Strīdīgie nodokļi pieņemti 0
Saeima vakar līdz vēlam vakaram galīgajā lasījumā lēma par nākamā gada budžetu. Tas paredz valsts ieņēmumus 7,37 miljardus eiro, bet izdevumus – līdz 7,65 miljardiem eiro.
Par nākamā gada budžeta prioritāti izvirzīta valsts iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpes sistēmas, izglītības kvalitātes uzlabošana. Tādēļ papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai. Papildu nauda paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei. Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljoni eiro mediķu algu palielināšanai. Papildus 2,3 miljoni eiro novirzīti Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz nākamā gada maija beigām varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Valsts budžets paredz minimālās algas celšanu no 360 eiro līdz 370 eiro. Algu palielinājumu nākamgad sagaidīs arī virkne valsts augstāko amatpersonu, premjeru un ministrus ieskaitot. Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas vismaz no minimālās mēneša darba algas.
Kopumā budžetā un to pavadošajos likumprojektos deputāti galīgajiem lasījumam bija iesnieguši 1247 priekšlikumus, bet vairāki nepopulāri lēmumi (piemēram, grozījumi mikrouzņēmumu regulējumā vai kultūras komerciālo pasākumu aplikšana ar PVN) pabīdīti par vienu gadu tālākā nākotnē.
Budžeta paketē apstiprināti apjomīgi grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz piemērot lielākas nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, degvielai un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem. Alkoholiskajiem dzērieniem likme pakāpeniski tiks palielināta trīs gadus pēc kārtas. Saskaņā ar grozījumiem nodokļa likme vīnam (par 100 litriem) pieaugs no 70 eiro līdz attiecīgi 74, 78 un 82 eiro, bet raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem tā nemainīsies. Dzērieniem ar spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem likme pieaugs no 70 eiro līdz attiecīgi 74, 78 un 82 eiro, bet alum – no 3,8 eiro līdz 4,2, 4,4 un 4,6 eiro. Spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem likme pieaugs no 1360 eiro līdz attiecīgi 1400, 1450 un 1500 eiro. Akcīzes nodokli smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 2016. gada 1. janvāra plānots palielināt līdz 58 eiro par kilogramu; 2017. gada 1. janvārī – līdz 60 eiro par kilogramu un 2018. gada 1. janvārī – līdz 62 eiro par kilogramu. No nākamā gada akcīzes nodoklis tiks piemērots arī elektroniskajām cigaretēm.
Akcīzes nodokļa likmi svinu nesaturošajam benzīnam palielinās no 411,21 eiro līdz 436 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai no 332,95 eiro līdz 341 eiro par 1000 litriem un sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161 eiro līdz 206 eiro par 1000 kilogramiem.
Ar akcīzes nodokļa palielinājumu nākamā gada budžeta ieņēmumus plānots palielināt par 16,5 miljoniem eiro, 2017. gadā – par 20,5 miljoniem eiro, bet 2018. gadā – par 20,06 miljoniem eiro.
Namu apsaimniekošanu apliek ar PVN
Aizsedzoties ar Eiropas Savienības Padomes direktīvu, Saeimas vairākums atbalstīja ieceri no nākamā gada piemērot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā. Līdz šim šie pakalpojumi netika aplikti ar PVN.
Budžeta gatavošanas laikā tika plānots, ka no nākamā gada arī komerciāla rakstura kultūras pasākumu biļetēm tiks piemērots PVN. Turklāt uzreiz pilnas likmes jeb 21% apmērā. Tomēr pēc kultūras darbinieku skaļiem protestiem un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesaistīšanās šie plāni pārcelti uz 2017. gadu.
Lai cīnītos pret PVN izkrāpšanu, grozījumos paredzēts ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību arī mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču, mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku piegādēm. Tāpat PVN apgrieztā maksāšana tiks paplašināta darījumos ar kokmateriāliem, attiecinot to arī uz malku un koksnes šķeldu un skaidām, zāģskaidām un koksnes atlikumiem, kā arī citiem kokmateriāliem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.
Izskatot PVN likumu galīgajā lasījumā, Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas frakcijas Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumu samazināt PVN likmi veselīgai pārtikai, jo esot tikpat kā neiespējami normatīvajos aktos nodalīt veselīgo un neveselīgo pārtiku. Tāpat noraidīts tika arī “Saskaņas” priekšlikums apkurei noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā.
