Foto: SHUTTERSTOCK

Strutene – indīgā dziedinātāja 4

Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Astrologs nosauc laiku, kad Krievija “dāvās patiesus murgus” visai Ukrainai – cilvēki sastings no šausmām
RAKSTA REDAKTORS
“9.klašu absolventiem, konkrētāk, tieši puišiem, ir liegta iespēja saņemt atestātus” – jauniešiem ir satraukums, jo var nepagūt iesniegt dokumentus nākamajā skolā
TV24
“Es esmu vispār šokēts! Tā ir čurāšana pret vēju, jo Eiropā ir citas tendences,” Rēvalda viedoklis par pagarinātu darba nedēļu
Lasīt citas ziņas

Strutene (Chelidonium majus L.) visplašāk pazīstama kā kārpu puķe. Senos laikos Latvijā pat mazi bērni, ganos iedami, cits citu dakterēja, kārpas apsmērējot ar struteņu sulu. Jā, tā nokrāsoja visas rokas, neglābjami notraipīja drēbes, toties kārpas ar laiku pazuda, rokas bija tīras. Pieaugušie, protams, zināja arī citas šā auga dziednieciskās īpašības un ar labiem panākumiem to izmantoja.

Foto: SHUTTERSTOCK
CITI ŠOBRĪD LASA

Struteņu lapiņas ir vienas no pirmajām, kas agros pavasaros izspraucas no zemes un zaļo, un tās zied līdz vēlam rudenim – līdz pirmajām salnām. Tik ilgi strutene arī ievācama. To žāvē strauji atklātā vietā vai labi vēdināmā telpā. Izžāvētai drogai jābūt dabiskā pelēkzaļā krāsā.

Raizes to atrast nesagādā, jo strutene ir plaši izplatīts augs: aug dārzos, pagalmos, grāvmalās, krūmājos. Redzot struteni plaši augam daudzviet pilsētā, pat mazītiņos zemes pleķīšos ielu malās Rīgas centrā, vienmēr atceros atziņu: ja pie mājas uzstājīgi sāk augt kāds augs, tā ir kā vēsts, ka kādam no mājiniekiem vajadzīga šā auga palīdzība. Tāpēc būsim modri – varbūt strutenes klauvējienus vērts sadzirdēt. Tikai nez vai to vajadzētu vākt pilsētā, bet labāk tīrākā vietā, zemē augošās.

Jāielāgo, ka strutene ir diezgan indīgs augs. Saindējoties ar struteni, rodas nelabums, caureja ar kolikām, vemšana. Smagākos gadījumos elpošanas centra paralīzes dēļ iznākums var būt arī letāls. Tomēr nevajag baidīties no strutenes – tā tiešām ir izcila dziedniece. Kā uzsvēris jau Paracelzs (1493–1541), viens no sava laika ievērojamākajiem zinātniekiem, visas zāles ir indes, tāpēc noteicošā ir deva. Lietojot struteni, tas strikti jāievēro.

Dziedniecībai ievāc visas auga daļas: ziedus, stublājus, saknes. Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka struteni vākt agros rītos, gaismai svīstot, jo augs satur bioloģiski aktīvas alkaloīdu grupas vielas, kas augā uzkrājas tumsā, bet dienas laikā šo vielu daudzums samazinās. Ja šo vākšanas ieteikumu papildina vēl ar citu – ka strutenes ziedi jāvāc pilnmēness laikā, 24 stundas jānotur istabas temperatūrā un dziednieciskie preparāti jāgatavo jau dilstošā mēnesī, jo tad tie esot krietni iedarbīgāki, varbūt iegūstam to visvisiedarbīgāko.

