Egils Līcītis: Strupišs nāk ar platu atvēzienu, jo dimbā esam ar to, ko tiesneši savā ķēķī ievārījuši 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kolēģu, Tieslietu padomes, saeimiešu tikpat kā simtprocentīgi atbalstīts, Tiesu pils granīta namā ierodas jauns pārvaldnieks, Augstākās Tiesas (AT) priekšsēdētāja tronī kāpj AT Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs. No Viļāniem.
Šis 3 metrus garais vīrs nāk ar atvēzienu, dūrēm kā veseriem, bliežamiem uz sistēmas laktas, aicināts darīt galu nekārtībām tiesu varā.
Jo dimbā esam ar to, ko tiesneši savā ķēķī ievārījuši.
Daudzreiz, Jūsu Godībām spriedumu nolasot, izraudzītais soda mērs, patiesība pēdējā instancē, licis klātesošo redzokļiem izsprāgt no ierastajām orbītām pārsteigumā par spriedēju nekompetenci un pierādījumu izsvēršanu par labu tikai vienai pusei.
Nereti šķita, ka tiesnesis savā rezumē maz skatījies kādos kodeksos un nav ar pirkstu vilcis līdzi likuma normām, bet izticis, kā mācēdams, aicinot talkā pie sprieduma rakstīšanas vien pudeli viskija. Arī ārpus tiesas zāles skatītāji netika gudri, vai par prāvas iznākumu plīst pušu no smiekliem vai raudāt gaužas asaras, bet karstasinīgākie draudēja iet un “apgāzt Bičkovičam to būdu”.
Tā bija, ka vecās priekšniecības, aizejošā AT vadītāja Ivara Bičkoviča varas periodā viņa saimes ļaudis bij raduši sabiedrības sašutuma un pārmetumu krusu pārlaist klusuciešot, nodurtām acīm pētot modīgo dāmu puszābaciņu un vīriešu lakkurpju purngalus, izliekoties, ka tās nav tiesnešu varžacis, kam uzmīts. Arī Bičkovičs kasīja pakausi, braucīja vēderu, ka tas sāpētu – nekur nedrīkstot iejaukties, tiesnešiem esot jābūt tik neatkarīgiem, cik var būt.
Tā cilvēki vīnsarkanās mantijās savulaik norija krupi, kad Vaira Vīķe-Freiberga aicināja patīrīt rindas no korumpantiem, tā atbildēja ar klusuciešanu, kad prezidents Andris Bērziņš vedināja juridiskos asumus, tiesu lietu mēslu vešanu atstāt tam piemērotākās stiprā dzimuma rokās, atzīdams tiesu varu par daudz rozā, pārāk blondu.
Jaunais AT priekšsēdētājs intervēts apstiprina to, kas mums jau agrāk bija šķitis, ka daudzi tiesneši ir tikko nokāpuši no traktora,
paņemti no arkla, atrasti kurpniekdarbnīcās, noformēti arodā no mazkustīgu kancelejistu un tiesu namu apkalpotāju aprindām. Nav sagatavoti iet uz katedru un spriest tiesu likumīgi, taisnīgi, uz veselo saprātu dibināti.
Tāpēc Strupišs par galveno uzdevumu izvirza Viņu Godību apmācību, sūtīšanu kursos un citos kvalifikācijas celšanai vitāli nepieciešamos pasākumos. Tā nedrīkstot palikt, ka tiesnesis lemšanā vadās “pēc izjūtas”, spriedumu taisa, gaisā pamezdams monētu, un atkarībā no politiskā barometra rādījumiem.
Tiesnesim nav jābūt kinozvaigznei, bet gan spējīgam saprotami izstāstīt par savu vērtējumu – kādēļ pieņemts taisni tāds? Lai lemtu taisnīgi, vajadzīgs liels miers, aukstasinība, loģika, pareiza elpošana, zināšanas un iespēja paskatīties pēc pieredzes tiesnešu rokasgrāmatā.
Tiesu varas nesabiedriskums tiks likvidēts, tiesnešiem jākļūst atvērtākiem komunikācijai ar sabiedrību – tā sola viļānietis. No Aigara Strupiša sagaida lielas lietas, galvenām kārtām to, lai viņš amata augstumos atjauno tiesas neaptraipītu reputāciju un dilstošo uzticību trešajai varai.
Lai noziedzniekus tiesu namos vairs nesagaida ar siltiem skatiem un mīļiem vārdiem, kā to nācās piedzīvot agrāk,
kad personas, kuras bija pelnījušas, ka tām uzlaiž pa pēdām ģenerālprokuroru, notiesā un iemet aiz restēm vai nodod bendes rokās, pēc maza, garšīga procesiņa palaiž brīvē, ja ne ievieto Slavas zālē.
AT priekšsēdētājam sāp, ka ganāmā pulkā tiesnešu stāvoklis ir tāds, ka ar esošo algu nevar ne kārtīgi pieēsties, ne pienācīgi tērpties, lai ar viņu tikties nebūtu uzskatāms par piedauzību. Bieži vien par valsts līdzekļiem pašūtais talārs ir vienīgais glītais apģērba gabals tiesneša garderobē. Jau 30 gadu vecumā pirmās instances soģim jāpelna 2000 eiro uz rokas, lai pašam nav jāpārtiek no sausa maizes kumosa, lai bērni no izsalkuma negaudotu kā vilcēni.
Pats Strupišs anonsējis sevi par uzskatos konservatīvu cilvēku. Viņa aizraušanās kā jau katram vīriešu kārtas cilvēkam, kurš nav taisīts no malkas pagales, – sievietes, vīns, kārtis un laba maltīte ēdināšanas punktos. Ja Strupišs nesaņemtu nozīmējumu amatam Augstākajā Tiesā, viņš ar specializāciju komerctiesībās prastu atšķetināt tādas lietas, kurās pats sers Arturs Konans Doils kāju nolauztu, piemēram, vēsā mierā nokārtotu un ierāmētu juridiskos ietvaros tik komplicētu būšanu kā breksitu.
