“Kopš strādāju dravā, bronhiālā astma man vairs problēmas nesagādā!” Maruta stāsta, ka strops ir īsts dabas doktorāts 1
Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bites ir kukaiņi, no kuriem jābaidās un jāturas tālāk – tā droši vien domā ne viens vien. Un tā savulaik šķitis arī neiroloģei, biškopei un apiterapeitei Marutai Solvitai Naudiņai, taču, tā kā vecāki turējuši bites, pamazām, viņiem dravā palīdzot, ar bitēm sākusi saprasties.
Stimuls, kas pamudināja interesēties, kas tad tajos bišu stropos ir tik īpašs, bijis pavisam personisks – kad pie bitēm pavadīts arvien vairāk laika, Maruta Solvita manījusi, ka pāriet bronhiālās astmas lēkmes. Sākusi padziļināti mācīties biškopību un paralēli interesējusies arī par apiterapiju. Nepagājis ilgs laiks, kad kādā grāmatā par apiterapiju viņa uzgājusi arī rakstu par bronhiālās astmas ārstēšanu ar stropa gaisu, kas apstiprināja pašas novēroto kopsakarību.
“Stropa gaisā ir bišu indes, vaska, medus, propolisa izgarojumi. Tas ārstē dažādas plaušu saslimšanas, iekaisumus, arī astmu. Jāatzīst, kopš strādāju dravā, bronhiālā astma vairs problēmas nesagādā,” stāsta M. S. Naudiņa, kuras mazdēls, piemēram, lai cik ekstrēmi tas arī izklausītos, ārstē savas alerģiskās iesnas, iebāžot galvu stropā un vienas desmit minūtes tur mierīgi aprunājoties ar čaklajām strādniecēm.
Apiterapeitam jābūt mediķim
Pēc iestāšanās Latvijas Biškopības biedrībā M. S. Naudiņa sastapusi domubiedrus, kurus arī interesējusi bišu produktu ārstnieciskās daba, un tā nodibināta Latvijas Apiterapeitu biedrība (LAB). Daudzviet pasaulē apiterapijas nozare ir ļoti attīstīta un plaši praktizēta kombinācijā ar tradicionālo medicīnu. Regulāri notiek kongresi, kuros pieredzi un zināšanas smeļas arī daktere Naudiņa un citi apiterapeiti no Latvijas.
Bet kas īsti ir apiterapija? Būtībā tā ir bišu ražoto produktu lietošana veselības uzlabošanā un dažādu slimību ārstēšanā. Daktere Naudiņa, līdzīgi kā daudzi viņas kolēģi, stingri turas pie pārliecības – lai šo terapiju profesionāli praktizētu, nepieciešama arī medicīniskā izglītība, un tas ir noteikts arī LAB statūtos.
“Ir labi pārzināt bišu produktus, taču, lai ārstētu cilvēku ar tiem, ir jāpārzina cilvēka organisms, arī slimības, to raksturs un gaita. Biškopis var izpildīt apiterapeita rekomendācijas, taču terapeitam jābūt arī mediķim,” teic neiroloģe. Un ne velti šāds uzstādījums – bišu produktu iedarbība ir gana spēcīga, tāpēc tie jālieto, rūpīgi izvērtējot katru konkrēto situāciju un vainu.
Latvijā pagaidām – tautas metode
Pagaidām Latvijā apiterapija nav oficiāli reģistrēta ārstēšanas metode, lai gan citviet pasaulē tā tāda ir. Turcijā, piemēram, apiterapiju māca pat augstskolā. Turklāt vairākiem ārstiem no Latvijas, tostarp dakterei Naudiņai, ir Eiropas Savienībā atzīti apiterapeitu sertifikāti. Lai šo ārstēšanas metodi oficiāli reģistrētu Latvijā, ceļā ir birokrātijas džungļi, kam LAB arī pamazām virzās cauri.
Vai piekrītat uzskatam par apiterapiju kā ārstēšanas metodi?
Esot cerība, ka tuvākajā nākotnē to visbeidzot arī izdosies izdarīt. Diemžēl, kamēr tas nav noticis, ārsti kā apiterapeiti konsultēt Latvijā oficiāli nedrīkst. M. S. Naudiņa uzskata šo situāciju par absurdu, taču vienlaikus uzsver, ka tā neliedz sniegt cilvēkiem padomus bišu produktu lietošanā vai ieteikt tos kā dabiskos ārstēšanas preparātus, no kuriem vairumu jebkurš var iegādāties aptiekās un no biškopjiem.
