Strīpnieks: Strādāt, vērtējot faktus, nevis emocijas 0
Šoruden AS “Latvijas valsts meži” atzīmēja savu divdesmito dzimšanas dienu. Kā vienu no vērtīgākajiem uzņēmuma devumiem sabiedrībai tā valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks min pozitīvu pienesumu valsts ekonomiskās dzīves kultūrā.
Kāds izdevies “Latvijas valsts mežu” jubilejas gads?
R. Strīpnieks: Ja mēs skatāmies uz uzņēmuma galveno mērķi, kas ir valsts stratēģiskā resursa – meža un zemes – pārvaldīšana, apsaimniekojot to ekonomiski ilgtspējīgi, videi draudzīgi un sabiedrībā akceptēti, tad lielos vilcienos šis gads mums bijis veiksmīgs. Manuprāt, bez naudā izmērāmām lietām svarīgākais, ko “Latvijas valsts meži” devuši sabiedrībai, ir pienesums ekonomiskās dzīves attiecību kultūrā. Visu divdesmit gadu pastāvēšanas laikā mēs esam centušies, lai mūsu saimnieciskā darbība būtu caurspīdīga un norēķini ar klientiem – korekti, bet savstarpējās attiecības – cieņpilnas. Daudz ieguldīts arī sociālajā sfērā, vides aizsardzībā, sabiedrības izglītošanā.
No saimnieciskā viedokļa, neskatoties uz to, ka ekonomiskās izaugsmes prognozes šobrīd ir ļoti piesardzīgas, gads bijis veiksmīgs. Tas tāpēc, ka uzņēmuma plānošanas sistēma jau laikus, iepriekšējā gadā, veica reālas iestrādes. Pagājušā gada situācija, kas koksnes tirgum bija labvēlīga, deva mums iespējas izveidot pamatu šim gadam.
Pie gada veiksmēm es gribētu pieminēt arī labu sadarbību nozarē. Priecē tas, ka mūsu koku stādu realizācija sasniegusi 52 miljonus kociņu. No tiem uzņēmumā atjaunošanai esam izmantojuši nedaudz mazāk kā pusi, pārējais aizgājis eksportā un privātajiem meža īpašniekiem, kuri aizvien vairāk novērtē kvalitatīvu stādu nozīmi meža atjaunošanā.
Meža zinātnieki vairāk nekā piecdesmit gadu ieguldījuši selekcijā un sēklu plantāciju ierīkošanā. Ir gandarījums, ka varam privāto sektoru nodrošināt ar augstvērtīgu stādāmo materiālu, kas nākotnē dos pienesumu valsts ekonomikai.
Klimata pārmaiņas pasaulē pasvītro meža lomu oglekļa uzkrājumu veidošanā un šo pārmaiņu regulēšanā. Kas tiek darīts šajā jomā?
Ļoti svarīgi šobrīd ir pētījumi, kādā veidā, nodarbojoties ar mežsaimniecību, mēs varam samazināt kaitīgo izmešu daudzumu gaisā. Kā palielināt oglekļa uzkrājumus koksnē, vairāk piesaistot ogļskābo gāzi ar meža atjaunošanu? Ne tikai stādot mežu, bet arī attīstot dažādas informācijas sistēmas, attīstot loģistiku transportam, kas ir viens no CO2 izmešu veidotājiem.
Tas pats ar dabas aizsardzību. Šodien sociālajos tīklos raksturīga zibenīga viedokļu apmaiņa un mūsu uzskati bieži vien veidojas ietekmējoties no acumirklīgām emocijām. Tāpēc ļoti gribu uzsvērt zinātnisko pētījumu nozīmi, kas visu pamato ar faktiem. Latvijas mežos visu laiku notiek gan meža resursu monitorings, gan sugu un biotopu monitorings. Nu jau trešo gadu turpinās dabas skaitīšana. Valstij piederošajos mežos aizsargājamo sugu monitoringā un biotopu apzināšanā piedalās arī mūsu cilvēki, kas tajā visā dod savu nozīmīgu artavu.