Foto: SHUTTERSTOCK

Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško: “Struteni var apstrādāt parastā veidā un no drogas pagatavot tējas izvilkumu – ņem tējkaroti žāvētu lakstu uz glāzi silta ūdens, ļauj ievilkties dažas stundas un lieto pa trešdaļai glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Taču labāki rezultāti ir, ja fermentē auga zaļo masu, jo fermentācijas procesā mazinās toksiskums un palielinās efektivitāte. Rīkojas šādi: sagriež nešļavu strutenes lakstu, izmaļ caur gaļasmašīnu, nokāš, iegūto sulu salej stikla burkā un uzliek vāku. Burku noliek tumšā, siltā vietā. Par fermentācijas procesu liecinās skābsienam līdzīga smarža. Aptuveni pēc desmit dienām rūgšanas process beidzas un saturs noslāņojas – virspusē redzams dzidrs, dzeltens šķidrums. To salej pudelēs un aizkorķē. Fermentēta strutenes sula saglabājas dzidra vairākus gadus un vienmēr palīdz, ja iedzeļ kāds kukainis un tā vieta sāk augt. Vai arī, ja ieskrāpē kaķis vai kā citādi tiek bojāta āda. Tad auduma salveti samērcē strutenes sulā un piespiež cietušajai vietai. Ja nepieciešams, pārsien. Pārsēju vajag paturēt astoņas stundas, lai arī tas jau būs izžuvis. Tad salveti samitrina un pārsien no jauna.

Reklāma
Reklāma

Ja konstatēts žultspūšļa iekaisums, žults sastrēgums, kā arī ja ir onkoloģiskas kaites, fermentētā struteņu sula lietojama pa 15–20 pilieniem divas reizes dienā, atšķaidot ar ūdeni. Strutenes preparāti lielās devās ir toksiski aknām, tāpēc nevajag izpildīt rekomendācijas, kurās tos iesaka dozēt karotēm.”

Drošības labad mājas apstākļos gatavoti preparāti sākumā jālieto mazākā devā, vēlāk to var palielināt līdz ieteiktajai, jo ar laiku organisms adaptējas – kaut gan līdz noteiktai robežai. Tāpēc, pirms sāk lietot strutenes preparātus, ieteicams konsultēties ar zinošu ārstu vai ārstu fitoterapeitu.

Dziedniece Inga Dāboliņa: “Lai struteni pareizi sagatavotu tējās, uzlējumos, jābūt ļoti uzmanīgam – jāzina precīzas receptes, nereti jādzer tikai pa noteiktam pilienu skaitam, arī lietošanas kurss ir noteikts. Pati sev sagatavošu, lietošu, bet citiem ieteikt dot neriskēju. Tāpēc vienīgais, ko iesaku, – pavasarī, kad strutene no zemes izdzinusi pirmās lapiņas, tās var pievienot pirmajiem pavasara salātiem, bet ne lielāku kā no mazā pirkstiņa gala līdz pirmajai pirkstiņa locītavai. Pietiks, ja tādu kriksi strutenes apēdīsiet trīs dienas pēc kārtas – tā izdzīs no ķermeņa gan indes, gan toksīnus. Vairāk nevajag! Bet cilvēks tak grib, lai lielāks efekts, un ēd visas desmit dienas! Tad atnāk pie manis un sūdzas – mācot nespēks, mokot slikta dūša. Ko lai tādam saku? Protams, dabūn sukas. Un ceru, ka saprot – labi, ka neēda vēl ilgāk…”

Dziedniece Inga Alunāne struteni iesaka vecuma plankumu likvidēšanai. Tāpat kā kārpas, arī šos plankumus apstrādā ar struteņu sulu. Jārēķinās, ka sākumā plankumi kļūs tumšāki un tādi būs pāris dienu, bet pēc tam izzudīs. Gan ne uz visiem laikiem – mēnešiem četriem pieciem; tas atkarīgs no organisma īpatnībām.

No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra

Foto: SHUTTERSTOCK

• Divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūlas gadījumā atveseļošanos vai ievērojamu uzlabojumu 2–3 nedēļās var panākt, katru rītu un pusdienā izdzerot 100 g struteņu tējas (tikai ne tukšā dūšā!). Tējas pagatavošanai izmanto gan svaigas, gan žāvētas lapas un saknes. Ņemot svaigas, piepilda pusi no trauka tilpuma ar sasmalcinātām lapām, saknēm, ņemot kaltētas – trešdaļu no trauka. Aplej ar verdošu ūdeni, nostādina un ļauj atdzist.