“Tie nav brīnumlīdzekļi, bet, ja tos saprātīgi lieto piemērotās devās, rezultāts ir. Par nožēlu apiterapija Latvijā šobrīd tiek attiecināta gandrīz tikai uz tautas medicīnu. Pie mums veikti pētījumi bišu produktu lietošanā tuberkulozes un plaušu slimniekiem, strutainajā ķirurģijā, stomatoloģijā, neiroloģijā, īpaši radikulītu ārstēšanā, ginekoloģijā, pat veterinārijā, taču diemžēl dati nav pienācīgi apkopoti un nav pieejami plašai mediķu auditorijai.
Balstoties uz pētījumiem, veikti arī secinājumi par peru pieniņa lietošanu imunitātes stiprināšanai, asinsvadu pasargāšanai no aterosklerozes, attīstībā atpalikušu zīdaiņu augšanas uzlabošanai, rezistentu tuberkulozes formu ārstēšanai, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Diemžēl Latvijā trūkst zinātniski dokumentētu pierakstu. Likumsakarīgi – informācijas trūkuma dēļ ārstu attieksme pret šo ārstēšanas metodi nereti ir samērā noraidoša,” stāsta pieredzējusī mediķe.
Neraugoties uz to, Maruta Solvita Naudiņa praksē novērojusi, ka pēdējos gados cilvēki, tostarp pacienti, aizvien vairāk interesējas par dabiskiem, tostarp bišu produktu līdzekļiem, dažādu vainu ārstēšanā un profilaksē, kas nozīmē, ka viņi, visticamāk, apzinās, tic vai ir pārliecinājušies par to iedarbību.
Šķidrais zelts
Vislabāk daudziem zināmais bišu produkts ir medus, kas nav saldviela vien. Tajā esošie vienvērtīgie cukuri ļoti labi organismā uzsūcas un tiek pārstrādāti. Medus satur mazliet ziedputekšņu, propolisa un vaska, tajā ir milzum daudz dažādu aktīvo vielu, kas palīdz organismam kļūt veselam. Tāpēc tas ir vērtīgs produkts, ko nelielās devās būtu jālieto regulāri ikvienam, kam no tā nav alerģijas. Medum ir arī antibakteriāla iedarbība.
Zinātniski pierādīts, ka dizentērijas baktērijas medū iet bojā 10 stundās, bet tīfa baktērijas – aptuveni diennakts laikā. Zināms, ka medus labi līdz klepus un saaukstēšanās gadījumos, to var lietot arī plaušu saslimšanu un vēderu problēmu ārstēšanai. Silts medus ūdens kuņģa zarnu traktu nomierina, savukārt istabas temperatūras medus ūdens stimulē kuņģa skābes izdalīšanos.
Tā kā medu iegūst no dažādu augu ziediem, arī dažādu medu iedarbība atšķiras. Piemēram, griķu medus ir bagāts ar dzelzi, tāpēc ieteicams cilvēkiem ar mazasinību, tāpat tas labs pie dažādām neirozēm. Ierastāk medu lietot iekšķīgi, taču to itin labi izmantot arī ārīgi dažādu brūču ārstēšanai.
“Medum saskaroties ar brūces audu izdalījumiem, veidojas peroksīda šķīdums, kas attīra un dezinficē brūci, turklāt medus arī veicina audu reģenerāciju. Manā praksē bijuši gadījumi, kad ar medus aplikāciju izmantošanu esam sadziedējuši trofiskās čūlas, kas nepadevās nevienai citai terapijai, un citi ārstēšanas līdzekļi nebija efektīvi,” pauž M. S. Naudiņa. Medu plaši izmanto arī skaistumkopšanā. Medus masāža vai skrubēšanās ar medu uzlabo ādas stāvokli. Jāņem gan vērā, ka medus ir ļoti aktīvs produkts un alerģiskiem cilvēkiem var radīt kairinājumu.
No dabas, ar spēcīgu iedarbību
Vēl viens zelta vērts produkts, ko rada bites, ir propoliss. Bites šo vaskveidīgo vielu savāc no augiem, ziediem, lai dezinficētu un nopakotu savu mājokli. Tas ir dabiskais anitibiotiķis, kas iedarbojas gan uz sēnīšu, gan bakteriālām, gan vīrusu infekcijām. Turklāt, tā kā tas ir dabisks produkts, baktērijas un vīrusi pie tā nepierod un neveidojas tā sauktā rezistence. Propoliss mazina infekcijas, taču to var lietot arī profilaktiski.
Vīrusu periodā regulāri ziežot degunā propolisa eļļu, tas aizkavēs vīrusa nonākšanu organismā. Angīnu un kakla sāpju gadījumā propoliss jākošļā. To var lietot arī iekšķīgi, ārstējot kuņģa zarnu traktu un ārīgi apdegumu ārstēšanā. Ir bijuši pētījumi, kur propoliss efektīvi izmantots pat plaušu vēža ārstēšanā, tas apliecināts ar radioloģiskiem izmeklējumiem.
