Strops viedtelefonā: latviešu izgurojums atviegols dzīvi biškopjiem 5
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunuzņēmums “BeeSage” radījis programmatūru un ierīces, tostarp viedos svarus, kas biteniekam palīdz novērtēt bišu saimes spēku, uzlabot darba procesu, kā arī palielināt medus ražu par 10%.
Viss sākās pirms diviem gadiem “TechChill” un “Latvijas mobilais telefons” organizētajā ideju maratonā jeb hakatonā, kur Rū Vikmanis sastapa elektronikas inženieri Ģirtu Kaģi un 36 stundās uzblieza pirmo prototipu, iegūstot pirmo vietu gan žūrijas, gan dalībnieku balsojumā.
Rū bija tikko atgriezies Rīgā un sācis gaitas IT sfērā, pēc desmit gadu pašnodarbināta fitnesa trenera karjeras Londonā apgūstot programmēšanas pamatus. Savukārt Ģirts pēc pieciem gadiem Elektronikas un datorzinātņu institūtā sapratis, ka laiks darīt “kaut ko savu”. Abus vienoja interese par vides aizsardzību, turklāt Ģirta tēva pieredze biškopībā noveda pie domas, ka šajā sfērā ir interesantas, ar tehnoloģijām risināma problēmas. Iznākumā radīta programmatūra un ierīces, piemēram, viedie bišu svari un bišu pārraudzības sistēma.
Visu pasaka priekšā
Uz jautājumu, kāpēc biteniekam būtu vajadzīga šāda sistēma un svari, R. Vikmanis stāsta, ka ieguvums būs jūtami uzlabots darba process un attiecīgi – lielāka medus raža. “Kā teica Vinnijs Pūks, ar bitēm nekad neko nevar zināt. Mēs dodam iespēju pārliecināties, ka var gan zināt, izmantojot reāllaika datus. Biškopība ir ļoti tradicionāla sfēra, kur gadu desmitiem bijis maz izmaiņu. Zināšanas tiek uzkrātas, tās nododot no paaudzes paaudzē, bet viedokļi dalās, jo praktiskie rezultāti ne vienmēr tiek dokumentēti.
“BeeSage” viedie stropa svari palīdz uzlabot darba procesus un palielināt medus ražu. Tie informē biškopi par galveno ienesuma laiku bišu aktīvajā sezonā, jo augi nezied precīzi pēc kalendāra, īpaši mainīgajos klimata apstākļos. Svari dod iespēju biškopim reaģēt laikus, lai nepalaistu garām dabas dotās iespējas, kas notiek tikai vienu līdz trīs reizes sezonā. “BeeSage” sistēma pasaka priekšā, vai ir ienesums. Kā rāda pirmo klientu pieredze, sistēma palīdz samazināt dravu apmeklējumu skaitu un palielināt ienesumu pat par 10–20%,” stāsta R. Vikmanis.
Pirmā “BeeSage” radītā ierīce ir viedie stropa svari, jo pēc konsultācijām ar biškopjiem secināts, ka tieši pēc svaru datiem ir vislielākais pieprasījums. Tiesa, līdzīgi risinājumi pasaules tirgū jau ir, taču lietošanas ērtības klibo. “Dzirdējām kuriozu stāstu no viena mūsu padomdevēja, kā trīs inženieri trīs dienas nesekmīgi centās palaist Āzijā iegādātos svarus. Mēs ar savu tehnoloģiju esam panākuši, ka svarus var likt zem stropa uzreiz pēc izpakošanas, biškopim nevajag palīgus uzstādīšanas procesā.
Atnāk e-pasts ar saiti video lietošanas instrukcijai, un pēc reģistrēšanās portālā datus var aplūkot lietotāja panelī. Arī pārējās sistēmas ierīces tiek pieslēgtas portālam, lai attiecīgo informāciju var redzēt pārlūkā datorā vai viedtelefonā. Vairākus svarus vienā novietnē biškopji liek, piemēram, lai identificētu vājākas saimes. Ja svarus izmanto ar vidēju vai spēcīgu saimi, var prognozēt ienesumu arī pārējām saimēm. Lielākoties biškopji dravo vairākās novietnēs un tieši rezultātu salīdzināšana var sniegt vislabāko priekšstatu par kopējo ienesumu.”
Jautāts, vai sistēma brīdina arī par medus zagļiem, tostarp lāčiem, uzņēmējs atzīst – šāds risinājums būs tuvākajā laikā. “Jau drīzumā svariem un sensoru iekārtai pievienosim funkcionalitāti, kas palīdzēs arī šajā aspektā. Ja būs pieprasījums, nākotnē izstrādāsim arī izsekotāju, lai ļautu atrast nozagtus stropus.”
Arī te pusvadītāju krīze
Smagākā problēma pagājušā gada izskaņā bija arī citas nozares piemeklējusi pusvadītāju piegādes krīze. “Uz laiku nācās “bodi taisīt ciet”, jo nebija iespējams iegādāties attiecīgās detaļas. Piegājām radoši un izstrādājām jaunu viedo stropa svaru versiju, kas atrisināja ar piegādes ķēdi saistītās klapatas.