• Pret tuberkulozi. 40–60 g svaigu struteņu sakņu aplej ar 0,5 l degvīna, atstāj 7–8 dienas ievilkties. Pēc tam nokāš un lieto 2–3 reizes dienā pa tējkarotei.

• Kuņģa, zarnu, aknu sāpju gadījumā iesaka lietot struteņu tinktūru (nopērkama homeopātiskajā aptiekā) – pa 5–10 pilieniem, atšķaidītiem ar ūdeni, 2 reizes dienā.

• Pie kuņģa sāpēm, kuņģa čūlas, liesas slimībām, aknu, žultspūšļa slimībām, ādas tuberkulozes, skrofulozes, audzējiem, ēdēm, pinnēm 1 tējkaroti sasmalcinātu strutenes lakstu drogas aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties, izkāš. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā. Vai svaigu struteņu sulu lieto pa 1–2 g, iepilinot kādā augļu vai dārzeņu sulā, vai 2 tējkarotes drogas aplej ar glāzi ūdens, vāra 10 minūtes, ļauj atdzist un izkāš. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā. Ādas kaites ārīgi apmazgā ar lakstu novārījumu: pusēdamkaroti lakstu aplej ar glāzi ūdens, slēgtā traukā vāra 5 minūtes, ļauj nostāvēties 8 stundas (uz nakti). Novārījumu lieto arī apsējiem.

• Strutojošas brūces, čūlas ārīgi apmazgā ar lakstu novārījumu, pēc tam apliekamajam izmanto svaigas lapas vai lapu pulveri.

• Sievietēm biežas dzimumorgānu sēnīšu infekcijas, niezes, iekaisumu gadījumā ieteicama skalošana ar struteņu tēju, arī sulas – vienādās daļās ar olīveļļu – tamponi. Liek katru otro vakaru pirms gulētiešanas.

• Pie psoriāzes katru dienu iet vannā, kurai pievienots struteņu novārījums. Iekšķīgi šīs slimības ārstēšanai pa 10–15 pilieniem 3 reizes dienā lieto struteņu tinktūru.

• Pret blaugznām, plikgalvības gadījumā matus mazgā lakstu novārījumā.

• Kā nomierinošu līdzekli pie nervu slimībām, reimatisma, podagras, ekzēmām, locītavu sāpēm, menstruāciju regulēšanai iesaka lietot homeopātiskajā aptiekā nopērkamo struteņu tinktūru: pa 10 pilieniem 2–3 reizes dienā. Vai sagatavo sakņu novārījumu (lielisks diurētisks līdzeklis, kas no organisma izvada sārņus un nogulsnējumus): ēdamkaroti sasmalcinātu sausu sakņu drogas vai 30 g svaigu sasmalcinātu sakņu aplej ar 400 g piena (vēlams īsta lauku piena), vāra, līdz palikusi puse daudzuma. Tad saknes samaisa putrā un turpina vārīt vēl 10–15 minūtes. Atlikušo gatavo masu izspiež caur audumu – tiek iegūts piena novārījums. Biezumiem uzlej 1 glāzi ūdens, vāra, līdz palikusi puse daudzuma, izkāš. Iegūto šķidrumu pielej pie piena novārījuma. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 4–5 reizes dienā.

• Vēža agrīnā stadijā, pēc audzēju operācijām ar metastāzēm (pirms tam obligāti jākonsultējas ar ārstu!) 30 g sausu lakstu aplej ar puslitru ūdens, karsē līdz viršanai. Ļauj ievilkties, līdz atdziest. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā. Profilakses nolūkā šo uzlējumu lieto 2–3 dienas mēnesī.

Interesanti

Viduslaikos struteni ierindoja svēto augu sarakstā – tai piedēvēja uzvaru nesošu enerģētiku.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.