Strupišs nenākšot ar cirvi un izkapti. Vai Augstāko tiesu gaida pārmaiņas 1
Augstākās tiesas (AT) plēnums ar balsu vairākumu par piemērotāko kandidātu AT priekšsēdētāja amatam atzina AT Civillietu departamenta priekšsēdētāju Aigaru Strupišu.
Viņš tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā, kur deputāti par kandidātu atšķirībā no iepriekšējām reizēm balsos atklāti.
Pašreizējā AT priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilnvaru laiks beidzas 15. jūnijā, tāpēc bija noteikts, ka līdz 16. martam AT senatoriem ir jāizvirza jauns kandidāts.
Strupišu kā labāko kandidātu akceptēja arī Tieslietu padome, kuras sastāvā ir ne tikai tiesu varas pārstāvji, bet arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Brīdī, kad tas notika, Jurašs par komisijas vadītāju vēl nebija apstiprināts, bet Juta Strīķe, kura vadīja komisiju, bija devusies mūžībā.
Tieslietu ministrs gan visai kritiski izteicies, ka tas neesot labi, ka uz AT priekšsēdētāja amatu pretendējot tikai viens kandidāts, turklāt tas notiekot laikā, kad sabiedrības un mediju iesaiste šajā procesā esot stipri apgrūtināta.
Turpretī AT Administratīvā departamenta senatore Jautrīte Briede plēnumā uzsvēra, ka
pie viena kandidāta tiesneši paliek tāpēc, ka neredzot labāku un ka konkurences dēļ nevarot radīt mākslīgu konkurenci.
Strupišs kolēģu cieņu un augsto novērtējumu iemantojis ar savu stingro nostāju, ka tiesu sistēma nedrīkst atrasties pabērna lomā, kā arī augstajām prasībām pret tiesnešu profesionālo līmeni.
A. Strupišs: “Grūti pateikt, kā šis skatījums ir izveidojies no politiķu puses, bet no tiesas puses (par to esmu pārliecinājies, runājot ar kolēģiem, kuri sistēmā ir divdesmit, trīsdesmit gadus) ir radies iespaids, ka izpildvara un likumdevējvara uz tiesu skatās kā uz ierēdniecību – uz tādu savdabīgu, īpatnēju ierēdniecību, kura it kā ir neatkarīga, bet kaut kādā mērā pakļauta Tieslietu ministrijai. (..)
Kad pirms pieciem gadiem atnācu uz tiesu un teicu kolēģiem, kuri gadu desmitus šeit strādājuši, – darām kaut ko, mēģinām, izdarām to un to, biju pārsteigts, kad man atbildēja: nē, kāda jēga, tāpat tas tiks norakts.
Tāda pieredze bijusi gadu desmitus gan sadarbībā ar izpildvaru, gan sadarbībā ar likumdevējvaru. To, ka tie diemžēl nav tukši vārdi, apliecina, piemēram, epopeja ar tiesnešu atlīdzības jautājumu.
Vajadzēja divus Satversmes tiesas spriedumus, lai vispār kaut kas sāktu kustēties. Nav garantijas, ka arī šie divi palīdzēs, jāskatās, pie kāda rezultāta nonāks izpildvara.”
Strupišs uzskata, ka šobrīd problēma ir tā, ka tiesu sistēma pie likumdevēja budžeta jautājumos tiekot tikai caur Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju jeb tikai caur izpildvaru.
“Manuprāt, pareizais modelis būtu, ka arī tiesai ir tiešā izeja uz likumdevēju ar savu budžeta pieprasījumu,” norāda AT priekšsēdētāja amata kandidāts.
Viņš uzskata, ka šo procesu varot veicināt Tiesu administrācijas nonākšana Tieslietu padomes sastāvā. Patlaban tā atrodas tieslietu ministra padotībā, un viens no tās uzdevumiem ir plānot tiesu budžetu.
Par savu darba stilu Strupišs teic, ka “nenāku ar cirvi un izkapti”. Viss tikšot darīts, uzklausot viedokļus.
Strupišs ir apņēmības pilns panākt, lai kvalitatīvāki kļūtu zemāko instanču tiesu spriedumi. Jau kandidējot uz Civillietu departamenta priekšsēdētāja amatu pirms pusotra gada, viņš uzsvēra, ka Senāta darbu lielā mērā neefektīvu padarot tas, ka esot pārāk daudz nekvalitatīvu zemāko instanču tiesu spriedumu.
Panākt to tikai caur kasāciju, respektīvi, caur spriedumu atcelšanu un nosūtīšanu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai, protams, varot, bet tas esot lēns ilgtermiņa risinājums. Strupišs uzskata, ka ir pieejami ātrāki un efektīvāki risinājumi. Tiesnešu semināri līdz šim esot bijuši pārāk teorētiski, tajos ir jāpilnveido tiesneša aroda praktiskie jautājumi.