Pietiekami bieži ir dzirdēti pārmetumi, ka mežu ciršanas metodes negatīvi ietekmē savvaļas putnu populāciju. Kādi ir dati par to?
Pagājušajā gadā mums izveidojās ļoti laba sadarbība ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Šogad ļoti strauji esam attīstījuši ainavu ekoloģisko plānošanu, kas Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem bija kas jauns. Tendence, ka šāda sadarbība, kas balstās uz pētījumiem un lietām, kuras var pārbaudīt, ir apsveicama. Tā var noņemt nost “putas”, kas reizēm uzvirmo pavisam nepamatoti.
Šeit ir redzami sadarbības rezultāti. Tie ir monitoringa dati, kas rāda, ka liela daļa putnu sugu populāciju ir stabilas un pat palielinās. Protams, ir arī dažas populācijas, kas samazinās. Piemēram, zivjērgļi un jūras ērgļi, kuri sastopami galvenokārt valsts mežos. Salīdzinot ar monitoringa datiem, kas iegūti pirms trim gadiem, zivjērgļu populācija augusi par 5%, savukārt, izvērtējot datus par pēdējiem 30 gadiem, izrādās, ka šo putnu populācijas lielums ir palielinājies gandrīz piecas reizes.
Runājot par jūras ērgļiem, tur skaitļi un proporcijas ir vēl iespaidīgākas, salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 80. gadiem skaits ir pieaudzis aptuveni 30 reižu. Ir izstrādāts sugas aizsardzības plāns mežirbēm un apspriešanā ir pūču un dzeņu aizsardzības plāns.
Uzņēmumā ir pilnveidota metodika, kā plānot un īstenot darbus, kas saistās ar mežu ciršanu. Cirsmās, kurās veicam krājas kopšanas darbus, mēs atstājam joslas ar pamežu un jauno kociņu biezākām audzēm, lai putniem, kas lielākoties dzīvo uz zemes, ir vieta, kur ligzdot un paslēpties no plēsējiem. Tādā veidā mazinām ietekmi uz putnu dzīves apstākļiem, veicot saimniecisko darbību.
Šogad turpinām arī medņu izpētes projektu ar telemetrijas metodi, un medņu monitoringu. Pirms vairākiem gadiem dzirdējām bažas, ka 2019. gadā Latvijā medņu varētu vairs nebūt, bet tagad ir droši zināms, ka medņi mums ir, un bažas par to, ka to nebūs, ir kliedētas.
Kāda ir situācija ar mežu piesārņojumu?
Diemžēl mēs no valsts mežiem katru gadu izvedam apmēram 5000 tonnu atkritumu. Nedaudz, bet pa gadiem šis apjoms samazinās. Tieši bērni ir auditorija, ar kuru jāsāk darbs šajā virzienā. Un tieši bērni ir tie, kuri bieži vien aicina savus vecākus tā nedarīt – nenomest zemē tukšu plastmasas pudeli.
Vēlāk, pamatskolā, bērni kopā ar skolotājiem dodas uz mežu un pēta koku lapas un brauc pie mums ekspedīcijās. Valsts mežos izveidotas vienpadsmit vietas, kurās šīs ekspedīcijas ir plānotas tā, ka ik pēc pusstundas atbrauc nākamais autobuss ar skolēniem. Viņi iziet savu maršrutu caur desmit vienpadsmit kontrolpunktiem. Tālāk jau nākamajos gados notiek meža olimpiāde. Pēc tam – bioekonomikas kurss vidusskolēniem, kur radošākie var tikt pie vērtīgas balvas. Gan daudzsološākie meža nozares, gan vides zinību, gan IT jomā studējošie jaunieši saņem LVM stipendiju. Tā pamazām mums izdosies mainīt sabiedrības attieksmi par sadzīves atkritumu izmešanu mežā.
Kāds būs mežsaimniecības pienesums ekonomikai nākotnē?
