Strīķe: Latvijas Bankas prezidentam pielaide valsts noslēpumam ir jānosaka likumā 0
Likumā ir jānosaka, ka Latvijas Bankas prezidentam jābūt pielaidei valsts noslēpumam, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).
Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka Jaunās konservatīvās partijas frakcijā un koalīcijas partiju vadības līmenī notiek apspriešanās par to, kādas izmaiņas būtu nepieciešams. Politiķe norādīja, ka nav noteikti arī citi nepieciešamie kritēriji Latvijas Bankas prezidentam, piemēram, laba reputācija.
Strīķes ieskatā šis mājasdarbs bija jāpaveic jau iepriekšējai, 12.Saeimai.
Tāpat tai bija padziļināti jāskata jautājums par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbrīvošanu no amata, uzskata politiķe. Pašlaik arī šāda iespēja ir rūpīga jāpēta, lai gan Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmums ir izveidojis sarežģītāku situāciju ap iespēju Rimšēviču atbrīvot no amata, skaidroja Juridiskās komisijas vadītāja.
Attiecībā uz iespēju lemt par Rimšēviča atbrīvošanu no amata daudz kas ir atkarīgs no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas ātruma, pauda politiķe. Viņa norādīja, ka nepieciešama skaidrība, cik ātri prokuratūra pabeigs izmeklēšanu, lai pieņemtu lēmumu par to, vai nodot lietu tiesai vai arī izbeigtu to.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš žurnālistiem pauda, ka EST atziņa, ka drošības līdzeklis par aizliegumu ieņemt amatu ir pielīdzināms atcelšanai no amata, ir kaut kas jauns Latvijas juridiskajai sistēmai, iepriekš vēstīja LETA.
Strīķes vērtējumā Kalnmeiera paustais esot atrunāšanās, jo Latvija jau daudzus gadus ir Eiropas Savienības tiesību telpā, kuras regulējums ir jāzina un jāievēro.
Vaicāta par iespējām grozīt Kriminālprocesa likumu, politiķe gan atzina, ka praktiski nav iespējams likumā paredzēt visus gadījumus.
Pēc koalīcijas partiju sanāksmes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pastāstīja, ka koalīcija pārrunājusi pašreizējo situāciju ar Latvijas Bankas prezidentu, un turpinās sekot līdzi tam, kā attīstīsies izmeklēšana. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) noradīja, ka koalīcija vēl nediskutē par kandidātiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēviča pilnvaru termiņš beidzas šogad.
Kā vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.
Rimšēvičam aptuveni gadu bija aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.
Tomēr EST aizvadītājā otrdienā atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata. Jau nākamās dienas rītā Rimšēvičs ieradās darbā Latvijas Bankā.
Rimšēvičam ir atņemta pielaide valsts noslēpumam un, kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, viņš arī neplāno to pieprasīt.
“No jauna prasīt izsniegt pielaidi valsts noslēpumam nav plānots – tā nav nepieciešama darbam Eiropas Centrālās bankas Padomē. Ja darba laikā radīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, ar tiem strādās Latvijas Bankas prezidenta vietniece,” skaidroja Silakalns.
