Strīķe: KNAB priekšnieks ir sīks korupcijā iesaistīto personu izpildītājs 24
No amata atbrīvotajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei nav ne mazāko šaubu, ka patiesais šāda lēmuma iemesls ir visu korupcijā iesaistīto personu vēlēšanās atbrīvoties no viņas uz visiem laikiem.
“Man nav ne mazāko šaubu, ka manas atlaišanas patiesais cēlonis ir korupcijā iesaistīto personu vienota vēlme atbrīvoties no manis. Šo aprindu rokās [KNAB priekšnieks Jaroslavs] Streļčenoks ir tikai sīks izpildītājs un nekas vairāk. Es esmu viens no viņu [korupcijā iesaistīto personu] apdraudējuma avotiem,” aģentūrai LETA sacīja Strīķe.
Viņa šādu lēmumu jau paredzēja iepriekš, turklāt pats Streļčenoks jau to publiski bija deklarējis.
Strīķe arī solīja meklēt visas juridiskās iespējas, kā lēmumu apstrīdēt.
Jau desmit gadus, kopš viņa strādā, KNAB Strīķe pieredzējusi vēlēšanos atbrīvoties no viņas. “Katru gadu bija mēģinājumi mani atlaist no amata,” viņa piebilda.
Atlaistā amatpersona uzskata, ka visus desmit gadus viņa korupciju apkarojusi uz savu spēju robežas un viņai nav ko nožēlot un no kā kaunēties, tāpēc varot lepoties ar padarīto.
“Protams, ka ir žēl nepaveikto darbu un žēl kolēģu, kuri nonāks tiešā saskarsmē ar Streļčenoku,” uzvēra Strīķe.
Vaicāta, vai atbrīvošana neietekmēs skaļo krimināllietu izmeklēšanu, Strīķe atbildēja, ka jebkurā gadījumā daudzas lietas bija paspēts izdarīt un ieplānot. Līdz ar viņas aiziešanu KNAB būs apgrūtināti sakari ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm, jo savas karjeras laikā Strīķe bija ārvalstu kolēģu lokā un ar tiem nodibinājusi vairākus izmeklēšanai svarīgus kanālus.
Strīķe, protams, apzinājusies, ka cīņa ar korupciju ir tā cīņa, kur var nesagaidīt rakstveida pateicību no valsts, bet šādam iznākumam Latvijā nevajadzētu notikt. “Streļčenoka atrašanās amatā apliecina politiskās gribas trūkumu valstī apkarot korupciju,” uzsvēra Strīķe.
Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi, aģentūrai LETA apstiprināja Strīķe.
Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks šonedēļ Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.
KNAB jau ilgāku laiku pastāv nesaskaņas starp Streļčenoku un vairākiem viņa padotajiem. Streļčenoku Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadītā komisija nesen novērtēja ar C līmeni, kas nozīmē, ka viņš var turpināt vadīt iestādi un viņa darbs novērtēts labi.
Savukārt Streļčenoks novembra beigās atkārtoti sāka Strīķes darba un tā rezultātu novērtēšanu. Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces pagājušā gada darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB pārstāve Māra Priedīte, pamatojoties uz 24.maija rīkojumu, Streļčenoks veica atkārtotu Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanu, vērtējot darba uzdevumu izpildi laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 24.novembrim.
“Ar minēto rīkojumu J.Strīķei bija uzdots izpildīt darba novērtējuma par 2012.gadu veidlapā J.Streļčenoka norādītos neizpildītos uzdevumus, kā arī uzlabot uzdevumu izpildi un kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes,” teikts KNAB paziņojumā presei.
“KNAB priekšnieks 2013.gada 20.decembrī, pamatojoties uz J.Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu D) un ņemot vērā to, ka J.Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus (uzdevumus), tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, pieņēma lēmumu J.Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata,” informē Priedīte.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī pēc tam, kad Saeima bija noraidījusi viņas kandidatūru iecelšanai KNAB priekšnieka amatā. Ar toreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes rīkojumu viņa tika apstiprināta par biroja priekšnieka vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos, kā arī biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju.
2004.gada februārī Strīķi iecēla par priekšnieka vietnieci korupcijas apkarošanas jautājumos. Tā paša gada maijā viņa pieteicās konkursā KNAB vadītāja amatam, tomēr netika apstiprināta. KNAB priekšnieka amatā tika iecelts Aleksejs Loskutovs, bet Strīķe turpināja darbu KNAB priekšnieka vietnieces amatā.
Šo amatu viņa saglabāja arī 2008.gadā, kad Loskutovs tika atlaists no amata, bet viņa vietā kā piemērotāko kandidātu šim amatam konkursā izvēlējās Normundu Vilnīti. Konkursā uz amatu piedalījās arī Strīķe, taču netika izvirzīta.
2011.gada jūnijā pēc KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atbrīvošanas no amata Strīķi iecēla par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju, līdz konkursā par piemērotāko tika izraudzīts Streļčenoks. 2011.gadā Strīķe konkursā uz vakanto amatu nepiedalījās.
Strīķe dzimusi 1970.gadā Maskavā, no 1988.gada līdz 1993.gadam Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvusi bakalaura grādu.
Pirms darba KNAB no 1993.gada līdz 1994.gadam Strīķe bija juriste Kopenhāgenas pašvaldības transporta uzņēmumā, kā arī bijusi izmeklētāja Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas departamentā. No 1995.gada līdz 2003.gadam viņa strādāja darbs Drošības policijā, 2000.gadā ieņemot Drošības policijas aktīvo izstrāžu nodaļas priekšniece amatu, nodarbojoties ar korupcijas apkarošanu.
