Dukanu ezera īpašnieki Latgalē uzskata – mūs krāpj 14
Ludzas novada Dukanu ezera īpašnieki joprojām neatmet cerību panākt, lai viņiem piederētu ne tikai pats ezers, bet arī zvejas tiesības tajā. Kā pirms gada “Latvijas Avīzē” jau rakstīju, Dukanu ezera īpašnieki uzskata, ka Ludzas novada pašvaldība viņus krāpj, ik gadu nelikumīgi izsniedzot atļaujas zvejai ar tīkliem.
LASI ARĪ: Ludzānietim Jurim un vēl 22 īpašniekiem pieder ezers, kurā paši netiek zvejot. Kāpēc tā?
Īpašnieki uz papīra
“Nebūtu iebildumu, ja ludzānieši vai citi novada iedzīvotāji no krasta ezerā izmakšķerē kādu zivi. Bet ar pašvaldības izdotajām atļaujām un ar tīkliem mūsu ielaistās zivis ezerā izzvejo pilnīgi sveši ļaudis, mūs atstājot ar garu degunu. Iznākumā esam īpašnieki vien uz papīra, bez tiesībām izmantot to pēc saviem ieskatiem,” stāsta ludzānietis Juris Apšs.
Ezera īpašnieki izmēģināja apstrīdēt tiesā pašvaldības rīcību. Taču nesekmīgi, administratīvā rajona tiesā un apgabaltiesā šo prasību noraidīja. Dukanu ezers 143,8 hektāru platībā ierakstīts Civillikumam pievienotajā ezeru sarakstā, kuros zvejas tiesības pieder valstij.
Kad tas nelīdzēja, ezera īpašnieki vērsās Saeimā, ierosinot izsvītrot Dukanu ezeru no Civillikumam pievienotā saraksta. Bet Saeima to pārsūtīja Zemkopības ministrijai.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua īpašniekiem atbildējusi, ka Dukanu ezers ir ierakstīts Civillikumā tāpēc, ka tas ir ar zivīm bagāts ezers, tāds, kurā zivju krājumus pārvalda valsts, vienlaikus neliedzot iespēju piekļūt tiem arī iedzīvotājiem, ievērojot Civillikumā un Zvejniecības likumā ietvertās tiesības. Turklāt tiesības zvejot ezerā jau bijušas ierobežotas, pirms vēl ezers ar Cirmas pagasta pašvaldības lēmumu ticis nodots privatizācijai.
Taču Dukanu ezera īpašnieki apgalvo pretējo. Viens no ezera īpašniekiem, piekrastes māju “Ezerkarasts” saimnieks Kārlis Greidāns teic, ka, savulaik privatizējot ezeru, Cirmas pagasta pašvaldībā viņam neviens neesot teicis, ka tas apgrūtināts ar valstij noteiktajām zvejas tiesībām.
Atrisinājuma vietā sašutums
Mēģinot atrisināt šo jau gadiem ilgušo strīdu ar ezera īpašniekiem, pagājušā gada rudenī pašvaldība bija sarīkojusi pilsētas un novada iedzīvotāju aptauju. Iedzīvotājiem jautāja, vai zvejas tiesības saglabāt valstij vai pilnībā atdot ezera īpašniekiem.
Taču cerētā atrisinājuma vietā sagaidīja ezera īpašnieku sašutumu.
“Kā pašvaldība vispār drīkstēja rīkot šādu aptauju un apspriest tā izmantošanu, ja ezers ir privatizēts un pieder mums?” nesaprot Juris Apšs. “No Zemkopības ministrijas saņemtās atbildes bija nepārprotami skaidrs, ka zvejas tiesību statusa maiņa novada pašvaldībai vispirms bija jāapspriež ar mums, ezera īpašniekiem un piekrastes iedzīvotājiem. Bet tā vietā pašvaldība nezin kāpēc aptaujā Ludzas pilsētas un novada pagastu iedzīvotājus, kuru starpā ir tādi, kuri nemaz nezina, kur tāds Dukanu ezers atrodas! Viņiem tā izmantošana nav tik svarīga kā mums. Par to liecina tas, ka pēc mana vietējā laikrakstā “Ludzas Zeme” publicētā uzaicinājuma apspriest ezera statusa maiņu, uz tikšanos ieradās tikai ezera īpašnieki un piekrastes iedzīvotāji. Bet nebija neviena, kurš bija piedalījies pašvaldības rīkotajā aptaujā,” izvēršas Apšs.
Ministrija un pašvaldība spēlē futbolu
“Pašlaik ar mūsu lūgumu pārskatīt zvejas tiesības ir kā futbola spēlē. Vietējā pašvaldībā mums atbild, ka par to esot jālemj Rīgā – Zemkopības ministrijā. Tur atbild, ka jālemj Ludzā – vietējā pašvaldībā. Mums, ezera īpašniekiem, atliek vien noskatīties šo spēli,” stāsta Kārlis Greidāns.
“Kad pagājušā gada maijā Rīgā runāju ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Zivsaimniecības departamenta direktoru Normundu Riekstiņu, viņi sacīja, ka par ezera statusa maiņu iebildumu nebūtu. Bet atbalstam jānāk arī no Ludzas novada pašvaldības. Bet pašvaldībā atbild, ka lēmumam jānāk no ministrijas,” stāsta īpašnieks Jānis Kuzmans.