Īsta imūnā bumba ir peru pieniņš. Tas ir bišu dziedzeru produkts, ar ko tās baro jaunās bišu mātes. Tas ir aminoskābēm, minerālvielām un vitamīniem bagāts produkts, kas palīdz aktivizēt un stimulēt smadzeņu šūnu darbību, uzlabo sirdsdarbību, palīdz kardiovaskulāro problēmu, atmiņas traucējumu, kā arī depresijas ārstēšanā. Parasti uz peru pieniņu nemēdz būt alerģiskas reakcijas. To iesaka, ja nepieciešams atgūt spēku un enerģiju, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī paaugstināt organisma imunitāti. Tas darbojas kā antioksidants, tāpēc kavē novecošanos.
Vitamīnu komplekss, ko bites savāc no dabas, attiecīgi apstrādājot, ir bišu maize jeb fermentēti ziedputekšņi. Produkts var palīdzēt pēc smagām slimībām, vitamīnu trūkuma gadījumos, veicināt novājināta organisma atgūšanos, tas uzlabo apetīti un dod enerģiju. Ziedputekšņus nedrīkst lietot jaunieši pubertātes vecumā, jo tie veicina ātru dzimumnobriešanu, kā arī onkoloģisku saslimšanu gadījumos, jo var veicināt vēža šūnu augšanu.
Ārste M. S. Naudiņa atkārtoti uzsver, ka, neraugoties uz to, ka šie resursi nāk no dabas, tie ir gana spēcīgi, lai tos nelietotu, kā pagadās. Piemēram, gan ziedputekšņi, gan bišu maize, gan arī bišu māšu peru pieniņš jālieto tikai kursu veidā. Tos nedrīkst lietot pastāvīgi un visus vienlaikus. Bišu produktus arī var pārdozēt, radot nevēlamas sekas.
Bites “šprice”
Bišu indes jeb bites dzēlienu izmantošana gan pagaidām Latvijā vēl nav atļauta ārstēšanas metode, taču citviet pasaulē, piemēram, Francijā, Spānijā, Grieķijā, Japānā, Korejā, Kīnā, kur ir ļoti attīstīta apiterapija, to izmanto gana plaši. Korejieši terapijā izmantojot pat līdz 20 bišu dzēlieniem vienā reizē. Izpētīts, ka bišu inde samazina asins recēšanu, tāpēc bišu indes terapiju nedrīkst izmantot cilvēkiem, kuriem ir hemofīlija. Tāpat bišu indi nedrīkst lietot, ja ir nieru saslimšanas. Savukārt pie trombozēm bišu inde var būt noderīga. Tāpat tā palīdz dažādu iekaisumu – radikulīta, neirīta, ārstēšanā, arī pie locītavu problēmām. Bišu inde iedarbojas kompleksi – gan ar tās ķīmisko sastāvu, gan radot kairinājumu jeb iekaisumu, kas veicina asins pieplūdi problēmzonā.
Viena bites dzēliena laikā izdalās aptuveni 0,4–0,8 mg indes. Taču ar nosacījumu, ka bite un tās dzelonis netiek tūlīt pēc dzēliena no ādas noņemts. Pretējā gadījumā daudzums, kas paspēj nonākt ķermenī, ir 0,01 mg, kas būtībā ir kontroles deva, pēc kuras nonākšanas ķermenī, atkarībā no apsārtuma un pietūkuma, var secināt par konkrētā organisma jutību un iespējamo bišu indes nepanesību.
Attiecīgi, jo ilgāk dzelonis paliek ādā, jo lielāka indes deva tiek ievadīta. Arī tad, ja pati bite ir no ādas noņemta, bet tajā paliek dzelonis, inde turpina ievadīties. Visa bites inde izdalās 20–25 minūšu laikā. Bišu indes terapiju daktere Naudiņa izmēģinājusi uz savas ādas, ar bišu dzēlieniem tiekot vaļā no ceļgala sāpēm. Bet viņas tuviniekiem tie palīdzējuši cīnīties ar locītavu un muguras sāpēm.
Gulēšana uz bitēm
“To jums apliecinās jebkurš biškopis, ka pie bišu stropa nevar iet un nervozēt. Citādi dabūsi, riktīgi dabūsi! Bites jūt. Ja būsi stresains, viņas uzdos un pārmācīs. Tāpēc tie, kas strādā ar bitēm, iemācās būt mierīgi. Patiesībā, esot pie bitēm, cilvēks pilnīgi dabiski atslābinās. Jo bites nomierina, bišu dziesma harmonizē,” pieredzē dalās M. S. Naudiņa un stāsta, ka bites stropā ne vien san, bet arī viena otrai dod dažādus signālus ar bišu dejas palīdzību. Gan sanēšanas, gan šīs kustības rezultātā tiek ievibrēts gaiss.
