Labojumi medicīniskajā kartē un dažādās liecības 0
Izmeklēšanā liela uzmanība pievērsta labojumiem medicīnas kartē. Virsmāsa N. Gudina tiesā atzina, ka sākotnējo miršanas laiku 6.20 aizkrāsojusi ar baltu korektoru un ierakstījusi 4.20, jo sajaukusi ar citu mirstošu pacientu. Turklāt vispirms tiekot glābti cilvēki, papīra darbus atliekot uz vēlāku.
Neiroķirurgs B. Kols pārņēmis maiņu no M. Strazdiņa un liecina, ka tajā dienā astoņos no rīta S. Šapala līķa nodaļā nav bijis. Savukārt Santa draugs Kaspars liecina, ka vēl desmitos līķis bijis blakusgultā. Policists D. Lācis ieradies slimnīcā ap pulksten desmitiem, un personāls paskaidrojis, ka līķis atrodoties morgā. Policists plkst. 10.25 nonācis palātā, kur līķa nav bijis.
Līķa ekspertīzē noskaidrotā šūnu reakcija liecina, ka nāve iestājusies 6 – 12 stundu laikā, tātad – nekādā gadījumā četros no rīta. Eksperte S. Skaida, analizējot alkohola noārdīšanos organismā, domā, ka Santa nāve iestājusies aptuveni piecas stundas pēc tam, kad viņš ieradies slimnīcā.
“Slimības vēsture jāraksta kā prokuroram,” tiesai norādīja eksperts E. Puķītis.
Ministru kabineta noteikumi nosaka – ja nepieciešami labojumi medicīniskajos dokumentos, obligāti jāsaglabā sākotnējie dati. Ekspertīzē konstatēts, un M. Strazdiņš atzinis, ka izrāvis vienu lapu no S. Šapala medicīniskās kartes un, nesaglabājot oriģinālu, to pārrakstījis. Ārsts stāsta, ka saturu neesot mainījis, vienkārši pārrakstījis tekstu saprotamā rokrakstā. Kā pats atzinis, tas bijis muļķīgi, jo jau tad sapratis, ka šī vēsture tiks vētīta. Par laikiem policijā jau viņš bija paziņojis. Gribējis tikai savus ierakstus padarīt salasāmus. Ja būtu vēlējies slēpt pēdas, būtu izprintējis pavisam jaunu medicīnisko karti.
Apgabaltiesas pilns spriedums vēl nav pieejams, bet pirmās instances tiesa uzskata, ka M. Strazdiņš mēģinājis slēpt faktiskos apstākļus, jo apzinājies pieļautās nepilnības, bijis neuzmanīgs, nolaidīgs, vilcinājies ar operāciju S. Šapala sakarā.
Izglābt varbūt varēja, bet…
Lai paliek uz iesaistīto cilvēku sirdsapziņas dažādās versijas par pulksteņlaikiem, kur konkrētā brīdī atradies Santis, notika vai nenotika gatavošanās operācijai, galvenais jautājums: ko eksperti saka par puiša izredzēm tikt izglābtam, ja operācija būtu veikta maksimāli ātri uzreiz pēc radioloģes slēdziena.
Principā eksperti tiesā bija vienisprātis, ka asinsizplūdums virs smadzeņu apvalka trīs centimetru biezumā ar viduslīnijas novirzi pa kreisi plus vēl balsenes skrimšļa lūzums ir ļoti smaga diagnoze, arī savlaicīga operācija neko negarantētu, bet, protams, jebkura lieka minūte situāciju tikai pasliktināja. Santa dzīvība, iespējams, tiktu glābta, taču sekas… Vienkārši runājot, bija jāatver galvaskauss un jāizsūc asinis un bojātās smadzenes.
“Smags smadzeņu bojājums. Diagnoze liecina, ka bija nospiestas galvas smadzenes. (..) Smadzeņu viela tūskas dēļ tiek iedzīta, iespiesta, apstājas asinscirkulācija, un viss beidzas. Dislokācija, sekojošā tūska ir nāves iemesls,” tā eksperts E. Puķītis.