Šobrīd koncentrējamies uz jaunas funkcionalitātes ieviešanu pirms sezonas sākuma, kā arī sensoru iekārtas izstrādi. Esam neliels kolektīvs, un trūkst resursu, jo aparatūras izstrāde ir piņķerīga lieta, kas prasa ilgstošu testēšanu. Tūlīt gan būsim to pārvarējuši caur investīciju piesaisti un varēsim palielināt kapacitāti,” stāsta R. Vikmanis.
“BeeSage” ražotne atrodas Mārupē, tajā darbojas trīs inženieri. Tuvākā mēneša laikā uzņēmums meklēs ražošanas operatoru, tādēļ labprāt uzklausītu cilvēkus ar attiecīgu pieredzi vai kvalifikāciju. Kopumā attiecīgu specialistu trūkst, tādēļ valstij būtu jāliek uzsvars uz STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomu, uzskata Vikmanis. “Skolēnos jārada interese par to visu jau kopš mazotnes, jo Latvijai ir potenciāls pierādīt sevi šajā sfērā arī starptautiski.”
Digitālais nomads
Pagājušajā sezonā uzņēmums koncentrējās uz Latvijas tirgu, taču bijis arī interesants pilotprojekts Bulgārijā trīs paaudžu biškopības saimniecībā, par kuru uzņēmuši arī īsfilmu. “Bet šogad sāksim eksportu Baltijā un Eiropā. Iespēju ir ļoti daudz. Par spīti pandēmijai pērn tirgus apgūšanas nolūkos izbraukāju deviņas valstis. Dažās no tām ir liela interese par mūsu tehnoloģiju. Lai to realizētu, daudz jāpaveic, bet ir dažas lieliskas iespējas, kas palīdzēs atsperties. Neko konkrētāk vēl nedrīkstu teikt, bet jaunumiem vislabāk sekot mūsu sociālo mediju lapās,” stāsta R. Vikmanis.
Viņš arī atzīst, ka inovatīviem uzņēmumiem attālinātā biznesa vadīšana ir izteikta tendence.
“Mums sagadīšanās dēļ viss sākās tieši pirms pandēmijas, bet jau līdz tam bijām strādājuši attālināti citos projektos. Satiekamies dzīvē ik pa laikam, bet reāli tas nav nepieciešams. Galvenais ir izvēlēties pareizos komunikācijas kanālus un konsekventi šo procesu vadīt.
Lai saliedētu komandu, svarīgi sarīkot kādu sociālu pasākumu, bet kopumā negatīvus aspektus redzu ļoti maz, ja visiem ir pareizā attieksme pret darbu un kopīgs mērķis. Pats esmu bijis “digitāls nomads” bez pastāvīgas dzīvesvietas jau kopš augusta un kādu laiku plānoju tā arī turpināt. “BeeSage” ir mana dzīve septiņas dienas nedēļā, un apgrozos tur, kur redzu konkrētas iespējas uzņēmumam.
Runājot par Latvijas biznesa vidi kopumā, diemžēl tā šķiet diezgan vecmodīga. Vajadzētu vairāk līdzekļus piesaistīt jaunuzņēmumu kopienas attīstībai. Latvijā gan ir arī pozitīvi aspekti, piemēram, “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums” mums ļoti palīdzējis. Bez tā būtu grūti tikt galā ar nodokļu slogu. Birokrātijas līmenis pamazām samazinās, un vismaz visu var kārtot attālināti ar e-parakstu. Jāuzslavē arī LIAA kā fantastiska organizācija, kas tiešām dara visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijas jaunuzņēmumiem atsperties.”
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Starts – “TecChill” hakatonā 2020. g. februārī, idejas īstenošanai maijā reģistrēta SIA “BeeSage”.
Dīgsts
Pieteikšanās “Buildit’” akselerācijas programmā, seko mācības Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta “Climate-KIC Accelerator”. Izstrādāti viedie bišu stropu svari.
Augļi
Procesā. Notiek sensoru iekārtu izstrāde, šogad plānots sākt eksportu. Mērķis ieņemt vadošu lomu bišu uzraudzības tehnoloģiju nišā un strādāt bioloģisko daudzveidību attīstošajā lauksaimniecībā.
VĒRTĒJUMS: Būs jākonkurē ar cenu
Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis: “Tehnoloģijas biškopībā ienāk samērā kūtri, cilvēki ir jāiekustina, tādēļ noteikti ļoti pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijas IT speciālisti sākuši darīt šo darbu.
Šādas iekārtas lielākoties interesē profesionālus biškopjus, kuru mums nav tik ļoti daudz, līdz ar to pieņemu, ka “BeeSage” gatavojas strādāt ārpus Latvijas. Bet jārēķinās, ka bišu monitoringa sistēma nav gluži jauna lieta, ar to Eiropā nodarbojas vairākas kompānijas, līdz ar to uzņēmumu sagaida smags darbs tirgus iekarošanā, piedāvājot kaut ko citādāku nekā citi. Konkurence nosaka arī cenu. Agrāk šādi mērījumi bija dārgi, vismaz virs 1000 eiro, bet patlaban uzņēmumi cenšas konkurēt ar cenu, samazinot izmaksas, tādēļ iekārtas šobrīd maksā ap 400 eiro. Jaunajiem tirgus dalībniekiem cenu aspekts būs ļoti svarīgs un jāraugās, lai iekārtas būtu pieejamākas biškopjiem.