Šogad mēs aktīvi piedalījāmies Latvijai svarīga dokumenta – Latvijas Nacionālā plāna 2020.–2027. – sagatavošanā. Bijām dalībnieki darba grupā, kas atbildēja par vidi, par reģioniem. Nācām ar saviem priekšlikumiem. Mūsu galvenā vēlme, lai ikviens indikators, kas tiek izmantots valsts līmenī kādu atziņu gūšanai, būtu zinātniski pamatots. Lai atskaites, kādas mēs sniedzam gan uz vietas, gan starptautiskajā līmenī, būtu pamatotas.
Piemēram, nākas dzirdēt bažas, ka Latvijā beidzas meža resursi un tūlīt viss būs nocirsts. Tas nozīmē, ka šajā nacionālajā plānā jābūt ietvertiem Latvijas meža resursu monitoringa datiem, zinātniski pamatotiem.
Jo visa valsts ir pārklāta ar 16 000 stacionāru parauglaukumu, kuros mērījumi notiek regulāri
jau vairāk nekā 15 gadus, kas dod objektīvu informāciju par mežu stāvokli. Par to, cik mums ir jaunaudžu, briestaudžu, cik ir pieaugušu mežu, cik ir sausās koksnes, kā mainās bilance starp aizaugošām zemēm un tām, kas tiek apmežotas.
Šādiem mērījumiem ir jābūt, jo tie dod pamatu plānot, kādu pienesumu meža nozare var dot tautsaimniecībai nākamajos gados.
Tas pats saistās ar ļoti precīzu CO2 izmešu mērījumiem. Ir arī jābūt sistēmai, kā vērtēt šo izmešu samazinājumu. Tas ir svarīgi, jo Nacionālajam attīstības plānam seko līdzi arī budžets.
Lai samazinātu izmešus un nonāktu pie mērķa, kāds mums ir 2050. gadā, – klimata neitrāla ekonomika, apkurē jāizmanto atjaunojamie resursi. Mūsu gadījumā tā ir šķelda. Visus iepriekšējos gadus esam smagi strādājuši, attīstot šķeldas ražošanu un slēdzot līgumus ar kompānijām, kas nodrošina šo centralizēto apkuri, veicot piegādes.
Vislabākais šķeldas ražošanas laiks ir vasaras otra puse, kad sakrautās kaudzes ir izžuvušas un šķeldai ir vislielākā siltuma atdeve. Savukārt apkure sākas rudenī vai ziemā. Tāpēc mēs esam šogad nodevuši ekspluatācijā šķeldas uzglabāšanas laukumu Kuldīgā, kur mēs vasarā savedam šķeldu, un, sākoties apkurei, sausa šķelda tiek vesta uz Liepāju, Ventspili, Jelgavu. Mēs šo laukumu izveidojām vietā, kas bija degradēta teritorija, bijušais rūpniecības objekts, kas sen jau vairs nestrādāja. Iegādājāmies zemi, sakārtojām infrastruktūru, organizējām piegādes loģistiku, uzmērīšanu. Šobrīd jūtamies droši, kā stabils partneris sausās šķeldas piegādē katlumājām.
Arī mūsu jaunajā darbības veidā – zemes dzīļu resursu izmantošanā – esam panākuši to, ka mums ir akreditēta laboratorija. Līdz ar to paši varam gūt 100% pārliecību, ka materiāli, ar kuriem nodrošinām savu ceļu būvniecību, ir atbilstoši. Jo jebkura autoceļa kvalitāte ir ļoti atkarīga no tā, vai materiāls ir precīzi tāds, kā paredzēts specifikā, – ar atbilstošu nestspēju, ūdens caurlaidību. Mēs meža ceļos to kontrolējām jau sen, taču Latvijā kopumā tas nav darīts pietiekami rūpīgi. Jo tikai tad, kad tu zini, ko iebūvē autoceļā, tas būs tik stiprs, cik projektētājs to ir paredzējis. Tas ir tāpat kā ēkai, kurā mēs negribam iebūvēt ķieģeļus, kas ar laiku izšķīst.
