Struktūrfondu līdzekļu izmantošana Latvijā – pārāk tūļīga 9
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība pagājušajā nedēļā konstatēja, ka pastāv būtiski riski Eiropas Savienības (ES) fondu un ES Atveseļošanas fonda (AF) investīciju plāna izpildē. Ja šo tendenci neizdosies lauzt, tad iespējama būtiska negatīva ietekme uz valsts budžetu – tā secināts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā.
Situācija ar ES fondu 2014.–2020. gada izmantošanas periodu ir samērā labvēlīga – šim fondu periodam 2023. gads ir pēdējo projektu pabeigšanas un atskaišu iesniegšanas gads. Līdz šī gada sākumam īstenošanas procesā bija 2426 ES fondu projekti par gandrīz visu Latvijai pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu – 4,6 miljardiem eiro. Tajā skaitā pabeigti ir vairāk nekā puse projektu par 1,494 miljardiem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3,47 miljardi eiro, kas ir 74,7% no kopējā ES piešķīruma Latvijai. Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas saņemts gandrīz 3,1 miljards eiro, kas ir vairāk nekā puse no iepriekšējā plānošanas periodā pieejamā finansējuma.
Ar šiem līdzekļiem, piemēram, modernizēta Nacionālā mākslu vidusskola, pārbūvējot mākslas, foto un multimediju dizaina klases; atklāts Kauguru parks, kurā izbūvētas jauniešu un sabiedrisko pakalpojumu ēkas, veikta parka infrastruktūras izbūve; veikti siltināšanas pasākumi un nepieciešamie remonti Valsts sociālās aprūpes centrā “Zemgale”. Tāpat tikai pērnajā decembrī vien 51,5 miljoni eiro ieguldīti Covid-19 seku mazināšanas pasākumos, 20,5 miljoni – sociālās atstumtības un nabadzības pārvarēšanas pasākumos, bet 14,2 miljoni – izglītībā.
Tas nav pieļaujams
Toties ar ES struktūrfondu jauno, 2021.–2027. gada, izmantošanas periodu ir vērojamas problēmas. Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja ES kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam, noslēdzot plānošanas un investīciju stratēģijas izvēles posmu un dodot zaļo gaismu 4,3 miljardu eiro ES fondu finansējuma ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Esam paspējuši apstiprināt 14 investīciju konkursu projektu vērtēšanas kritērijus, kas apspriesti ar sociālajiem partneriem. Pirmās projektu atlases plānots izsludināt jau tuvākajā laikā tādās jomās kā veselības veicināšana un slimību profilakse, veselības infrastruktūras attīstība, atbalsta pasākumi jaunajiem pedagogiem pirmajā gadā pēc kvalifikācijas iegūšanas, profesionālās izglītības attīstība, sociālās jomas sistēmu un darbinieku kapacitātes celšanas pasākumi, kā arī pasākumi, kas mērķēti uz sociālo iekļaušanu. Papildus nozaru ministrijas šogad plāno izstrādāt projektu atlases kritērijus 106 projektu atlašu sākšanai par trim miljardiem eiro. Neskatoties uz to, indikatīvās budžeta izdevumu prognozes norāda uz kritiski zemu jauno investīciju uzsākšanas un īstenošanas tempu – iestādes prognozē maksājumus projektos vien par pusi no 2023. gada budžeta likumā pieejamiem 200 miljoniem eiro. Tādējādi budžeta neizpilde un neizmantotas iespējas 2023. gadā būtu 95 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens valdības sēdē norādīja, ka šādas prognozes jau gada sākumā un situācija kopumā nav pieļaujama. Jāpiebilst, ka vēsturiski lielākie ES līdzfinansētie izdevumi ir plānoti tieši no 2023. līdz 2026. gadam, nespēšana izmantot šos līdzekļus radīs būtiskus robus valsts budžetā un tautsaimniecības attīstībā kopumā – tiek pavisam atklāti atzīts, ka dažādu ES fondu līdzekļi ir galvenā un svarīgākā Latvijas tautsaimniecības attīstības un modernizācijas svira.
Kavējumu skaits aug
Līdzīga situācija veidojas ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) 1,82 miljardu eiro izmantošanu. Finanšu ministrija norāda, ka šogad iestādēm būtu pastiprināti jāfokusējas uz ANM plānā noteikto 49 rādītāju sasniegšanu, lai Latvija jau šī gada otrajā pusē varētu EK iesniegt nākamo un apjomīgāko maksājuma pieprasījumu 438 miljonu eiro saņemšanai. Tomēr informācija no dažādām iestādēm liecina, ka līdz janvāra beigām bija izpildīti tikai 25 jeb puse no nepieciešamā. Šajā sakarā FM ir konstatējusi pieaugošus riskus ANM 2022. gada rādītāju izpildē – iepriekš bija pazīmes, ka varētu kavēties trīs rādītāju sasniegšana, bet tagad iestādes ziņo jau par 12 šādiem gadījumiem. Tāpat iestāžu sniegtie komentāri un skaidrojumi par kavējumiem un prognozētiem izpildes termiņiem norāda uz iespējamību, ka atsevišķi ANM rādītāji varētu tikt izpildīti tikai šī gada pēdējā ceturksnī, bet tas nozīmē, ka Latvija šī gada otrajā pusgadā nespēs iesniegt nākamo maksājuma pieprasījumu un šīs naudas ienākšana arī būtiski aizkavēsies. Tādēļ FM sāk drusku nervozēt par situāciju un norāda, ka paralēli kavēto 2022. gada rādītāju izpildei iestādēm jānodrošina arī ANM plānā noteikto 2023. gada rādītāju izpilde, lai Latvija nākamgad varētu iesniegt EK jau trešo maksājuma pieprasījumu un saņemt nākamo maksājumu 365 miljonus eiro. Kā veicas ar ANM līdzekļu apguvi, raksturo kāds daiļrunīgs skaitlis – pagaidām izmantots vien 1% no ANM ietvaros pieejamajiem līdzekļiem.
“Latvijas ekonomikas transformācijai un iedzīvotāju labklājības sekmēšanai šogad ir pieejams ES fondu un Atveseļošanas un noturības fonda kopējais finansējums 1,3 miljardu eiro apmērā. Tādēļ visām ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir vitāli svarīgi mobilizēt resursus, lai varētu nekavējoties uzsākt jaunā ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Kopumā, skatot abu plānošanas periodu ES fondu programmu un ANM plāna ieviešanai paredzēto valsts budžeta izdevumu izpildi, Finanšu ministrija secinājusi, ka 2022. gadā bija kritiski nepietiekams veikto investīciju apjoms, salīdzinot ar budžeta likumā iekļautajām prognozēm – izpilde vien 52,6% no plānotā jeb 618 miljoni eiro.
Lai glābtu situāciju un paātrinātu valsts iestāžu darbu šajā jomā, jau šī gada janvārī organizētas vairākas sanāksmes. Tomēr FM uzsver, ka joprojām atsevišķās nozarēs – īpaši Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas pārziņā esošās investīciju jomās – iestādes līdz šim vēl nav radušas pietiekami labus risinājumus, lai 2023. gadā jau tiktu veikti budžeta izdevumi investīcijām vismaz proporcionāli ES fondu piešķīruma sadalījumam programmā, kā paredzēts budžeta likumā. Tādēļ Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai un šo faktu publiskošana sabiedrībai būtu jāuztver kā pātagas cirtiens visiem tūļām.