Skaņa, vibrācijas un arī smarža, kas nāk no stropiem, ļoti nomierinoši iedarbojas uz cilvēka ķermeni, atslābina. Tāpēc jau kādu laiku arī Latvijā pieejami bišu namiņi jeb apinamiņi, kur iespējams gulties uz vai līdzās stropiem un izbaudīt to burvību visā krāšņumā ar visām maņām. Šāda terapija ieteicama nervu sistēmas pārslodzes un stresa, kā arī depresijas gadījumos.
“Gulēšana virs bitēm sakārto prātu, atbrīvo ķermeni no dažādām sāpēm, piemēram, locītavu un muguras. Šis process nomierina un atslābina. Atrodoties bišu biolaukā, to radītās skaņas, siltuma, vibrāciju un smaržas ietekmē tiek nemanāmi sakārtots arī cilvēka ķermenis un uzlabojas veselība,” stāsta ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa, kuras saimniecībā arī izbūvēts bišu namiņš.
Bez visa jau uzskaitītā bites ir vienas no galvenajām augu apputeksnētājām, tāpēc paveic neatsveramu darbu arī citu augu attīstības procesā. Tomēr aizvien turpinās meklējumi, kā un kur vēl izmantot šo vērtīgo dabas resursu. Latgales pusē, piemēram, tiekot darināts bišu izvilkums spirtā, arī medū. Tā kā bišu devums cilvēkam ir tik plašs, būtu ar lielu atbildību jāizturas pret tām un jāvairās nodarīt kaitējumu. Bites necieš mobilo sakaru torņus, vēja ģeneratorus, ķimikālijas, un tas būtu iespēju robežās jārespektē, ja nevēlamies palikt bez visas bišu radītās bagātības.
Interesanti par bitēm
* Pirmos zinātniskos rakstus par bitēm un to produktiem var atrast jau senā filozofa un dabas zinātņu tēva Aristoteļa darbos. Viņš ieteica medu pret acu slimībām un ievainojumu ārstēšanai, bet propolisu – sasitumu un strutojošu iekaisumu ārstēšanā. Aristotelis uzskatīja, ka medum piemīt īpašība pagarināt cilvēka mūžu.
* Eiropā bišu indi pirmo reizi sāka izmantot 1858. gadā franču ārsts de Martī.
* Latvijā pirmās rakstiskās liecības par bišu produktu lietojamību ārstniecībā atrodamas jau 16.–17. gs.
Eksperta viedoklis
Līdz galam nenovērtēts dabas kapitāls
Jānis Šnikvalds, Latvijas Apiterapeitu biedrības valdes priekšsēdētājs: “Domāju, ka bišu produkti ārstniecībā un veselības uzlabošanā Latvijā vēl nav pietiekami izmantots un novērtēts kapitāls. Viens no iemesliem ir farmācijas milzīgā ietekme. Turklāt apiterapiju vienmēr asociē ar bišu dzēlieniem, un, tā kā viena daļa sabiedrības bišu indi nepanes, kopumā veidojas milzīgi liela pietāte pret šo terapiju vispār.
Diemžēl – arī lielai daļai ārstu, kas tāpēc izvēlas pilnībā izvairīties no bišu ražoto produktu izmantošanas savā praksē. Terapijas reģistrēšana Latvijā savukārt kavējas, jo ārsti, kas to virza, ir ikdienā nodarbināti un to veic brīvprātīgā kārtā. Taču darbs turpinās un, visticamāk, drīzumā rezultēsies ar panākumiem. Pēdējo gadu notikumi Latvijā un pasaulē spilgti parādījuši, ka mūsu sabiedrība ir visai šķelta un ne vienmēr vērojama tolerance pret atšķirīga viedokļa piekritējiem. Tas novērojams arī attieksmē pret apiterapiju.
Tā kā Latvijā dominē konvencionāla medicīna, alternatīva medicīna un ārstēšanas metodes mēdz uzskatīt par kaut ko nevēlamu, no kā labāk izvairīties un kam labāk neuzticēties. Tāpat tiek apelēts pie tā, ka par šo ārstēšanas metodi trūkst oficiālu dokumentu, medicīnisku un zinātnisku pētījumu, taču jāsaprot, ka šie pētījumi, apliecinājumi un dokumentācija kādam jāsubsidē. Jautājums, vai tajā ir ieinteresēta labi pelnošā farmācijas industrija?”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