Neapliekamā minimuma vietā atvieglojumi
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nākamgad nemainās un saglābsies 23% apmērā, bet no 2016. gada līdz 2020. gadam pakāpeniski plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotājiem ar algām līdz 380 eiro mēnesī neapliekamais minimums nākamgad būs 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuriem atalgojums ir no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot Ministru kabineta formulu, pakāpeniski samazināsies, un pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliks 75 eiro apmērā mēnesī.
Sākotnēji bija paredzēts, ka neapliekamais minimums 2016. gadā pieaugs par 10 eiro – no 75 eiro līdz 85 eiro, bet vēlāk deputāti vienojās, ka tā vietā tiks palielināts atvieglojums par apgādājamo – no 165 eiro līdz 175 eiro.
Sāpīgā solidaritāte
Viens no pretrunīgāk vērtētajiem jauninājumiem nākamā gada budžetā būs tā sauktais solidaritātes nodoklis, kas saņēmis gan uzslavas, gan savu devu nežēlīgas kritikas. Šo nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus (48 600 eiro gadā jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī).
Atalgojuma daļai, kas pārsniegs griestus, piemēros tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā – 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% – darba ņēmējs. Ieviešot solidaritātes nodokli, FM nākamgad plāno ieņēmumus 40,9 miljonu eiro apmērā, bet nākamajos gados – 46 miljonu eiro apmērā.
Budžeta tapšanas gaitā pret solidaritātes nodokli asi iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācija draudējusi vērsties Satversmes tiesā, bet valstij piederošā SIA “Lattelecom” vadība pat biedēja ar darbinieku atlaišanu solidaritātes nodokļa dēļ.
Mikrouzņēmumiem pa vecam?
Ne mazāk asas un emocionālas debates bija raisījuši arī mikrouzņēmumu nodokļa grozījumi. Galīgajā lasījumā apstiprinātais likums gan paredz, ka nākamgad mikrouzņēmumiem nekas nemainīsies. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro būs jāmaksā 9% nodoklis. Uz laiku atlikta arī iecere noteikt 37 nozares, kurās nevarēs veidot mikrouzņēmumus.
Pieaugs dienesta auto nodoklis
Saeima apstiprināja likuma grozījumus, kas paredz palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi. Jaunais nodoklis par transportlīdzekli ar motora tilpumu līdz 2000 cm3 būs 29 eiro mēnesī līdzšinējo 27,03 eiro vietā. Par tilpumu no 2001 cm3 līdz 2500 cm3 būs jāmaksā 46 eiro mēnesī līdzšinējo 42,69 eiro vietā, bet par auto ar motora tilpumu virs 2500 cm3 uzņēmumam ik mēnesi būs jāšķiras no 62 eiro līdzšinējā 56,91 eiro vietā. Deputāti arī atbalstīja priekšlikumus, lai neļautu uzņēmumiem izvairīties no šī nodokļa, pārformējot savas mašīnas par kravas automobiļiem. Smago automašīnu īpašniekiem jārēķinās arī ar jūtamu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa pieauguma. Pašlaik ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts faktiski avansa veidā par visu gadu. Tika plānots reformēt samaksas kārtību, paredzot, ka nodoklis tiek iekasēts tikai par faktisko auto izmantošanas periodu. Taču pēdējā brīdī FM no šī mērķa atteicās, tādēļ ka tas mazinātu iekasētās naudas apjomu par 33,6 miljoniem eiro.
Augs nodokļi azartspēlēm
Budžeta paketē atbalstītie likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” grozījumi paredz palielināt azartspēļu nodokļus un nodevas vidēji par 5%. Pieaugums skars ruleti, kāršu un kauliņu spēles, videospēles un mehāniskos automātus.
Azartspēļu nozares pārstāvji gan iebilda pret šo palielinājumu, brīdinot, ka uzņēmējiem nāksies samazināt spēļu automātu skaitu par 500 un, iespējams, slēgt 20 spēļu zāles, bet deputāti bija nepielūdzami. Tiesa, deputāta I. Parādnieka priekšlikumi vēl straujāk celt azartspēļu nodokļus palika bez atbalsta.
Ministru algas
Apstiprinot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Saeima pavērusi ceļu prāvam algas pieaugumam valdības locekļiem un citām amatpersonām. Pēc aptuvenām aplēsēm, bruto algas pieaugums valdības vadītājam varētu būt ap 670 eiro, ministriem – ap 780, parlamentārajiem sekretāriem – ap 600 eiro. Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem algas pieaugums varētu būt aptuveni 730 eiro.