“Ir jādomā, kā šo apmācību padarīt – negribu pateikt pārāk spēcīgi – par obligātu, bet tomēr par obligātu. Jo, kā rāda prakse, un to saka praktiski visi mani kolēģi un arī citi tiesneši, kas lasa lekcijas mācību centrā, – tie tiesneši, kuriem būtu jāapmeklē šīs nodarbības, uz tām nenāk,” saviem kolēģiem plēnumā sacīja AT priekšsēdētāja amata kandidāts.
Strupišs, uzskaitot iemeslus, kāpēc atsevišķas lietas ieilgst, norādīja, ka, no vienas puses, tā esot kombinācija starp procesa neefektivitāti, likumiem, kuros noteikti daudz kas esot uzlabojums, bet, no otras puses, “tā ir tiesnešu neizlēmība un kaut kāda savā ziņā mīkstčaulība, pakļaujoties nelabticīgiem lietas dalībniekiem”.
Lai gan Strupišam gribētos paplašināt tiesnešu atbalsta personālu – analītisko padomnieku un palīgu skaitu, viņš šaubās, vai tuvākajā laikā tas būs iespējams. “Ja man jāsaka, kāds ir mans pirmā gada darba plāns šajos apstākļos, kad ir Covid-19 pandēmija, tad atbildēšu – noturēt to, kas šobrīd ir, un iespēju robežās turpināt iesākto attiecībā uz tiesnešu izglītošanu. Un tad skatāmies, kas notiek ar tiesu budžetu,” skaidro Strupišs.
Viņš uzsver, ka nekandidējot uz AT priekšsēdētāja amatu no pozīcijas, ka viss ir slikti un kaut kas ir radikāli jāmaina, ka “jāšu baltā zirgā, noniecinot visu iepriekš izdarīto”.
Tomēr jātiecas, lai uzticība tiesām būtu augstāka.
Vizītkarte. Aigars Strupišs
* Dzimis 1967. gada 29. martā Viļānos.
* 1990. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.
* 1991. gadā stažējies Orhūsas universitātē Dānijā, 1992.–1993. gadā viespētnieks Oslo universitātē un Norvēģijas Zinātņu akadēmijā.
* 1990. g. Rīgas komercskolas lektors. Kopš 1992. g. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors.
* 1994.–1998. g. sociāli ekonomisko pētījumu centra “Latvija” izpilddirektors.
* 1996.–1999. gadā juridisko un biznesa konsultāciju institūta “Latvija” Projektu centra vadītājs.
* 1998.–2000. g. vadošais eksperts vairākos Eiropas Savienības PHARE projektos.
* 2000.–2014. gadā SIA “A.Strupiša juridiskais birojs” vadītājs.
* No 2014. g. Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis.
* No 2018. g. Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs.
Saeimas deputāti: Gribēsim dzirdēt nākotnes redzējumu
Andrejs Judins (“Vienotība”), Saeimas deputāts, Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs: “Šis nav gadījums, kad deputāti var izvirzīt savu kandidātu.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam kandidātu izvirza paši tiesneši. Deputātiem ir iespēja vai nu atbalstīt, vai noraidīt. Bet, lai noraidītu, ir jābūt spēcīgiem argumentiem. Neesmu dzirdējis, ka kādam deputātam tādi būtu.
Daži uzskata, ka varētu būt labāks kandidāts. Bet tad ir jautājums: kur ir tas labākais kandidāts? Pat ja identificētu to labāko, bet viņš taču nav kandidāts, jo AT plēnums viņu nevirza. Es nedomāju, ka, vērtējot Aigaru Strupišu Saeimā, radīsies kādi sarežģījumi.”
Juris Jurašs (JKP), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs: “Tas ir tikai normāli, ka visas Saeimas frakcijas vēlēsies iepazīties ar Strupiša kungu, lai uzzinātu, kā viņš gatavojas pilnveidot Augstākās tiesas darbu.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijā ir deputāti, kuri nav saistīti ar juridiskām aprindām, viņiem nav priekšstata par Strupiša kungu, tāpēc viņi vēlas detalizētāk uzzināt par viņa līdzšinējo darbu un nākotnes redzējumu. Arī citās frakcijās daudzi deputāti par to nav informēti.
Strādājot par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, esmu ticies ar Strupiša kungu, nācies arī nedaudz diskutēt ar viņu. Bet, tā kā esmu bijis daudz vairāk saistīts ar krimināllietām, nevis civillietām, tad noteikti arī man būs ne mazums jautājumu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam.”