Pašvaldība gādājusi par iedzīvotājiem
Uz manu jautājumu, kāpēc vispār bija jārīko aptauja, ja ezers ir privatizēts, Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs atbild, ka tāds bijis pašvaldības deputātu lēmums. Deputāti gribējuši atrisināt šo strīdu novada iedzīvotāju interesēs. Ar prasību zvejas tiesības nodot ezeru īpašniekiem pašvaldībā bija vērsušies ne tikai Dukanu, bet arī Mazā Kurmas un Lielā Kurmas ezera īpašnieki. Tā kā Ludzas novada teritorijā pavisam ir 16 privatizēti ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pašvaldība lūgusi Zemkopības ministriju vērtēt, vai būtu lietderīgi pārskatīt šo ezeru statusu.
“2017. gada rudenī veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 488 iedzīvotāji. 98% aptaujāto bija par to, lai turpmāk zvejas tiesības šajos trijos ezeros piederētu valstij,” stāsta pašvaldības vadītājs, “un tikai 2% aptaujāto ir par to, lai turpmāk zvejas tiesības tiktu nodotas ezera īpašniekiem.”
Zemkopības ministrijas amatpersona Dace Lucaua vēl norāda, ka, pārskatot zvejas tiesības, saimniekošana Dukanu ezerā sarežģīsies vēl vairāk, tāpēc ka tam ir 22 īpašnieki, tostarp Ludzas novada pašvaldība un Cirmas pagasta pārvalde, kuras nepiekrīt zvejas tiesību maiņai. Jautāts, vai arī no ezeru īpašniekiem citos novados ministrija saņēmusi līdzīgus priekšlikumus, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš atbild, ka Dukanu, Mazā Kurmas un Lielā Kurmas ezera īpašnieki līdz šim esot vienīgie, kuri pieprasa zvejas tiesības. Tomēr arī viņš šaubās, vai, pārskatot tās, uzlabosies apsaimniekošana 143,8 hektāru lielajā ezerā, kuram ir 22 īpašnieki, kuriem katram pieder neliela daļa un kuru starpā jau pašlaik nav vienprātības. Viņaprāt, saprātīgāk ludzāniešiem būtu vienoties par ezera apsaimniekošanas biedrības dibināšanu. “Labs piemērs šai ziņā ir Limbažu novadā, kur šādas biedrības ir izveidotas Katvaru, Lādes, Āsteres un citu ezeru apsaimniekošanai,” saka viņš.
Privatizācijas kļūda
“Kļūda tika pieļauta, kad Cirmas pagasta padomē lēma par ezera nodošanu privatizācijai un kad ezeru sadalīja starp 22 īpašniekiem. Tagad viņi nespēj savā starpā vienoties par ezera izmantošanu, tāpēc arī rodas nesaskaņas,” atzīst Cirmas pagasta pārvaldes vadītāja Ilga Mikijanska, “ja zvejas tiesības turpmāk būs tikai īpašniekiem, labākas kārtības tik un tā nebūs, ņemot vērā ezera lielo platību. Tāpēc zvejas tiesības ezerā būtu saglabājamas valstij, kas tomēr spētu stingrāk uzraudzīt arī zivju nozveju tajā.”
Pašvaldības vadītājam Edgaram Mekšam jautāju, kam aizvadītajā gadā pašvaldība piešķīrusi tiesības mest tīklus Dukanu ezerā. Viņš atbild, ka ar Ludzas novada domes lēmumu rūpnieciskās zvejas tiesības vispirms piešķirot ezera īpašniekiem. Ja nepiesakās viņi, tad citiem. Pērn rūpnieciskās zvejas tiesības bija piešķirtas 11 fiziskām personām, tostarp 2 privatizētā ezera daļu īpašniekiem un 1 juridiskai personai – SIA, kuras vadītājs ir privatizētā ezera daļas īpašnieks.
Kā jau agrāk atzinusi Zemkopības ministrija, ezera īpašnieku neapmierinātību ar pašvaldības izdotajām zvejas atļaujām rada savulaik pieļautās pretrunas likumos. Tikai tiem, kuriem bez Dukanu ezera pieder arī kāda daļa no piekrastes zemes, ir “pirmā roka” pieteikt pašvaldībā zvejas tiesības. Toties pārējie ezera īpašnieki atļaujas saņem rindas kārtībā.
Jāpagaida līdz nākamajam gadam
Kā zināms, Civillikumam pievienotajā sarakstā pavisam ir iekļauti 208 ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij un kuros šo tiesību izmantošanu regulē Zvejniecības likums. Makšķerēt šajos ezeros atļauts ikvienam. Toties rūpnieciskās zvejas atļaujas piešķir vietējās pašvaldības.
Pagājušā gada oktobrī valdība uzdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Zemkopības ministriju un citām ministrijām līdz 2019. gada 1. jūlijam sagatavot un iesniegt grozījumus Civillikumam pievienotajā ezeru sarakstā, kuros zvejas tiesības pieder valstij.
