Briesmas pamanīja pēc gandrīz trijām stundām 0
Apskatot abus pacientus, dakteris Santim nozīmējis datortomogrāfiju, kas plkst. 1.10 arī tika veikta. Santis bijis alkohola reibumā, ar nelielu brūci virs uzacs.
“Abus puišus es norīkoju uz 26. nodaļu, kas ir aptuveni 800 metru attālumā, bet es turpināju strādāt uzņemšanas nodaļā, tur bija citi pacienti, arī iereibuši. Pēc dažādu darbu veikšanas ap pulksten 3.05 es apskatīju datortomogrāfijas attēlu, pēc kā es sapratu, ka nepieciešama steidzama operācija, jo situācija ir smaga. Tagad varu teikt, ka Santi uzreiz pēc datortomogrāfijas izdarīšanas vajadzēja gatavot operācijai, kaut gan arī tad cerības uz veiksmīgu iznākumu tāpat būtu bijušas mazas. Ja arī puisis būtu izdzīvojis, tad nebūtu vesels – labākajā gadījumā epilepsija ar personības izmaiņām,” apgabaltiesā savā pēdējā vārdā sacīja M. Strazdiņš.
“Jebkurā gadījumā laiks bija zaudēts. Devu rīkojumu sanitāriem sagatavot pacientu transportēšanai uz operācijas zāli. Iegriezos reanimācijas nodaļā, kur ārstam pateicu, lai tur būtu vieta un gatavība pacientam. Vēl bija jāatrisina virkne organizatorisku problēmu, piemēram, uz operācijas zāli jāaiznes nepieciešamie instrumenti – neiroķirurģijas operācijas zāle nestrādāja, tāpēc vajadzēja gatavot centrālo operācijas zāli, kas arī prasīja laiku. Jāorganizē operācijas brigāde. Bet ap četriem medmāsa paziņoja, ka Santis miris. To arī konstatēju, jo bija līķa agrīnie plankumi, citas pazīmes. Reanimācija nebija nepieciešama, taču formāli to veicu. Slimības vēsturē nāves laiku ierakstīju 4.20. Biju stresā. Pēc tam kopā ar sanitāri Daci iecēlām līķi ratos un viņa ar māsu to aizveda. Tālāko vairs īsti neatceros, jo bija arī citi pacienti. Ap pulksten septiņiem piezvanīju policijai,” stāsta neiroķirurgs.
