī pārstāvētiem Austrumāzijā, kur pašlaik plaukst tirgi. Tā var būt jūsu zelta ādere,” sprieda Nikolass.
