Strīds par skolām aizvien asāks 22
“Izglītības un zinātnes ministrijai jāatvainojas gan Rīgas, gan citu pašvaldību skolām. Taču vislabāk būtu, ja izglītības ministrs demisionētu, kaut to pirms vēlēšanām nesagaidīsim,” vakar teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viņš uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais pētījums, kurā cita starpā vētīti skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos (CE), ir “absolūti bezkaunīga attieksme pret Rīgas skolām un pret bērniem, kuri mācās šajās skolās”.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments visas Lieldienu brīvdienas meklējis kļūdas minētajā pētījumā. Vakar žurnālistiem tika izsniegti apkopoti dati par CE rezultātiem dažās no IZM “aizskartajām” skolām un norādīts uz pētījumā atrastajām it kā kļūdām (sīkāk par tām jautājumu un atbilžu sadaļā). Taču, pat, ja ņem vērā tikai VISC datus, ko Rīgas dome atzīst par patiesiem, necik spožāka aina uz daļu Rīgas skolu nepaveras. Minēšu tikai dažus piemērus, kuros redzams, cik zemā līmenī absolventi kārtojuši centralizētos eksāmenus. Piemēram, Rīgas 29. vidusskolas matemātikas CE absolventi vidēji sasnieguši 19,38 procentus. Arī latviešu valodas eksāmens šajā skolā kārtots zemā līmenī. Sasniegti tikai 26,79 procenti. Latviešu valodas eksāmenu kārtojuši seši skolēni, bet matemātikas – vairs tikai četri.
Rīgas 61. vidusskola – matemātikas CE sasniegti tikai 26,11 procenti. Skolā bijuši vien 13 eksaminējamie un četri no viņiem nav ieguvuši vairāk par 20 procentiem.
Pētot Rīgas skolu sasniegumus centralizētajos eksāmenos, jāsecina, ka no atrašanās pašā sliktākajā galā daļu skolu glābj tikai tas, ka tajās skolēniem latviešu valoda ir dzimtā un līdz ar to ir augstāki rezultāti latviešu valodas eksāmenā, tāpēc ir augstāks vidējais sniegums. Toties matemātikas eksāmens ļoti zemā līmenī kārtots arī daļā latviešu skolu, piemēram, Rīgas Poruka vidusskolā sasniegti tikai 24 procenti.
Jautāts, kā uzlabot izglītības kvalitāti Rīgas skolās, N. Ušakovs atbildēja ar pretjautājumu: “Kurā brīdī kādam, izņemot ministru Šadurski, kurš nemāk rēķināt, ir ienācis prātā, ka Rīgas skolām ir problēmas ar izglītības kvalitāti? Ja skolā ir slikti rezultāti matemātikas eksāmenā, tas nozīmē tikai to, ka skolēni slikti nokārtojuši matemātikas eksāmenu, nevis to, ka skolā ir slikta izglītības kvalitāte.”
Visās 115 galvaspilsētas skolās un visiem skolēniem nevarot būt vienādi augsti mācību sasniegumi. Skolās, kas atrodas sociāli nelabvēlīgās apkaimēs, nav un nebūšot labu rezultātu. Kā piemēru Rīgas mērs minēja kādu Rīgas skolu, kurā esot trīs paralēlklases. Divās skolēniem ir augsti mācību sasniegumi, bet trešā klase esot paredzēta tiem, kuriem “nekad nebūs labu rezultātu centralizētajos eksāmenos, taču viņi saņems vidusskolas atestātu un viņiem būs iespēja mācīties tālāk”. Dabiski, ka šādā skolā nevarot būs augsti vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos. Tikmēr izglītības ministrs norāda: ar to, ka absolventi saņem diplomu, nepietiek, svarīgi, lai būtu iegūta laba līmeņa izglītība.
Kā varēja noprast no N. Ušakova teiktā, Rīgas dome negrasās optimizēt galvaspilsētas skolu tīklu un reorganizēt skolas. Jau par pieminēto 29. vidusskolu, kur pērn 12. klasē mācījās tikai 20 skolēni, kas Rīgas skolai ir maz, mērs uzsvēra, ka šī ir vienīgā skola Mangaļos (neliela Rīgas apkaime) un, ja šajā skolā slēgs vidusskolas klases, apkaimes bērni samierināšoties ar 9 klašu izglītību un uz tālākām skolām nebraukšot. Jāpiebilst, ka piecu kilometru rādiusā ir vēl trīs skolas ar krievu mācībvalodu un nelielu skolēnu skaitu 12. klasē tāpat kā 29. vidusskolā.
Rīgas domes amatpersonas gan norāda: pēdējos gados skolu optimizācija jau notikusi. Vēl 2009. gadā Rīgā bijušas 144 skolas, tagad ir 115. Taču šobrīd plānā tikai Pļavnieku ģimnāzijas ar latviešu mācību valodu pārveide par pamatskolu. IZM uzskata, ka par pamatskolām būtu jāpārveido arī citas sliktākās vidusskolas, bet N. Ušakovs uzsver: šo IZM viedokli Rīgas dome vērā neņems. “Rīgas skolas mēs aiztikt neļausim,” norādīja Rīgas mērs.
Tā vietā Rīgas dome ķeras pie valsts ģimnāzijām, kuru absolventiem ir vislabākie CE rezultāti. Vairākās valsts ģimnāzijās nākamajā mācību gadā pašvaldība likusi samazināt 7. klasē uzņemamo skolēnu skaitu.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks apgalvo, ka skolēnu skaits ģimnāzijās jāsamazina tikai uz laiku – vienu mācību gadu – , lai varētu tās labiekārtot, izmantojot 4,2 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu naudas. Ja visos mācību kabinetos būs skolēni, nebūs iespējams izveidot modernizētus, piemēram, bioloģijas, mācību kabinetus. Tikmēr IZM šie argumenti nešķiet pamatoti un tā prasīs Rīgas vadītājiem konkrētāk pamatot šo lēmumu.
