Struberga: “Mēs nedrīkstam sevi atkal iemest ilūzijā, ka Putins ir vienīgā problēma” 55
Rīgas konferencē šogad notika diskusija par Krievijas nākotni – vai tā ir iespējama un kāda tā ir iespējama bez Putina. Šogad diskusijā piedalījušies cilvēki, kuri ir vai nu bēguši no Krievijas vai ilgstoši pētījuši Krieviju.
TV24 raidījumā “Globuss” vairāk par atziņām no konferences un pašas pārdomām dalījusies Sigita Struberga, Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, LU Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece.
“Tas Rietumiem deva iespēju vēlreiz pārdomāt savas attieksmes attiecībā uz to, ko tad mēs nolasām no Krievijas uzvedības.”
Jāatceras gan, ka Putina reakcija un uzvedība nav visas Krievijas reakcija, lai gan tieši Putins visbiežāk no visiem savus komentārus ir sniedzi publiskajā telpā.
“Mēs nedrīkstam sevi atkal iemest ne tikai apcerīgā domāšanā, bet arī tādā ilūzijā, ka Putins ir vienīgā problēma. Patiesībā problēma ir tajā, ka visa Krievijas sabiedrība atbalsta.”
Nesen esot iznācis arī “The New York Times” raksts, kurā secināts, ka visa Krievija labi apzinoties, kas notiek Ukrainā. “Tas nav tikai Putina karš, lai arī diplomātiski ir pierasts, ka mēs to tā saucam, jo tā ir korektāk, bet faktiski tas ir Krievijas sabiedrības karš pret Ukrainu.
Tāpat raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs uzdevis jautājumu, kas no Eiropas puses nolems tālāko situāciju, iespējamās sarunas. Vai tiešām Beļģija un Brisele bez Kijivas?
“Nē, noteikti nē. Tas ir tas, ko arī Baltijas valstis un Polija mēģina runāt un stāstīt, atgādināt Rietumiem, ka bez Kijivas to nevar darīt. Vienlaikus, protams, ir jāatzīst, ka Rietumos pastāv dažādas interpretācijas par to, ko tad nozīmētu Krievijas sakāve.”
“Tieši tāpēc dubultā nozīmīgi ir aicināt Krievijas ekspertus, kas atgādina un stāsta par to, ka Krievijas sakāve šajā gadījumā nevar būt tikai Krievijas karaspēka atvilkšana līdz tām robežām, kas atradās pirms 24. februāra.”
“ILgtermiņā domājot par to, lai novērstu Krievijas kā agresorvalsts tālāku agresiju Eiropas teritorijā, ir vajadzīgs kas krietni vairāk.”
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
