Strīdus grib izskatīt trīs mēnešos 3
Līdz šā gada beigām Ekonomikas ministrijai pakļautajā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) paspārnē izveidos Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izšķirtu strīdus starp preču pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem ārpus tiesas.
Komisija mēģinās noskaidrot, kam ir taisnība, un samierināt strīdniekus, miera ceļā piedāvājot vienošanos, kuru viņi paši negrib vai nespēj panākt. Tādējādi ar šīs komisijas palīdzību valsts mēģinās ierobežot ar sūdzību skatīšanu pārslogotās tiesas, samazināt izdevumus prasību pieteicējiem tiesās, kā arī paātrināt strīdu izšķiršanas procedūras. Paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra komisija izšķirtu strīdus ārpus tiesas triju mēnešu laikā. Pašlaik šo strīdu izšķiršana tiesās bieži ilgst gadiem.
Komisija pievērstos tikai tiem strīdiem par precēm vai pakalpojumiem, kuru cenas svārstās no 20 līdz 14 000 eiro. Kā skaidro PTAC direktore Baiba Vītoliņa, jau pašlaik vienas sūdzības izskatīšana iestādei rada izdevumus vidēji 100 eiro apmērā.
Jaunā komisija nejauktos, piemēram, finanšu pakalpojumu jomā, kur jau darbojas Latvijas Komercbanku ombuds un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds. Komisija neskatīs strīdus par veselības aprūpes, juridiskajiem pakalpojumiem, kā arī par dzīvojamo telpu izīrēšanu un komunālajiem maksājumiem. Tā atteiksies arī no strīdiem par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parādu piedziņu, tāpat neskatīs vecus strīdus, kuros kopš iesnieguma iesniegšanas dienas pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pagājis vairāk nekā viens gads.
Ja pagājušajā nedēļā valdības atbalstītos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus pieņems Saeimā, tad nākamgad iedzīvotājiem būs vēl viena iestāde, kurā viņi varēs izsūdzēt savas likstas un, iespējams, panākt taisnību. Komisijas izveidošanai 2016. gada budžetā būtu nepieciešami 177 900 eiro, turpmāk vēl 123 030 eiro gadā.
Diemžēl pašlaik iedzīvotājiem, kurus piemānījis kāds negodīgs komersants, nav pārāk daudz iespēju sevi aizstāvēt, vēl mazāk kaut ko panākt savā labā. Viņi gan var sūdzēties PTAC vai iesniegt prasību tiesā. Bet PTAC skata tikai tās iedzīvotāju sūdzības, ja vispirms viņi sūdzējušies pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem un nekādu vienošanos nav izdevies panākt. Sūdzībām turklāt jāpievieno pierādījumi. Iedzīvotāju sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vēl skata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet dzīvokļu īrnieku un namīpašnieku strīdus pūlas izšķirt īres valde, kas pašvaldības paspārnē ir tikai Rīgā.
Baiba Vītoliņa atklāj, ka iedzīvotāji visbiežāk sūdzas par preču un pakalpojumu slikto kvalitāti, līgumā noteikto termiņu kavēšanu, atteikuma tiesību neievērošanu. Lai noteiktu kādas preces vai pakalpojuma kvalitāti, nepieciešama ekspertīze. Bet, kā atzīst PTAC vadītāja, šādas ekspertīzes ir dārgas. Ekspertīžu izdevumi ir lielāki par tiem, kas samaksāti par slikto preci vai pakalpojumu, tāpēc cīņai par taisnību apkrāptie bieži atmet ar roku, jo neredz tai jēgu.
Ekspertīžu veicēji nereti strādā pavirši, viņiem trūkst vajadzīgā tehniskā nodrošinājuma un dokumentu, kas pierāda preces vai pakalpojuma neatbilstību. Tā kā ekspertīzes veicēju Latvijā trūkst, neko nelīdz paviršo izslēgšana no oficiālā reģistra. Preču un pakalpojumu kvalitātes noteikšanu apgrūtina arī tas, ka iedzīvotāju sūdzības PTAC skata divu līdz četru mēnešu laikā. Bet sarežģītās, piemēram, būvniecības lietās, šo termiņu var pagarināt līdz pieciem vai pat sešiem mēnešiem, turklāt komersantam nelabvēlīgo PTAC lēmumu mēneša laikā viņš var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Pēc Tiesu informatīvās sistēmas datiem, 2012. gadā Administratīvajā rajona tiesā lietas tika izskatītas vidēji 6 līdz 12 mēnešu laikā, turklāt pusēm ir tiesības vērsties apelācijas un kasācijas instances tiesās. Atkarībā no strīda sarežģītības un tajā iesaistīto pušu gribas kaut kādu atrisinājumu iespējams panākt 2 mēnešu līdz 4 gadu laikā.
Pavisam 2014. gadā iedzīvotāji PTAC iesnieguši 2274 sūdzības. 270 rakstveida sūdzības saņemtas par finanšu pakalpojumiem, tostarp par kredītiestāžu rīcību 102, par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību 81, par nebanku kreditētāju rīcību 78 sūdzības. Bet 18 sūdzības saņemtas par apdrošinātāju rīcību un 8 sūdzības par citu finanšu pakalpojumu sniedzēju rīcību.
No kredītiestādēm visvairāk sūdzību saņemts par “BIGBANK” Latvijas filiāles darbību – 23, savukārt par “Swedbank” darbību 22, bet par SEB bankas rīcību 14 sūdzības.
Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nozarē visvairāk sūdzību ir par AS “4finance”, kurai pieder zīmoli “smscredit.lv” un “vivus.lv” – 13, tai seko SIA “Latvijas hipotēka” ar 7 sūdzībām un SIA “InCREDIT GROUP”, par kuras darbību ir 5 sūdzības.
